Latvijas IKP 2. ceturksnī palielinājies par 5,3%  (69)

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,3 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 0,9%.

Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2 .ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 4%. Nozīmīgāki pieaugumi bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 10%, nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā – par 9%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 8%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 6%. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā – par 3%.

Pieprasījums Eiropas tirgos mežsaimniecības un mežizstrādes apgrozījumu faktiskajās cenās palielinājis par 38%. Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms samazinājās par 11%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 6% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 33%.

Būvniecības produkcijas apjoms 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 32%. Ēku būvniecības apjomi pieauguši par 48%, inženierbūvniecības apjomi – par 28%, bet par 22% vairāk veikti specializētie būvdarbi. Mazumtirdzniecība 2018. gada 2. ceturksnī palielinājās par 6%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 5%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 7%. Vairumtirdzniecība augusi par 1%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 9%.

Transporta un uzglabāšanas nozares attīstību par 4% ietekmēja pieaugums pasta un kurjeru darbībās par 28%, pasažieru pārvadājumos – par 13% un kravu pārvadājumos – par 3%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības palika iepriekšējā gada līmenī. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 6%, tajā skaitā izmitināšanā – par 9%, ēdināšanā – par 5%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumi pieauguši par 16%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 20% un telekomunikāciju pakalpojumi – par 7%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē ir audzis sniegto pakalpojumu apjoms banku sektorā un apdrošināšanā, vienlaicīgi pēc ilgstoša perioda samazinoties izmaksu īpatsvaram. Palielinājās peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības, komisijas naudas ieņēmumi, kā arī cenas par pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 7%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 21%, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 12%, savukārt samazinājums par 3% vērojams juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gada 2. ceturksnī pieaudzis par 7%.

2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 3%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 6%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 11%. Izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājušies par 1%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4%. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 12%, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 30%, mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) – par 2%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) šajā ceturksnī kritušies par 16%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī palielinājušies par 7%, tai skaitā preču eksports – par 9%, pakalpojumu eksports – par 5%. Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 5%. Preču imports palielinājās par 6%. Pakalpojumu imports palielinājies tikai par 1%, jo krities informācijas, finanšu un datorpakalpojumu imports. Preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās bija par 54 miljoniem eiro lielāks nekā imports.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, par 10% palielinājās darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tai skaitā kopējā darba alga – par 9% un darba devēju sociālās iemaksas – par 15%. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums apstrādes rūpniecībā par 11%, būvniecības nozarē par 17%, pakalpojumu nozarēs – par 9%. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13%.