Valsts kapitālsabiedrības un iestādes pauž atbalstu sadarbībai ar jaunuzņēmumiem

Finanšu nozare ir viena no tām, kas visvairāk "cieš" no dažādu jaunu tehnoloģisku risinājumu ienākšanas, taču vienlaikus tā ir arī viena no tām, kas lieliski tiek galā ar jauno tehnoloģiju mestajiem izaicinājumiem un parāda citiem, ka ir veidi, kā kļūt inovatīvākiem un jaunos risinājumus izmantot savā labā. Finanšu nozarē ir vēl kāds izaicinājums – savus spēles noteikumus diktē arī Eiropas Savienības likumdošana. Runa ir par regulu PSD2, kuras ietvaros bankām ir jānodrošina piekļuve saviem datiem sertificētiem finanšu nozares uzņēmumiem. "Swedbank Latvia" pārstāvis Māris Plūme stāsta, ka pēc regulas stāšanās spēkā Latvijā ir izveidotas jau 600 testa aplikācijas un kopumā vairāk kā 2000 speciālistu ir izsniegtas piekļuves tiesības bankas rīcībā esošajiem datiem, no kuriem var veidot jaunus risinājumus. Viņš gan atzīst, ka veiksmīgākie top ciešā sadarbībā ar banku, tāpēc kopā ar Eiropā lielāko B2B ("business to business") akseleratoru "Startup Wise Guys" ir izveidota atsevišķa akselerācijas programma tieši finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Banka tādējādi var citādāk paskatīties uz saviem pakalpojumiem, savukārt jaunuzņēmumiem tā ir iespēja iegūt tādus kontaktus un padomdevējus, kādus citos apstākļos būtu īpaši jāmeklē.

Arī Kristaps Banga no "Accenture Latvia" uzsver, ka sadarbība ar jaunuzņēmumiem ir interesanta un izdevīga jebkuram inovatīvi domājošam uzņēmumam. Tie ir gatavi atvērt savas durvis un palīdzēt labām idejām gan ar saviem resursiem, gan kontaktiem. Turklāt starptautiski uzņēmumi izvērš sadarbību ar jaunuzņēmumiem arī citās valstīs un "atved" uz Latviju turienes pieredzi, ko ir iespēja izmantot vietējiem jaunuzņēmumiem šeit.

Lai veicinātu sadarbību veidošanos gan dažādu nozaru, gan atšķirīga kalibra uzņēmumiem, Latvijas Informāciju tehnoloģiju klasteris ir sācis organizēt starpnozaru hakatonus. Tajos piedalās gan tradicionālo nozaru uzņēmumu, gan jaunuzņēmumu pārstāvji, kuri piecas nedēļas komandās strādā pie kādas reāla uzņēmuma problēmas digitāla risinājuma izstrādes. Tā ir iespēja vienam otru labāk izprast. Un saprast to, kāpēc lielam uzņēmumam atbildes sagatavošana prasa vairākas dienas vai pat nedēļas, kamēr jaunuzņēmums šajā laikā jau ir paspējis uztaisīt vairākas sava produkta uzlabotas versijas.

2. Jaunuzņēmuma foruma ietvaros diskusijā par lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbību piedalījās Māris Plūme no "Swedbank Latvia', Kristaps Banga no "Accenture Latvia", Aiga Irmeja no "Latvian IT Cluster", Kārlis Karolis no "SEB Latvia", kā arī jaunuzņēmumu pārstāvji Kaspars Upmanis no "CakeHR", Aleksandrs Novozenovs no "Crassula" un moderators Ernests Štāls no "Dripitio".

Šī diskusija par savstarpēju sadarbību un uzticēšanos bija vērtīga valsts kapitālsabiedrībām. Arī tās bija pārstāvētas 2. Jaunuzņēmumu forumā un labprāt stāstīja par savu pieredzi un atklāja savas vēlmes sadarbībā ar jaunuzņēmumiem. Iezīmējās problēma, ka šeit viena puse īsti nezina, ko dara otra puse. Proti, jaunuzņēmumi īsti nepārzina valsts kapitālsabiedrību vajadzības, savukārt tās ne vienmēr zina, pie kā vērsties, ja ir nepieciešama palīdzība kāda risinājuma izstrādē. Tika secināts, ka, iespējams, jāorganizē vairāk savstarpējo tikšanos, lai saprastu viens otra vajadzības.

Šeit gan jāņem vērā, ka valsts kapitālsabiedrībām ir atšķirīgs statuss un atšķirīgas iespējas. Piemēram, "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) uzsver savus attīstības plānus attiecībā uz 5G tehnoloģijām, kuras var izmantot jaunuzņēmumi un tādējādi piedāvāt jaunus pakalpojumus. Savukārt, pēdējos gados lielākā projekta Baltijas valstīs "RB Rail" uzņēmuma pārstāvis Kaspars Rokens mudina domāt par dzelzceļu nevis kā par infrastruktūras kopumu tikai sliedēm un vagoniem, bet kā platformu, kas paver dažādas starpdiciplināras sadarbības un jaunu inovatīvu tehnoloģisku risinājumu veidošanas iespējas. Savu platformu cītīgi veido "Latvijas Valsts Meži" (LVM), kas jau tagad tehnoloģiju pieejamības rezultātā spēj piedāvāt vairāk pakalpojumu, kas līdz šim nav bijis iespējams. Pastāvīgi tiek meklēti zinoši partneri, kas, izmantojot esošās tehnoloģijas, var radīt ko jaunu.

