Likuma piedāvāto atbalstu spējis saņemt tikai viens jaunuzņēmums, vēsta raidījums  (5)

Pagājušā gada sākumā Latvijā spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Ar šo likumu ieviesa īpašu atbalstu startapiem – nodokļu atlaižu veidā vai līdzfinansējot algu augsti kvalificētiem darbiniekiem. Pieņemot likumu, politiķi plānoja, ka jau pirmajā gadā atbalstam pieteiksies vismaz pārdesmit jaunuzņēmumu.

Ašeradens raidījumam norādījis, ka vide jaunuzņēmumiem Latvijā kļuvusi draudzīga. Savukārt uz jautājumu, vai tas, ka pusotra gada laikā atbalstīts ir tikai viens uzņēmums, ir normāls rādītājs, Ašeradens atbildēja: "Es nedomāju, ka viņš ir izcils, bet, ja mēs skatāmies kopā sistēmas attīstību, es varu teikt, ja nu Latvijā ir noticis kas ļoti labs, tad ļoti īsā laikā ir izveidojusies dinamiska, daudzveidīga uzņēmumu sistēma."

Nozares pārstāvji gan norāda uz birokrātiju, kas liek šķēršļus pat tur, kur formāli paredzēts īpašs atbalsts. "Ļoti daudz, mazu administratīvi birokrātisku šķēršļu, kas tiek likti ceļā mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Un es neesmu redzējis, ka valdība ir tā sistemātiski ņēmusi un skatījusies, kurus no šiem nosacījumiem, noteikumiem, dokumentiem, papīriem var izņemt ārā no procesa, lai atvieglotu uzņēmēju dzīvi. Un šis te būtu ļoti svētīgi visiem," raidījumam teica Latvijas startapu asociācijas pārstāvis, riska kapitāla fonda "Change Ventures" vadošais partneris Andris Bērziņš.

Savukārt jaunuzņēmuma "Dripitio" valdes priekšsēdētājs Ernests Štāls "de facto" pastāstīja, ka pērnā gada maijā viņa startaps sāka pildīt pieteikumu atbalsta saņemšanai, bet vasaras vidū kļuvis skaidrs, ka "Dripitio" ir vienīgais, kas to dara: "Tas bija tāds interesants mirklis, jo personīgi es biju domājis, ka mēs tur tāds bars droši vien pieteiksimies un viss būs forši."

Štāla vadītais "Dripitio" ar trim darbiniekiem veic tiešsaistes datu analīzi un rada rīku pārdevējiem, kas ļautu palīdzēt pircējam izdarīt izvēli lieki neuzbāžoties. Jaunuzņēmumā investējis Somijas riska kapitāla uzņēmums, turklāt līdzekļi ieguldīti pamatkapitālā. Kā vēsta raidījums, tieši tas bija izšķirošais faktors, lai tiktu piešķirts Jaunuzņēmumu darbības likumā paredzētais atbalsts.

Šajā nozarē patlaban daudz biežāk ieguldījumus veic konvertējamo aizdevumu formā, un tikai pēc laika pārvērš kapitāldaļās. Likuma sākotnējā versija šādiem uzņēmumiem neļāva tikt pie atbalsta. "Dripitio" kvalificējās pērn augustā, bet vairāk nekā pusotra gada laikā, kopš likums darbojas, viņi tā arī palikuši vienīgie.

Latvijā šobrīd ir mazāk jaunuzņēmumu nekā Lietuvā un Igaunijā. Un arī piesaistīto investīciju apjoms pērn bijis mazāks – 62 miljoni, kamēr Lietuvā – 107, Igaunijā – 270, vēsta "de facto".

"Šobrīd ir grūti pateikt par to, vai likums ir optimāls vai nav. Prakse rāda, ka katrā ziņā pieteicēju skaits jau palielinās, ņemot vērā veiktās izmaiņas – jau ir viens pieteikums, un vēl ir apmēram 20 komersanti, kas gaida rindā. Viņiem ir jāizpildās dažiem citiem nosacījumiem, kuri, visticamāk, varētu izpildīties, lai viņi varētu iesniegt pieteikumus," paudis LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris.

"Ja tev ir uzņēmums, kuram ir burtiski trīs darbinieki, un uzņēmumu vadītājiem arī jākārto visi šie dokumenti, tas sanāk ļoti liels slogs, kas ir jāatrisina (..) Un otrs, būtiskais, kas vēl būtu jāmaina, pret kuru Finanšu ministrijai bija konkrēti iebildumi – šī programma neattiecas uz uzņēmumiem, kuriem mātesuzņēmums ir ārpus Latvijas, un tas īstenībā ir pilnīgi neloģiski, jo šī programma ir lietderīga tikai tad, ja saņēmējam ir darbinieki, kas fiziski dzīvo Latvijā, rezidenti Latvijā un maksā nodokļus Latvijā," skaidroja Bērziņš.

Kā atgādina raidījums, teju vienlaikus ar Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, tika ieviestas arī tā dēvētās startapu vīzas jeb uzturēšanās atļaujas jaunuzņēmējiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Vairāk nekā gada laikā pieprasītas un izsniegtas sešas uzturēšanās atļaujas trim jaunajiem uzņēmējiem no Krievijas un pa vienam no Baltkrievijas, Ēģiptes un Kazahstānas. Šobrīd tiek kārtota septītā – arī no Kazahstānas, vēsta "de facto".

Ekonomikas ministrijas pārstāvji raidījumam atzinuši, ka jaunuzņēmumu likums visticamāk tiks mainīts vēl un vēl, kamēr radīs īsto formu.