S&P paaugstina Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu līdz 'A'  (8)

Savukārt kredītreitings īstermiņa saistībām paaugstināts no "A-2" līdz "A-1".

Abiem reitingiem noteikts stabils nākotnes vērtējums.

S&P norāda, ka Latvija ir viena no zemākajām parāda attiecībām pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), un budžeta deficīts tiek kontrolēts. S&P gan uzskata, ka Latvijas valdības "nostāja fiskālajos jautājumos ir procikliska, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas pieaugums patlaban ir paaugstināts un ekonomika turpinās attīstīties virs potenciāla, tomēr izvairoties no fiskālās un ārējās nelīdzsvarotības".

Reitingu aģentūra norāda, ka, samazinoties nerezidentu noguldījumu īpatsvaram, sarūk arī ar Latvijas ārējo parādu saistītie riski.

"Tomēr, par spīti pašreizējai straujajai izaugsmei, ienākumu līmeņi, kas globālajā salīdzinājumā ir pieticīgi, turpina būt viens no galvenajiem reitingu ierobežojošajiem faktoriem," sacīts paziņojumā.

S&P arī konstatē, ka "politiskā fragmentācija ir augsta un partiju sistēma ir nestabila, tomēr politikas veidošana ir kopuma efektīva un atbalsta biznesa visi, veselīgas sabiedriskās finanses un ciešas saiknes ar Eiropas Savienības (ES) partneriem".

Pēc S&P aplēsēm, ekonomikas pieauguma līmenis Latvijā tuvākajos gados būs nedaudz virs 3%, pateicoties ES fondu līdzekļu ieplūšanai un spēcīgai vietējā patēriņa dinamikai.

"ABLV Bank" likvidācija un nerezidentus apkalpojošā banku sektora pakāpeniska samazināšanās Latvijas ekonomiku kopumā ietekmēs minimāli, uzskata kredītreitingu aģentūra.

Tā arī norāda, ka nav skaidrības par nākamajā mēnesī gaidāmo Saeimas vēlēšanu iznākumu, tomēr no jaunās valdības S&P sagaida politikas kontinuitāti.

Kredītreitingu aģentūra arī prognozē, ka "ekonomikas pieauguma dinamika saglabāsies spēcīga un lielāka par potenciālu vismaz šogad un nākamgad, bet ar nepārprotamu lejupejošu tendenci".

S&P konstatē, ka viens no galvenajiem ekonomikas pieauguma virzītājspēkiem Latvija šogad ir būvniecība, un raksturo to kā ilgtspējīgu, jo straujais būvniecības apmēru pieaugums skaidrojams ar ES fondu naudas ieplūšanu. Tomēr pieaugums būvniecībā neturpināsies ilgāk par 2020.gadu, kad ieplūstošās ES naudas apmērs sasniegs maksimumu.

Pēc S&P vērtējuma, pieaugot algām, par aizvien svarīgāku ekonomikas pieauguma faktoru nākamajos divos trīs gados kļūs patēriņš.