Zaļmaldināšana un neesošā planēta B: Makrons Ņujorkā vada klimata pārmaiņu samitu  (90)

Samita organizētāji ir pietiekami nozīmīgi līderi, lai pievērstu vērienīgu gan politiķu, gan mediju uzmanību. Starp viņiem ir bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs, kas šobrīd ir ANO īpašais vēstnieks pilsētu un klimata pārmaiņu jautājumos, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Pasaules Bankas prezidents Džims Jongs Kims un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Eiropas Savienību samitā pārstāvēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, kā arī finanšu stabilitātes un finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis.

Aizvien bez planētas B

Lai gan miljardieris un tehnoloģiju uzņēmumu milzis Īlons Masks turpina savu darbu pie ambiciozajiem plāniem par Marsa kolonizēšanu, valdību līmenī, risinot klimata jautājumus, tas kā risinājums nopietni netiek apspriests. Visa uzmanība vēl aizvien ir pievērsta Zemei, tāpēc arī šogad samitā ik pa brīdim tika atgādināta Makrona tēze: "Klimata pārmaiņu jautājumā nav plāna B, jo mums nav planētas B."

Trešdien, klātesot vairākiem desmitiem valstu līderu, Makrons emocionālā uzrunā publisko un privāto sektoru aicināja vairāk investēt nozarēs, kas atbalsta vides ilgtspēju.

"Klimata pārmaiņas nav kaut kas tāds, par ko valstis var vienkārši pieņemt lēmumus vienas. Tas ir jautājums, kas jārisina arī biznesa videi, valstīm, uzņēmējiem un valdībām. Apvienosim spēkus. Mums ir nepieciešama rīcība, mēs neesam šeit, lai tikai runātu. Mēs esam šeit, lai būtu atbildīgi," sacīja Makrons.

Divas minūtes līdz pusnaktij

"Aizvadītā vasara daudziem likusi atvērt acis. Bet tā tikai apstiprināja to, ko jau zinājām: NASA dati liecina, ka 17 no karstākajiem gadiem vēsturē ir fiksēti pēdējo 18 gadu laikā. Ir skaidrs, ka daba mums sūta brīdinājumu: mums atlikušas divas minūtes līdz pusnaktij," tā 27. septembrī Ņujorkā, uzrunājot samita dalībniekus, sacīja Dombrovskis, tādējādi atsaukdamies uz Pastardienas pulksteni, kura rādītāju zinātnieki, pamatojieties uz globālajiem ekonomikas, politikas un klimata jautājumiem, šī gada sākumā pagrieza tieši divas minūtes pirms pusnakts.

"Mums jācīnās tagad, vai arī šī cīņa tiks zaudēta. Eiropa ir apņēmības pilna vadīt šo cīņu pret klimata pārmaiņām. Lai kādi šķēršļi arī nenostātos mūsu ceļā, mēs neatkāpsimies no Parīzes līguma izvirzītajiem mērķiem. Lai to paveiktu, mums nepieciešama nauda: Eiropai nākamajā desmitgadē nepieciešami vismaz ikgadēji papildu 180 miljardi eiro jaunu investīciju. Esam izteikuši priekšlikumu, ka, sākot no 2021. gada, ceturtdaļai visa ES budžeta jābūt veltītai klimata pārmaiņu jautājumiem. Taču patiesībā mums jāsaprot, ka ar publiskajiem līdzekļiem būs par maz, lai noturētu globālās sasilšanas temperatūras pieaugumu robežās līdz diviem grādiem pēc Celsija skalas. Tādējādi ir skaidrs, ka arī finanšu sektoram būs jāpiedalās, lai šo mērķi sasniegtu," skaidroja Dombrovskis.

"Pamatelements mūsu priekšlikumā ir Eiropas Savienības līmeņa vienošanās par to, kas ir "zaļš" un kas nav. Mēs to dēvējam par zaļo finanšu taksonomiju, un tas ir vērienīgs solis uz priekšu. Tas piedāvās fundamentālu skaidrību tiem, kas vēlas investēt klimatam draudzīgos projektos vai piedāvāt saviem klientiem klimatam draudzīgus finanšu produktus," skaidroja EK viceprezidents.

Uzrunājot klātesošos, viņš aicināja atcerēties, ka nav pretrunu starp ekonomikas izaugsmi un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumu: "Oglekļa emisijas Eiropas Savienībā kopš 1990. gada kritušās par 22%, bet ekonomika augusi vairāk nekā 50% apjomā."

Lai atbilstu zaļās ekonomikas izpratnei, uzņēmumam vai finanšu institūcijai EK ieskatā jāatbalsta vismaz viens no šiem mērķiem: klimata pārmaiņu atslogošana, klimata pārmaiņu adaptācija, ūdens un jūras resursu aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, veicinot otrreizējo pārstrādi un atkritumu apjoma samazināšanu, piesārņojuma novēršana un kontrole, veselīgu ekosistēmu aizsardzība. Tāpat, kā sākotnēji piedāvā EK, ja uzņēmums atbalsta vienu no mērķiem, tas nedrīkst ar savu darbību kaitēt kādam no atlikušajiem pieciem. Precīzs uzskaitījums par to, kā šie kritēriji pielāgojami, tiks publicēts 2019. gada pavasarī.