Sadarbība ar valsts kapitālsabiedrību jaunuzņēmumam nozīmē potenciāli spēcīgu un stabilu sadarbības partneri, ar kuru kopā realizētais projekts var pavērt durvis eksporta virzienā. Taču jaunuzņēmumam var neizdoties, un tas ir lielākais risks valsts uzņēmumam. Jautājums – cik daudz tas var atļauties riskēt? Diskusijā jaunuzņēmumi atzina, ka šobrīd vēl ir diezgan grūti pieklauvēt pie valsts kapitālsabiedrības durvīm, tāpēc jāturpina meklēt sadarbības iespējas. Viņi sagaida proaktīvāku rīcība tieši no valsts uzņēmumu puses.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Ingmārs Pūķis no LMT, Kaspars Rokens no "RB Rail", Māris Kuzmins no LVM un jaunuzņēmumu vides pārstāvji Gunita Kuļikovska no "Vividly", Vismands Menjoks no "Apply IT" un Līva Pērkone no Latvijas "Startup" asociācijas "Startin.lv".

Par jaunuzņēmumu sadarbību ar valsts iestādēm jāsaka – tie ir pirmie dažādās jomās, un liek sakustēties arī valsts iestādēm. Tāpēc ne viens vien priecājās redzēt valsts iestāžu pārstāvjus 2. Jaunuzņēmumu foruma noslēdzošajā daļā. Piemēram, darba spēka trūkums un nepieciešamība to piesaistīt no ārvalstīm ir valstiska mēroga problēma. Taču tieši jaunuzņēmumi to aktualizēja, jo tiem ir jāpiesaista speciālisti diezgan specifiskās jomās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzīst, ka jaunie nosacījumi, kuru ieviešanu panākusi tieši jaunuzņēmumu kopiena, ir radījusi jaunus pārbaudījumus un izaicinājumus arī viņiem, taču visas problēmsituācijas pagaidām tiekot veiksmīgi atrisinātas. Taču, jā, izmaiņas iestādes darbā tās ir.

Arī valsts iestāžu kontekstā ir jārunā par Eiropas Savienības nosacījumiem, kas maina ierasto lietu kārtību. Piemēram, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko stāsta, ka ministrija uzsāks iniciatīvu, aicinot veidot digitālus risinājumus, kas būtu balstīti blokķēdes tehnoloģijās. Šāda prasība izriet no Eiropas Komisijas izstrādātās Blokķēdes deklarācijas un jau nākošajā gadā paredz pilotprojekta uzsākšanu.

Iespējams, ka tieši trešās diskusijas dalībnieki – Aleksejenko, Gatis Ozols no Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Andris Ozols no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Guna Paidere no Uzņēmumu reģistra, Maira Roze no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Jānis Brazovskis no Finanšu nozares asociācijas – viens otru iepriekš vaigā bija redzējuši vismazāk. Taču iesaistīšanās bija jauks žests no valsts iestāžu puses, kas aicināja nebaidīties no valsts institūcijām, uzsverot, ka tajās arī strādā tikai cilvēki, un viņi arī domā par digitalizācijas, tehnoloģiju ieviešanu, kā arī datu pieejamību un labākiem pakalpojumiem sabiedrībai. Šīs daļas diskusiju vadīja Jānis Kreilis no uzņēmuma "Your Move", kas palīdz atgriezties Latvijā tiem aizbraucējiem, kuri to vēlas, un atrast šeit labi atalgotu darbu. Labā ziņa – ir cilvēki, kas vēlas atgriezties!

Pirmais jaunuzņēmumu kopienas forums notika gada sākumā un bija vērsts uz jaunuzņēmumu un akadēmiskā sektora sadarbības aktivizēšanu, kā arī ekosistēmas attīstības perspektīvu iezīmēšanu. Otrais forums gājis soli tālāk. Organizatori – Latvijas "Startup" asociācija un Ekonomikas ministrija – aicināja uz sarunām potenciālos partnerus, lai saprastu sadarbības un mijiedarbības iespējas vietējā mērogā un radītu risinājumus ar pievienoto vērtību. Foruma formāts ļāva uzņēmumiem un valsts iestādēm diskutēt par labākajiem sadarbības modeļiem, kā arī piedāvāt jaunuzņēmumiem konkrētus sadarbības virzienus, tai skaitā diskutējot par jaunuzņēmumu piedāvāto risinājumu ieviešanu valsts pārvaldē.