VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" samaksāt gandrīz 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008. gadā.
"Lietuvos geležinkeliai", kas prasību saņēmis pirmdien, uzskata to par nepamatotu.
Savukārt Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis šo prasību nosaucis par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.
"Šo Latvijas soli mēs vērtējam kā politisku spēļu izpausmi pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. Atliek vienīgi nožēlot, ka Rīga nenogaidīja, kamēr beidzas lieta ar Eiropas Komisiju (EK). Lietuva jau sākusi atjaunot Reņģes posmu, un tiek darīs viss, lai šo veco konfliktu atrisinātu," viņš uzsvēris.
Kā norādīts Lietuvas Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā, "Latvijas dzelzceļš" lūdzis sniegt informāciju, kad šai dzelzceļa posmā tiks atjaunota satiksme, un vienlaikus pieprasījis kompensāciju par negūto peļņu.
"Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška norādījis, ka uzņēmums ir saskaņojis satiksmes atjaunošanas plānu Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā un to ievēro, bet atjaunošanu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām.
"Aplēsēm par it kā negūto peļņu trūkst pamatojuma, jo uz Latviju vesto kravu apjomi tiklab pirms Reņģes [posma nojaukšanas], kā pēc tās nemainījās," ministrijas paziņojumā citēts viņa teiktais.
Kā uzskata "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors, arī pēc Reņģes posma nojaukšanas dzelzceļa satiksme ar Latviju joprojām bijusi iespējama, bet esošās dzelzceļa līnijas šobrīd netiek pilnībā izmantotas un pa daļu no tām satiksme nav uzturēta jau 15 gadus.
Paziņojumā pausts viedoklis, ka uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" bijusi iespēja vest naftas produktus no Lietuvas citos virzienos, taču šo iespēju nav mēģināts izmantot.
19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā 2008. gadā negaidīti tika slēgts "Lietuvos geležinkeliai" un "Orlen Lietuva" konflikta dēļ, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms šajā līnijā tika demontēts. Naftas kompānijai līdz ar to nācās izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.
EK, kas pēc Latvijas un "Orlen Lietuva" pieprasījuma 2013. gadā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai "Lietuvos geležinkeliai" tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpusi Eiropas Savienības monopoldarbības uzraudzības noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Pērn 2. oktobrī EK paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū.
Lietuvas valdība decembrī nolēma Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmu atjaunot. Šos darbus plānots paveikt līdz 2019. gada nogalei. Sākotnēji lēsts, ka tie varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus eiro, bet šobrīd saskaņā ar "Lietuvos geležinkeliai" aplēsēm paredzamās izmaksas samazinātas līdz 10 miljoniem.
Augusta sākumā "Lietuvos geležinkeliai" valde apstiprināja attiecīgu investīciju projektu, bet augusta vidū dzelzceļa uzņēmuma ģenerāldirektors Bartuška un Polijas naftas koncerna "Orlen" vadītājs Daniels Obajteks ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā posmā
Pagājušajā nedēļā "Lietuvos geležinkeliai" izsludināja konkursu par izjauktā dzelzceļa posma atjaunošanu, norādot, ka uzvarētājam būs arī jāatjauno vai jāsaved kārtībā piecas pārbrauktuves, seši tilti un jāveic virkne citu darbu, kas jāpabeidz 400 dienu laikā, taču neparedzētu apstākļu dēļ šis termiņš var tikt pagarināts.
EK noteikto naudassodu "Lietuvos geležinkeliai" decembrī apstrīdēja ES Tiesā, bet janvārī to nomaksāja. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!