Ziņojumā, kas tika apstiprināts šī gada pavasarī, arī skaidrots, kāpēc nav derīga pašreizējā kritēriju izpratne par ilgtspējīgu vidi: "Tradicionālie kritēriji atspoguļo pašreizējo stāvokli, un līdz ar to metodikas tikai ierobežotā mērā atspoguļo ilgtspējas mērķus. Tādējādi tie nav piemēroti, lai mērītu ilgtspējīgu ieguldījumu rādītājus. Reaģējot uz to, indeksu sniedzēji ir izstrādājuši vides, sociālos un pārvaldības (VSP) kritērijus, kas aptvers ilgtspējas mērķus, tomēr pārredzamības trūkums attiecībā uz to metodikām ir ietekmējis to ticamību."

Tāpat EK uzskata, ka ir "nepieciešamas pārredzamākas un stabilākas ilgtspējīgu rādītāju metodikas, lai varētu mazināt zaļmaldināšanas (dezinformācijas izplatīšana, lai maldinātu patērētājus par videi draudzīgu biznesu - aut.piez.) riskus".

Samita noslēgumā Makrons pauda atbalstu EK ierosinājumam.

Latvija atbalsta

Latvijā zaļās ekonomikas tēma obligātās iepirkuma komponentes (OIK) skandālu dēļ pēdējo gadu laikā bijusi ar pastāvīgu spriedzes pieskaņu, nozares spēlētājiem nepārtraukti ievērojot zināmu piesardzību. Piemēram, 13. septembrī "Delfi" publicēja ziņu, ka, investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku. Vien pāris stundas pēc tam Ekonomikas ministrija skaidroja, ka šim investīciju projektam valsts atbalsta nebūs, tādējādi it kā mierinot sabiedrību, ka nav pamata uztraukumam par kādu jaunu pie apvāršņa saredzamu afēru.

Latvijas Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļas vecākais eksperts Imants Tiesnieks, kas kopā ar kolēģiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Latviju līdz šim pārstāvējis iepriekš aprakstītajā EK priekšlikuma darba grupā, intervijā portālam "Delfi" skaidroja, ka šim jaunajam regulējumam tiešais saistības ar OIK norisēm nav. Viņš arī skaidro, ka priekšlikums pašreiz nonācis Eiropas Savienības Padomē un Latvijas sākotnējā pozīcija ir pozitīva.

"Lai tas nebūtu tik abstrakti, labs piemērs ir "Latvenergo". Viņi 2016. gadā izlaida zaļās obligācijas (green bonds). Apjoms bija 100 miljoni eiro, un tās bija biržā kotētas obligācijas, korporatīvās obligācijas, tikai tās tika sauktas par zaļajām obligācijām. Un zaļās tāpēc, ka šo obligāciju piesaistītie līdzekļi no investoriem tiek ieguldīti zaļās biznesa aktivitātēs – tādās, kas "Latvenergo" saistās ar atjaunojamo enerģiju, viņu hidroelektrostaciju rekonstrukciju un līdzīgiem pasākumiem. Pasaulē ir zināms daudzums tādu investoru, arī pensiju fondi, kas orientējas tieši uz šādām sociāli un ekoloģiski atbildīgām investīcijām, jo pensionāri izvēlas, ka viņu līdzekļi tiek ieguldīti nevis vienkārši fonda tirgū, bet tieši zaļās, sociāli atbildīgās investīcijās. Un šāds finanšu instrumentu tirgus pasaulē šobrīd attīstās," skaidroja Tiesnieks.

"Kāpēc nepieciešams regulējums? Būtu nepieciešams vienoties, kas patiešām ir zaļš. Lai nebūtu tikai tāda vārda izmantošana un biznesa aktivitāšu pārkrāsošana zaļā krāsā. Tāpēc viens no priekšlikumiem ir izstrādāt klasifikācijas sistēmu, kas paskaidro, kas ir zaļš, kas ir ilgtspējīgas investīcijas. Būtībā jānoskaidro mērķi šādām investīcijām. Šis ir viens ilustratīvs piemērs, kas parāda, ka ar finanšu instrumentu palīdzību var labvēlīgi ietekmēt vides politiku. Šis ir viens no pasākumiem, kas sniedz risinājumus, kādā veidā uzlabot klimata politiku tieši no finanšu sektora viedokļa," uzskata Tiesnieks.

Eksperts arī precizēja, ka par EK piedāvāto regulējumu ir plānots vienoties vēl Austrijas prezidentūras laikā, vēlams, līdz 2019. gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.