Turpmāk mežu īpašnieki varēs saņemt atbalstu mežaudžu atjaunošanai ne tikai pēc ugunsgrēkiem, bet arī spēcīgām lietavām vai sausuma, otrdien, atbalstot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtībā pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā", lēma valdība.
Izmaiņas paredz jaunu kārtību atbalsta piešķiršanā apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana". Tā kā mežaudzes posta ne vien ugunsgrēki, bet arī abiotisku faktori, piemēram, vējš, sausums, spēcīgas lietavas, sniegs un citi apstākļi, grozījumi noteikumos paredz ietvert visus faktorus, kas var nodarīt postu mežaudzēs.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka karstā vasara šogad sagādājusi raizes kā lauksaimniekiem, tā mežsaimniekiem, jo sējumi un jaunaudzes daudzviet ir iznīkuši, un, kā pauda Latvijas Mežu īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, pēdējie 12 mēneši mežsaimniekiem bijuši sarežģītākie vairāku desmitgažu laikā.
Pērnā gada izskaņā lietavu un to izraisīto plūdu dēļ zem ūdens bija tūkstošiem hektāru labības lauku, bet meži kļuva pārmitri un izstrādes tehnikai neizbraucami. Lai spriestu par sarežģīto situāciju mežos uz ārkārtas sēdi decembrī sanāca Krīzes vadības padome (KVP) un nolēma izsludināt dabas katastrofas situācija mežsaimniecībā.
Līdz šim atbalstu mežaudžu atjaunošanai varēja saņemt par platību, par kuru Valsts meža dienests (VMD) sniedza atzinumu, ka tajā ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa vai kaitēkļu un slimību bojājumi, kuru dēļ mežaudze ir iznīcināta.
Bieži vien pēc postošiem laikapstākļiem, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, ilgstoša sausuma, spēcīgām lietavām, plūdiem un līdzīgiem laikapstākļiem, postījumi ir tik būtiski, ka mežaudzes ir jāatjauno.
Tāpēc turpmāk atzinumu par to, ka mežaudze ir iznīcināta, VMD sniegs arī tad, ja postījumi radušies sausuma, ūdens vai citu faktoru ietekmē.