Lai gan par gaisa satiksmes organizēšanu atbildīgā Latvijas Gaisa satiksme (LGS) uzsver, ka dispečeru skaits lidostā "Rīga" ir pietiekams un nodrošina pienācīgu avio reisu satiksmi, darbiniekus pārstāvošā arodbiedrība ceļ trauksmi par nepietiekamo dispečeru skaitu, pieaugošajām slodzēm un ilgtermiņa problēmām, kas var skart daudzus ceļotājus. Šim satraukumam pievienojies arī pašmāju flagmanis "airBaltic", prasot konkrētus risinājumus un jau rēķinot konkrētus zaudējumus.
Kaimiņš – Augulis: kurš īsti melo?
Šonedēļ "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusijās asa vārdu apmaiņa izcēlās starp Artusu Kaimiņu (KPV LV) un esošo satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS). Diskusijās Kaimiņš izvirzīja jautājumu par situāciju lidostā, kur trūkstot dispečeru, un lidmašīnu izlidošana kavējoties, bet atbildīgais ministrs neko nedarot situācijas risināšanai. Šos oponenta apgalvojumus Augulis gan kaismīgi noliedza, saucot par muļķībām un uzsverot, ka viss ir kārtībā.
Pieejamā informācija liecina, ka Augulis visu līdz galam raidījumā nepateica un problēmas saistībā ar dispečeriem ir. Uz to norāda gan "airBaltic", gan darbiniekus pārstāvošā arodbiedrība.
82 dispečeri
LGS pārstāvji portālam "Delfi" atzina, ka lidojumu skaits lidostā ir būtiski palielinājies, tomēr runas par nepietiekamo darbinieku skaitu neatbilstot patiesībai. "LGS strādā nevis 12, kā diskusijā kļūdaini apgalvoja politiķis, bet par 70 vairāk – 82 dispečeri. Plānojot tālāku lidojumu skaita pieaugumu, jau 2017. gada nogalē ir uzsākta jaunu gaisa satiksmes vadības atlases un apmācības process. Šogad oktobrī "Finland ANS" mācību centrā apmācības uzsāks 10 jauni dispečeri," sacīja LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.
Savukārt lidsabiedrībā "airBaltic" portālam "Delfi" diplomātiskā un īsā atbildē atzīmēja LGS labo darbību, vienlaikus norādot, ka "darbinieku trūkums gaisa vadības kontroles centros pašlaik ir redzams visā Eiropā, tostarp Latvijā. Šī iemesla dēļ "airBaltic" ir piedzīvojusi atsevišķu reisu kavēšanos 2018. gada vasarā, ietekmējot uzņēmuma pasaules līmeņa punktualitātes rādītājus."
Daudz skaidrāka valoda gan ir lasāma "airBaltic" vadības vēstulē LGS, kura nonākusi portāla "Delfi" rīcībā. Septembra sākumā rakstītajā dokumentā lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss atgādina, ka "airBaltic" cenšas efektīvi veikt darbu, cita starpā saglabājot nevainojamu sadarbību ar visām ieinteresētajām personām, tai skaitā LGS. Tomēr 2018. gada vasaras periodā "airBaltic" ir novērojis to faktoru pieaugumu, kas būtiski apdraud "airBaltic" punktualitāti.
Gaisa satiksmes pārvaldības aizkavēšanās Eiropā ir kļuvušas arvien biežākas 2018. gadā, un Rīgas gaisa telpa nav bijis izņēmums. "airBaltic" pievieno jaunus maršrutus uz jauniem galamērķiem, paplašinot lidojumu tīklu, lai apmierinātu klientu vēlmes, bet gaisa ceļi Eiropā, ieskaitot uz un no Rīgas, rada lielākas prasības Latvijas gaisa telpā. Tā kā LGS kontrolē Latvijas gaisa telpu, tā darbības ir attiecīgi jāpaplašina un jāpilnveido (vai cītīgāk jāplāno un jāapsaimnieko), lai atbilstu nepārtrauktajai gaisa satiksmes izaugsmei, vēstulē, kura nosūtīta īsi pirms gaidāmajām abu pušu sarunām, norāda Gauss.
Laika periodā no 2018. gada jūnija līdz augustam "airBaltic" ir sarēķinājis vismaz 181 290 eiro zaudējumus. Piemēram, kavēšanās vairāk par 15 minūtēm, rēķinot kopā, ir summējušās 1715 minūtēs. Saskaņā ar Eirokontroles aprēķiniem, kavējumi, kas ir ilgāki par 15 minūtēm, izmaksājot līdz 70 eiro minūtē. Atbilstoši 2018. gada vasaras kavējumu laikam, izmaksas lidsabiedrībai esot 120 050 eiro. Tāpat 82 pasažieriem "airBaltic" ir bijis jāmaksā kompensācijas.
