Britam Deivam Trotam ir 40 gadu pieredze reklāmā, un viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem radošajiem direktoriem pasaulē. Viņš ieguvis daudzas nozares balvas un sarakstījis vairākas grāmatas. Sarunā ar "Delfi" viņš skaidro, kā Latvijai izrauties no postpadomju valsts tēla Rietumu medijos, kā arī iezīmē, kāpēc, viņaprāt, politiskajās vēlēšanu kampaņās populisti piedzīvo ziedu laikus.
Populisma vilnis, kas līdzi nes faktu un kritiski argumentētas diskusijas vērtības noniecināšanu, bet paļaujas uz emocionāliem saukļiem par korumpēto un melīgo eliti, kas to vien dara, kā maldina vēlētājus, līdz Eiropai un ASV ir atnācis likumsakarīgā ceļā, uzskata Trots. Viņaprāt, tieši liberāli noskaņotā sabiedrība ir vainojama pie Donalda Trampa, "Brexit" aizstāvju un citu līdzīgi domājošo uzvarām.
"Ja Trampa vietā būtu bijis suns, viņi balsotu arī par to. Par jebkuru, kurš nav no liberālā spārna un nav Klintone, Obama vai kāda ļoti politkorekta persona, – par viņu tiktu balsots," sacīja Trots, kurš Rīgā viesojās festivāla "Adwards 2018" ietvaros.
"Mediji uzskata, ka ir tik ļoti izsmalcināti un gudri, ka viņiem nemaz nav jāklausās parastos ikdienas cilvēkos. Tāpat arī liberāli kreisi noskaņotie politiķi tik ļoti ir apburti ar savu inteliģenci, ar savu varas un pārākuma apziņu, ka viņiem liekas, ka pārējo viedoklis nav tik būtisks. Tāpēc viņi ignorē. Ignorē līdz vēlēšanām, bet, tām pienākot, iestājas šoks. Vienkāršie ļaudis var kļūt ļoti dusmīgi, ja tiek ignorēti," skaidro speciālists, kurš saņēmis prestižo "Most Creative Agency In the World" apbalvojumu un 2006. gadā – "D&D London" apbalvojumu par mūža ieguldījumu.
"ASV šo iemeslu dēļ uzvarēja Tramps. Tramps ir muļķis un idiots, bet cilvēki nebalsoja par Trampu, viņi balsoja pret Klintoni un Obamu. Cilvēkiem jādara zināms, ka viņos ieklausās. Tad arī balsos. Taču, ja cilvēki ir uztraukušies par imigrāciju, bet politiķi izliekas, ka tā nav tik svarīga sabiedrības problēma, teikdami, ka politiķi ar to tiks paši galā, tāpēc ļaudīm nav pamata satraukties... Tad, protams, nav jābrīnās, ja cilvēki nostājas politiski labējā spārna pusē. ASV oponentiem nav, ar ko aizvietot Trampu, tāpēc visa viņu retorika ir vērsta pret pašu Trampu. Arī "Brexit" gadījumā tie, kas teica, ka jāpaliek ES, jau nesaprot, ka neviens neiebilst pret Eiropu vai eiropiešiem, tas, kas britiem nepatīk, ir Brisele. Viņiem nepatīk, ka kāds, kas nav leģitīmi ievēlēts, kontrolē, ko viņi drīkst vai nedrīkst darīt," sacīja Trots.
Viņaprāt, liberāļi paši kādreiz simbolizējuši vidusšķiru, bet, arvien vairāk kļūstot par politiski kreisi noskaņotiem, aizmirsuši, par ko ikdienā domā "skolotāji, taksometru šoferi un citi vienkāršie darba darītāji". To gan, kā uzskata Trots, mainīšot laiks.
"Tā ir tendence – tāpat kā viss šajā pasaulē. Kad kāda puse kļūst pārāk ekstrēma, tā tiek aizvietota. To rāda vēsture. Vēsture ir kā tēze–antitēze–sintēze
Sarunas laikā viņš pie Padomju Latvijas atgriežas vairākkārt.
Postpadomju Latvija
Atbildot uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, Rietumu prese vēl aizvien, rakstot par Latviju, kā raksturojošo valsts apzīmējumu bieži izmanto terminu "postpadomju", Trots skaidro, ka "jūs pagaidām neesat neko izdarījuši tādu, lai kāds rakstītu ko citu".
