Ekonomisti: rūpniecībā sākusies 'izpurināšanas' fāze, zemas produktivitātes ražotāji var neizdzīvot  (9)

"Augusta izaugsmes temps ir straujākais pēdējā pusgada laikā, bet tomēr atpaliek no pērnā gada straujajiem izaugsmes tempiem," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava. Viņa norāda, ka starp lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm cienījamus izaugsmes tempus turpina uzrādīt kokrūpniecība, bet pārtikas ražošanā apjomi samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Tāpat labi izaugsmes tempi saglabājas tādās apakšnozarēs, kuras mēdz saistīt ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 42,3 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,6 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 19,0 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī dzērienu ražošana – par 11,0 % un pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 6,3 %, liecina CSP dati. Savukārt ražošanas apjoma samazinājums bija divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas par – 1,9 %. Kritums bija arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,5 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5,9 % un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 5,8 %.

Pēc bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt ap 3,5%, taču nozares attīstība būs ļoti atkarīga no ārējās vides un par to signāli šobrīd ir ļoti dažādi. No vienas puses, pasaules ekonomika un tirdzniecība turpina pietiekam stabili augt, savukārt tirdzniecības konflikts pagaidām pamatā attīstījies tikai starp ASV un Ķīnu. Tā eskalācija Eiropas virzienā, protams, negatīvi ietekmētu arī mūs, taču pašreiz piemēroto tarifu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir nebūtiska. No otras puses, eirozonā apstrādes rūpniecībā jūlijā pirmo reizi kopš 2017. gada sākums fiksēts ražošanas apjomu kritums un pēdējos mēnešos jūtami pasliktinājies ražotāju noskaņojuma rādītāji Polijā, kā arī citviet Eiropā.

"Rūpniecībā ir sākusies attīstības fāze, kuru biznesa žargonā dēvē par izpurināšanu jeb "shake-out", bet ko var dēvēt arī par Šķirotavu," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc salīdzinoši vājiem pavasara un vasaras mēnešiem augustā Latvijas rūpniecībā atkal vērojamas pozitīvas tendences, un nozarē sasniegta straujākā izaugsme pēdējo septiņu mēnešu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu augustā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā kopumā auguši par 6,5%, ko veidoja 3,9% pieaugums apstrādes un 16,9% kāpums enerģētikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Taču pat ar šo labo rezultātu rūpniecība Latvijā šogad aug ievērojami lēnāk kā pērn, un šī gada pirmajos astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši vien par 2,9%. Taču tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem un augustā tendences Latvijas rūpniecībā bija ļoti līdzīgas, kā Igaunijā un Lietuvā, kur ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par attiecīgi 2,6% un +4,2%.

Augustā ļoti labs mēnesis padevies enerģētikā. Karstās vasaras un starpsavienojumu remontu dēļ vairāk nekā divas reizes palielinājusies elektroenerģija ražošana koģenerācijas stacijās. Tas ir arī galvenais iemesls, kādēļ enerģētikā ražošanas apjomi palielinājās par 16,9%. Tikmēr sauso laika apstākļu dēļ augustā par 70% samazinājusies elektroenerģijas ražošana Latvijas hidroelektrostacijās, un tādēļ rudens mēnešos enerģētikas sektorā drīzāk redzēsim ražošanas apjomu kritumu.

Savukārt apstrādes rūpniecībā augustā izaugsmi nodrošināja kokapstrāde (+6,3% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi), auto detaļu (+21,6%), elektrisko iekārtu (+42,3%), kā arī ķīmisko produktu (+19,0%) ražošana. Kokapstrādē ražošanas apjomus varētu būt veicinājis arī kokmateriālu cenu kāpums, kas pēc maniem aprēķiniem šī gada pirmajos septiņos mēnešos veidoja aptuveni piekto daļu no visa Latvijas preču eksporta pieauguma. Kopš augusta kokmateriālu cenas pasaulē gan ievērojami kritušās, tādēļ rudens mēneši nozarē varētu būt mazāk dinamiski. Savukārt uz leju apstrādes rūpniecības izaugsmi augustā pavilka kritumi pārtikas produktu (-4,2%), papīra (-5,8%) un tekstilizstrādājumu (-1,2%) ražošanā. Tāpat jau trešo mēnesi pēc kārtas kritums gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-1,9%), lai gan pērn šī nozare bija viena no straujāk augošajiem apstrādes rūpniecības segmentiem.

Bez šim nozarēm augustā par 5,9% sarukusi arī nemetālisko minerālu ražošana. Šajā nozarē ražošanas apjomi kritušies otro mēnesi pēc kārtas un, lai arī nozare ražo ne tikai būvmateriālus, tās attīstība līdz šim ir bijis labs apsteidzošais rādītājs par būvniecību. Līdz ar to tas ir signāls, ka ļoti straujā izaugsme būvniecībā tuvākajos ceturkšņos varētu ievērojami noplakt un tam būs ietekme arī uz Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmes tempu.