"Ņemot vērā tādus pašreizējos Eiropas mēroga jautājumus un problēmas kā streikus, kas ir radījuši pārrāvumus gaisa satiksmē Rietumeiropā, tāpat arī personāla un jaudas nepilnības, "airBaltic" ir pamatotas bažas par netraucētu uzņēmuma darbību sakarā ar LGS darba kapacitātes samazināšanos gaisa satiksmes pārvaldībā. "airBaltic" atzīst, ka LGS ir viens no spēcīgākajiem gaisa satiksmes darbības nodrošinātājiem Eiropā, tādējādi lielā mērā veicinot un nodrošinot "airBaltic" darbību. Tomēr šajā jomā joprojām ir, kur pilnveidoties. LGS atbalsts "airBaltic" darbībā ir neatsverams, tāpēc "airBaltic" cer, ka LGS, lieki nekavējoties, atrisinās vēstulē minētās problēmas," teikts lidsabiedrības vēstulē.
Arodbiedrība pesimistiska
Bažīga ir Latvijas darbaļaužu arodbiedrība (LDA), kuras vadītājs Dins Sirsniņš pēc raidījumā "Par ko balsot?" aktualizētā dispečeru jautājuma portālam "Delfi" nu stāsta, ka ir satraukts par šīs profesijas pārstāvju sociālo un darba tiesisko attiecību stāvokli. Arodbiedrība pārstāvot lielāko daļu gaisa satiksmes vadības dispečerus un informācija par reisu kavējumiem, nepietiekamā dispečeru skaita dēļ esot patiesa.
"Neveiksmīgs sociālais dialogs starp LGS vadību un dispečeriem noris jau vairākus gadus. Darbu LGS ir atstājuši jau vairāki dispečeri, tāpēc mums ir svarīgi informēt sabiedrību, ka ap 70% dispečeru, ko pārstāv LDA, aktīvi meklē darbu ārzemēs. Jau šobrīd to skaits ir minimāls, un, ja darbu LGS pametīs vēl kaut daži dispečeri, tad lidojumus nāksies ierobežot vēl vairāk, ko izjutīs ne tikai "airBaltic" un lidosta "Rīga", bet arī pasažieri," sacīja Sirsniņš.
Viņš norādīja, ka dispečeru iztrūkums būs jūtams, kā minimums, turpmākos 2-3 gadus. Esot arī jāņem vērā, ka augstas kvalifikācijas profesionāļu, kādi ir gaisa satiksmes vadības dispečeri, apmācība ir ilgstošs (vismaz divi gadi) un dārgs process, kā arī to, ka šo profesiju stingri reglamentē EK regulas.
0,04 minūtes
Tikmēr Lapiņš stāsta, ka Eiropas Komisijas apstiprinātais Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (NEFAB) darbības uzlabošanas plāns II pārskata periodam nosaka, ka Latvijas izvirzītais mērķis ir panākt, ka aizkavēšanās ir ne vairāk kā 0,04 minūtes uz lidojumu. "Līdz pat 2018. gadam LGS mērķa izpilde bija labāka nekā plānots – 0,00 minūšu kavējums uz vienu lidojumu. 2018. gadā lidojumu skaits ir strauji pieaudzis – palielinājums sasniedz aptuveni 10%. Tas pārsniedz NEFAB darbības uzlabošanas plānā prognozēto. Taču kavējumi, kas objektīvi ir radušies lidojumu skaita palielināšanās rezultātā, nekad nav pārsnieguši noteikto robežšķirtni (0,04 minūtes uz lidojumu)," sacīja Lapiņš.
"Salīdzinot ar Eiropas lidostām, kavējumi ir nebūtiski. Piemēram, Marseļas lidostā kavējumi sasniedz 4,57 minūtes uz vienu lidojumu, Karlsrūē – 3,14 minūtes. Arī Igaunijā, kur lidojumu skaita pieaugums ir līdzīgs, aizkavēšanās ir būtiski lielāka. Vēlamies arī uzsvērt, ka 64,5% kavējumu ir tādi, kuru iemesls ir militārās aktivitātes (mācības) vai meteoroloģiskie apstākļi, ko LGS nevar ietekmēt. Tāpat ietekme ir arī aviokompāniju reisu plānošanai ļoti šauros laika intervālos, kad tiek paredzēti lidojumi ar intervālu viena minūte," viņš turpināja.
Arī "airBaltic" savā atbildē portālam "Delfi" uzsver, ka strādā, lai nodrošinātu izcilu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tādēļ strādā ciešā sadarbībā ar LGS, lai turpinātu pasažieriem piedāvāt drošus un punktuālus lidojumus.
Kā ziņots, LGS šogad astoņos mēnešos vadījusi 195 510 lidojumus, kas ir par 9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Šogad 55 561 lidojumi bija uz un no Rīgas, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 139 949 lidojumi bija tranzītā, kas ir pieaugums par 7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!