"Jūs varat mainīt šo uztveri, bet te nav vienas vienkāršas, bet ir vairākas atbildes. Pirmkārt, nekas nenotiek vienas nakts laikā. Jūs esat gadiem ilgi bijuši zem vāciešiem, vēlāk zem krieviem – atmiņa par to nemainīsies pārdesmit gadu laikā. Otrkārt, neizskatās, ka jūs darāt pietiekami, lai šo uztveri mainītu. Man ir radusies sajūta, ka jūs aizvien vēl par daudz domājat par padomju laikiem. Ja jūs tiešām gribat būt daļa no Rietumu pasaules, tad jums jāskatās precīzāk, kas ir jūsu auditorija. Kas to var uzrunāt? Latvija šobrīd to nedara. Es staigāju pa Rīgu un redzu tādu cilvēku skulptūras, par kuru eksistenci es nekad neesmu dzirdējis. Un ne tikai es, arī neviens cits ārpus Latvijas nav īsti dzirdējis. Skulptūras nevienu neapžilbinās. Ja jūs patiešām gribat uzrunāt globālo auditoriju, sasniegt to, tad jums ir jādomā citi varianti, un jums tādi ir," vērtē Trots.
"Es, tikai atrodoties šeit, uzzināju, ka Sergejs Eizenšteins ir dzimis Latvijā. Viņš ir kino tēvs. Martins Skorsēze, Stīvens Spīlbergs un citas slavenības savulaik idealizēja tieši šo Rīgā dzimušo cilvēku. Kino industrijā cilvēki savas mācības uzsāk, skatoties "Bruņukuģi "Potjomkinu"". Man neviens nepateica, ka viņš ir no Rīgas! Tā vietā stāstīja par ēkām. Viens no maniem mīļākajiem filozofiem ir Jesaja Berlins, arī viņš ir dzimis Rīgā! Viens no visietekmīgākajiem māksliniekiem Rietumu pasaulē Marks Rotko, arī viņš ir dzimis šeit! Vēl arī Barišņikovs. Ja jūs gribat, lai jūs novērtē, tad saprotiet, ka Rietumus uzrunās pasaules līmenis, un jums tas ir. Vakar man izrādīja Jūrmalu, kurā ir palikušas kādas ietekmīgas sievietes mājas
""The Guardian" jūs dažkārt piemin kā postpadomju valsti. Protams, ka tas tā dara. Kādas citas ziņas par jums vispār ir? Bet to var mainīt. Man izrādīja arhitekta Eizenšteina mājas, kas uzceltas Rīgā, bet tikai beigās pateica, kas ir viņa dēls. Tas jādara pilnīgi otrādi. Mums Lielbritānijā pašiem ir daudz skaistu māju, bet Eizenšteins ir tikai jums. Ja jūs koncentrēsieties uz to, kas interesē tikai jūs pašus, jūs būsiet kā politiķi, kas sarunājas paši ar sevi. Tāpēc jums jāsaprot, kas ir jūsu auditorija, un tai jāizstāsta, ka arī jums ir, ar ko lepoties. Pateikšu godīgi, ja Latvijā nebūtu to uzzinājis, tad arī turpinātu domāt, ka manis iepriekš nosauktie cilvēki nāk no Krievijas. Lai mainītu manu viedokli, jums ir jānokļūst auditorijas redzeslokā. Šobrīd jūs tur neesat. Šobrīd cilvēks nedomā arī neko sliktu par Latviju, viņš vispār par to nedomā. Jums ir jāiemācās piesaistīt uzmanību," kritisks ir reklāmas speciālists.
Viņš gan mierina, ka ne tikai Latvija saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem: "Jūs esat tā mazā, niecīgā valstiņa pie Lietuvas un Igaunijas, kaut kur pie Krievijas. Bet šāda problēma nav tikai jums. Neviens ASV nezina, kur atrodas Somija, tur vispār domā, ka visa Eiropa ir viena valsts. Un šādos apstākļos ir pamatīgi jānopūlas, lai auditorijai ASV darītu zināmu savu vārdu."