Eksperti: inflācijas temps otro reizi atkārto šī gada rekordu  (27)

Savukārt 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%, liecina CSP dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8%. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5% augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8%, bet pakalpojumiem – par 10,1%.

"Turpmākajos mēnešos inflācija turpinās atrasties zem 3% atzīmes, un jūtamākās pārmaiņas būs vērojamas pakalpojumu cenās," uzskata "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Arī "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava teic, ka turpmākajos mēnešos gada inflācijas temps vēl, visticamāk, sitīs pušu šī gada mēreno rekordu 2,8% apmērā. Tomēr par spīti tam vidējā gada inflācija šogad būs zemāka nekā pērn, proti, 2,6%.

"Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Augustā gada inflācija sasniedza 2,8%. Lielākā ietekme patēriņa cenām augustā bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu, tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Turpmākajos mēnešos inflācija turpinās atrasties zem 3% atzīmes, jūtamākās pārmaiņas būs vērojamas pakalpojumu cenās. Potenciāls atdzīvināt inflāciju ir enerģijas cenām, kas visdrīzāk izpaudīsies nākamgad. Ja šogad vidējā naftas cena prognoze ir 73 dolāri, tad nākamajam gadam tā ir 85 dolāri par barelu. Pasaulē valdošais sausums signalizē par graudaugu iespējamo sadārdzināšanos, kas vēlāk atsauksies arī citās preču grupās, piemēram, gaļas un tās izstrādājumu cenās. Lai arī graudaugu krājumi pasaulē ir pietiekami, tie koncentrēti atsevišķās valstīs, izteikti Ķīnā. Tādēļ no šo valstu rīcības būs atkarīgas pārtikas cenu izmaiņas pasaulē. Līdz šim inflāciju no stāvākām izmaiņām notur lēni, bet augošā globālā inflācija. Šim gadam inflācijas prognoze ir 2,5%, nākamajam gadam 2,8%. Tādējādi kopumā inflācijas temps pirktspējas pieaugumam nekaitēs.

Eirozonā inflāciju ir atdzīvinājušas pieaugošās enerģijas cenas, kas to pēdējo trīs mēnešu laikā ir noturējušas pie 2%. Jūlijā saskaņotais patēriņa indekss sasniedza 2,1%. No četrām lielākajām ekonomikām tikai Itālijā inflācija bija mazāka par 2%. Šāds kāpums, visdrīzāk, ir īslaicīgs, un, pateicoties bāzes efektam, inflācija rudenī un ziemā noslīdēs līdz 1,5%. Pieņemot, ka zems darba samaksas pieaugums saglabājas, inflācija tuvākajos divos gados būs zem 2%. Pamatinflācija aptuveni 1% apmērā ir kopš 2013. gada un tāda saglabāsies līdz 2019. gada beigām. Pārtikas cenu pieaugums sausuma dēļ ir tuvākā termiņa augšupvērsts risks. Tāpat liels jautājums ir par otrreizējā enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz citām precēm un pakalpojumiem.

Augustā gada inflācija nedaudz pakāpusies, salīdzinot ar jūliju, sasniedzot 2,8% atzīmi. Inflācijas paātrinājumu augustā noteicis alkoholisko dzērienu un augļu cenu kāpums, savukārt no vēl straujāka kāpuma atturēja lēnāks pieaugums degvielas, apģērbu un pakalpojumu cenās.

Gada inflācija augustā auga straujāk galvenokārt alkoholisko dzērienu un augļu cenu pieauguma dēļ. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga par 6%. Savu lomu cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē akcīzes nodokļa kāpums šogad. Tomēr daļēji tas ir arī bāzes efekts. Alkoholisko dzērienu cenu palielinājums augustā mēneša griezumā bijis vien 0,1%, bet pērn augustā cenas samazinājās. Tā rezultātā pieaugums gada griezumā ir lielāks. Augļu cenas savukārt pēc vairāku mēnešu samazinājuma pieauga par aptuveni 4% gada laikā.

Tomēr lēnāks degvielas un apģērbu cenu kāpums pieturēja gada inflāciju no vēl straujāka palielinājuma. Pirmais saistāms ar globālās naftas cenas tendencēm, kamēr lēnāks apģērbu cenu kāpums – ar sezonālo izpārdošanu atskaņām. Arī pakalpojumu cenas augustā augušas lēnāk, salīdzinot ar citiem šī gada mēnešiem. Ja iepriekšējos gada mēnešos pakalpojumu cenas augušas par vidēji 3,4% gada laikā, tad augustā kāpums bija 2,8% apmērā. Lēnāku kāpumu noteica straujāks cenu samazinājums aviobiļetēm, kā arī atpūtas pasākumiem.

Gada inflācija augustā otro reizi šogad sasniedz 2,8% atzīmi – šī gada rekordu. Lai gan 2,8% nav mazs cenu pieaugums, lielākajā daļā mēnešu pērn cenas auga straujāk. Tomēr turpmākajos mēnešos gada inflācijas temps vēl, visticamāk, sitīs pušu šī gada mēreno rekordu 2,8% apmērā. Par spīti tam sagaidām, ka vidējā gada inflācija šogad būs zemāka nekā pērn, proti, 2,6%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1%. Precēm tas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2%.

Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Tomēr šā gada augustā cenu samazinājums bija lēnākais kopš 2007. gada, kas saistīts ar pārtikas cenu lēnāku kritumu nekā tas raksturīgs šim mēnesim.

Lielākā pazeminošā ietekme augustā bija cenu kritumam pārtikai. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas augustā, salīdzinot ar jūliju, saglabājās praktiski nemainīgas. Cenas pieauga graudaugiem un gaļai, bet samazinājās cukuram, augu eļļām un piena produktiem. Straujākais cenu kāpums bija graudaugiem, ko ietekmēja ražas samazināšanās un vājākas eksporta iespējas, īpaši ES valstīs un Krievijā. Savukārt Brazīlijas un Indijas valūtu vērtības samazināšanās pret ASV dolāru izraisīja lejupvērstu spiedienu uz starptautiskajām cukura cenām, kurām bija straujākais cenu kritums šajā mēnesī.

Cenas augustā samazinājās arī transporta grupā par 0,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem. Degvielas cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 0,6%. Pasaules naftas cenām augustā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās samazinājās vidēji par 2,4%. Mēneša vidū tām bija vērojams kritums – līdz 68 ASV dolāriem par barelu, ko galvenokārt noteica datu publicēšana par lielām jēlnaftas rezervēm ASV, kā arī saspīlējums ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās. Savukārt mēneša beigās naftas cenas atkal pieauga līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kas saistīts ar jaunām ziņām par ASV naftas produktu rezervju samazināšanos un naftas kompāniju akciju cenu kāpumu.

Lielākā palielinošā ietekme augustā bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas palielinājās par 0,5% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Kāpums bija vērojams mājokļa īrei, uzturēšanai un ūdensapgādei.

Parādoties tirdzniecībā jaunām rudens sezonas precēm, augustā cenas pieauga apģērbiem par 1,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi palielināja par 0,1 procentpunktu.

2018. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 2,8%. Gada vidējā inflācija bija 2,4%.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.