Foto: Shutterstock
Vairāki Latvijas mobilo sakaru operatori saistībā ar pērn īstenotajām izmaiņām viesabonēšanas regulējumā popularizēja tikai tos tarifu plānus, kas iekļāva viesabonēšanas pakalpojumu. Patērētājiem, kas neceļo uz ārzemēm, bija pieejama ierobežota informācija par iespēju izvēlēties lētākus tarifus, tādējādi liekot pārmaksāt par pakalpojumiem, kuri tiem nav nepieciešami, secinājusi Konkurences padome (KP).

Vēstīts, ka pērn 15. jūnijā Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs tika atcelta papildu maksa par viesabonēšanu, kas iepriekš tika piemērota patērētājiem par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti nevis pastāvīgajā uzturēšanās valstī, bet kādā citā EEZ valstī. Jaunā regulējuma mērķis bija samazināt izdevumus patērētājiem, kas rodas, izmantojot mobilo sakaru pakalpojumus viesabonēšanā. Neilgi pirms šīs papildu maksas atcelšanas Latvijas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par cenu paaugstināšanu tarifu plāniem.

Izpētes laikā KP pieprasīja informāciju, tostarp finanšu datus, un veica pārrunas ar mobilo sakaru operatoriem par veiktajiem pētījumiem un aprēķiniem, kas bija izmantoti jauno tarifu plānu cenu veidošanā. Līdz ar regulējuma izmaiņām ir mainījušies patērētāju paradumi, un klienti ārzemēs aizvien aktīvāk izmanto mobilo sakaru pakalpojumus, ko apstiprina gan publiski pieejamie dati, gan operatoru sniegtā informācija. Tādējādi operatori izmaiņas pamatoja – lai arī patērētājiem vairs nav jāmaksā papildus par viesabonēšanu, uzņēmumiem aizvien saglabājas salīdzinoši augstas izmaksas citu valstu operatoriem par pakalpojumu nodrošināšanu.

"Operatoru paralēlās darbības ir saistāmas arī ar oligopola tirgus struktūru – tā kā tirgū ir trīs lieli spēlētāji, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus un to cenas ir publiski pieejamas, operatoriem ir viegli sekot līdzi savu konkurentu darbībām. Izvērtējot apstākļus, KP konstatēja, ka gan veids, kā operatori modelēja komerciālās stratēģijas scenārijus, gan to izmantotās cenu aprēķināšanas metodes ir bijušas atšķirīgas. Ja uzņēmumi lēmumus par cenu maiņu pieņem individuāli un bez savstarpējas saskaņošanas, tas nav uzskatāms par pārkāpumu," skaidroja KP preses pārstāve Paula Vilsone.

Saistībā ar pērn notikušajām izmaiņām KP saņēmusi vairākas sūdzības par to, ka iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties vietējos tarifu plānus, kas neietver viesabonēšanas pakalpojumu. Izpētes laikā iestāde novērojusi, ka atsevišķi operatori popularizēja tieši dārgākos, viesabonēšanu iekļaujošos tarifu plānus, apgrūtinot pieeju informācijai par lētākiem pakalpojumiem. Pēc iestādes iebildumiem par šādu praksi mobilo sakaru operatori, kas piedāvā tarifus bez viesabonēšanas, apņēmās mainīt savu rīcību un informāciju par vietējiem tarifiem padarīt vieglāk pieejamu.

Jau ziņots, ka 2017. gada pavasarī visi trīs lielākie Latvijas mobilo sakaru operatori paziņoja par tarifu pieaugumu, to pamatojot ar paplašinātu pakalpojumu piedāvājumu un viesabonēšanas atcelšanu Eiropas Savienībā (ES), kas stājās spēka pērnā gada 15. jūnijā.

Mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" tolaik informēja, ka no 2017. gada 1. jūnija cels tarifu cenas. Savukārt Latvijas Mobilais telefons cenas atsevišķiem tarifiem cēla pērnā gada 1. maijā.

Kā iepriekš neoficiālās sarunās skaidroja operatoru pārstāvji, tas nav bijis cenu pieaugums, bet esošā piedāvājuma izmaiņas, palielinot piedāvātos pakalpojumus. Tiesa gan, klientiem, kuriem jau bija noslēgti līgumi, nebija iespējams palikt pie vecajiem tarifiem.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!