Valsts no 'Grindeks' akcionāriem Lipmaniem vēlas piedzīt divus miljonus eiro  (49)

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi "Grindeks" mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

"Grindeks" mazākuma akcionārs Jānis Meijubers, komentējot tiesas noraidīto mazākuma akcionāra prasību, pauda, ka tas skar apmēram 12-15 000 akcionāru. "Es esmu redzējis akcionāru sarakstu, tā ir bieza mape. Ļoti bieza mape," viņš stāstīja. "Mēs esam cietuši zaudējumus. Ikviens no mums. Un dīvainā kārtā tas ir tāpēc, ka kāds pārkāpj likumu un dīvainā kārtā ir ieguvējs," pauda Meijubers.

Lipmanu advokāti ceturtdien pieprasīja slēgtu tiesas sēdi, to pamatojot ar sensitīviem datiem par Lipmanu ģimenes dzīvi un finanšu darījumiem. Lai gan valsts pārstāvis apšaubīja šo prasību, norādot, ka liela daļa šīs informācijas pieejama uzņēmuma gada pārskatos, tiesa sēdi pasludina par slēgtu.

Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, kurš kļuvis par konkurējošā farmācijas uzņēmuma "Olainfarm" padomes locekli, interešu konfliktus vai iespējamu abu farmācijas uzņēmumu apvienošanu noliedza. "Akciju sabiedrība "Olainfarm" netiks pārdota, netiks apvienota un pievienota. Es nezinu, kurš šīs spekulācijas, kas ir vērstas pret šo akciju sabiedrību, dara," uzvēra Krieķis.

Ceturtdien Siguldas tiesai bija jāskata citu mazākumakcionāru prasība pret Lipmaniem, bet šo tiesu atlika, jo Lipmanu advokāti bija Rīgā.

Ministru kabinets šā gada 21. februārī aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās "Grindeks" akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena "Grindeks" akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka "Grindeks" akcionāriem – Lipmanu ģimenei – bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš atzina, ka EM valdībā pārstāvēja pozīciju, ka prasība pret "Grindeks" akcionāriem ir jāvirza, lai demonstrētu, ka Latvija rūpējas par mazākuma akcionāru tiesībām.

"Mums ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums, gan Augstākās tiesas lēmums, ka Lipmanu ģimenei bija jāizsaka piedāvājums mazākuma akcionāriem. Situācija bija tāda, ka FKTK uzlika pienākumu Lipmanu ģimenei izteikt piedāvājumu, kas netika darīts, savukārt starplaikā viņi izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no šī pienākuma. Šajā gadījumā Latvijas valsts ir zaudētāja, jo ieņēma vismaz divreiz mazāk naudas nekā pienāktos," norādīja ministrs un piebilda, ka minētais jautājums ir jāvirza uz tiesu.

Savukārt Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs atzina, ka gadījumā, ja "Grindeks" akcionāri būtu izteikuši akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, akciju cena būtu lielāka nekā valsts ieguva. Vaicāts, vai akciju pārdošanas rezultātā valsts nav ieguvusi divus miljonus eiro, Privatizācijas aģentūras vadītājs norādīja, zaudējumi varētu būt divi miljoni eiro vai mazāk.

Valdība Privatizācijas aģentūrai deva mandātu vērtēt akciju pārdošanas darījumu, piesaistot juristus, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos tiesā.