Saeimas deputāti ceturtdien, 4. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas samazinās noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežos uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīs to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem tiek noteiktas stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu.
Visi 90 deputāti, kuri piedalījās sēdē, balsoja "par" šo grozījumu pieņemšanu.
Grozījumi paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Grozījumi arī nosaka, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevar pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat šo aizdevumu atmaksas termiņu aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm.
Nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, noteikts, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota.
Tāpat kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
Tāpat noteikts aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Kā izņēmums paredzēti gadījumi, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās vai arī to interneta mājaslapā, vai mobilajā lietotnē, kā arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski. Izņēmums attiecas arī uz pasta vai elektroniskajiem sūtījumiem patērētajiem, ja patērētājs piekritis tos saņemt.
Reklāma atļauta citu preču un pakalpojumu reklāmās, sniedzot informāciju par iespēju to apmaksu veikt ar kreditēšanas līguma starpniecību. Tomēr attiecīgā veida reklāma nav atļauta televīzijā un radio.
Tāpat noteikts, ka aizliegums neattiecas uz zīmolvārda reklāmu jeb sponsorēšanu, tomēr tā aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros īstenotajos projektos, kas finansēti no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Tāpat noteikts, ka prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, ir iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.
Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi – 2019. gada 1. janvārī.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija uzskata, ka pieņemtās izmaiņas ir antikonstitucionālas, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Nozares uzņēmumi skata iespēju vērsties Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt noteikto ierobežojumu samērīgumu.
"Pieņemtās izmaiņas ir priekšvēlēšanu laika populisms. Liela daļa deputātu neapzinās tās sekas, ko šīs izmaiņas atstās uz patērētāju, finanšu pakalpojumu tirgu un tautsaimniecību kopumā. Jebkurām izmaiņām likumdošanā, kas tiek virzītas, ir jābūt skaidram sasniedzamajam mērķim. Dienu pirms vēlēšanām vienīgais mērķis ir audzēt savu sociālo kapitālu, nevis racionāli vērtēt, ko vēlas panākt ar konkrētajām izmaiņām," uzsver asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Nozares uzņēmumi prognozē, ka nākamā gada valsts budžetā nodokļu un nodevu ieņēmumi samazināsies par 6 līdz 8 miljoniem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