Pēc manām prognozēm Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt ap 3,5%, taču nozares attīstība būs ļoti atkarīga no ārējās vides un par to signāli šobrīd ir ļoti dažādi. No vienas puses, pasaules ekonomika un tirdzniecība turpina pietiekam stabili augt, savukārt tirdzniecības konflikts pagaidām pamatā attīstījies tikai starp ASV un Ķīnu. Tā eskalācija Eiropas virzienā, protams, negatīvi ietekmētu arī mūs, taču pašreiz piemēroto tarifu ietekme uz Latvijas ekonomiku ir nebūtiska. No otras puses, eirozonā apstrādes rūpniecībā jūlijā pirmo reizi kopš 2017. gada sākums fiksēts ražošanas apjomu kritums un pēdējos mēnešos jūtami pasliktinājies ražotāju noskaņojuma rādītāji Polijā, kā arī citviet Eiropā. Tādēļ būtisku straujāku ražošanas pieaugumu šobrīd nav pamata gaidīt un Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme arī nākamgad varētu būt robežās starp 3-4%.

Savukārt turpmākajos gados liela nozīme būs arī iekšējiem faktoriem. Investīcijas apstrādes rūpniecībā joprojām ir zemā līmenī, darba algu kāpums pārsniedz 10% un nozarē arvien vairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka teju 30% no ražotājiem algu kāpums jau apdraud uzņēmumu eksistenci un šī tendence ir vairāk izteikta reģionos. Tas kopā ar nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm liek domāt, ka zemu algu, zemas produktivitātes ražotājiem tuvākie gadi tiešām varētu būt izdzīvošanas jautājums, it īpaši, ja nozarē saglabāsies pašreizējais zemais investīciju līmenis.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi augustā auguši par 3,9% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Augusta izaugsmes temps ir straujākais pēdējā pusgada laikā, bet tomēr atpaliek no pērnā gada straujajiem izaugsmes tempiem. Starp lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm cienījamus izaugsmes tempus turpina uzrādīt kokrūpniecība, bet pārtikas ražošanā apjomi samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Tāpat labi izaugsmes tempi saglabājas tādās apakšnozarēs, kuras mēdz saistīt ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.

Šī gada astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši par 3,1%. Lai arī augusts atnesis straujāku izaugsmi, kopumā pēdējo mēnešu dati apstrādes rūpniecības izredzes uzrādīt kaut uz pusi tik labu sniegumu kā pērn padara blāvākas. Tomēr rūpnieku noskaņojums par nākotnes pieprasījumu aizvien noturas gana optimistiskā līmenī. Novērtējums par pasūtījumiem pēc saražotā ir virs ilgtermiņa vidējā, bet gaidas par ražošanu turpmākajos mēnešos – ap ilgtermiņa vidējo. Iemesls, kādēļ, iespējams, ražošanas apjomu sabremzējums neatspoguļojas augošā ražotāju pesimismā, ir pārdošanas un peļņas iespējas. Lai gan ražošanas apjomu kāpums bremzējas, par apgrozījuma un peļņas rādītājiem lielākoties sūdzēties nevar. Apstrādes rūpniecības apgrozījums šī gada astoņos mēnešos audzis par 8,9%, un uzņēmumu dati liecina, ka peļņas maržas nav būtiski mainījušās, salīdzinot ar pērno gadu. Apgrozījums aug lēnāk nekā pērn (9,8%), bet tā palēninājums ir niecīgs, salīdzinot ar apjomu sabremzējumu. Protams, ir atšķirības starp apakšnozarēm, bet kopumā situācija saglabājas laba.

Tomēr jārēķinās, ka lēnāks ražošanas apjomu kāpums agrāk vai vēlāk atspoguļosies arī vārgākos pārdošanas un peļņas rādītājos. Kapacitātes ierobežojumi liks par sevi aizvien vairāk manīt. Piemēram, darbaspēka trūkuma nozīme kā ražošanu ierobežojošam faktoram arvien pieaug. Otrā ceturkšņa nodarbinātības dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā bijis nodarbināto kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iespējams, citas nozares ar līdzīgu algu līmeni, kuras arī izjūt akūtu vajadzību pēc darbiniekiem, mēģina pārvilināt apstrādes rūpniecībā strādājošos. Tāpēc arī ražotājiem, visticamāk, nāksies pacīnīties par darbiniekiem, kas daļā gadījumu nozīmēs augstākas algas darbiniekiem (un zemākas peļņas maržas uzņēmumiem). Tas varētu arī optimismu nākotnē mazināt.

Augusts apstrādes rūpniecībā bija diezgan sekmīgs mēnesis. Salīdzinājumā ar jūliju izlaide auga par 2,3%, kas ir ikmēneša svārstībām raksturīgā diapazona augšgalā. Līdz ar to gada pieauguma temps kāpa līdz 3,9%. Taču kopumā šis gads nozarē nav bijis ļoti veiksmīgs, un komentāra otrajā daļā skaidroju vienu no galvenajiem iemesliem, vispirms aplūkojot svarīgākos notikumus apakšnozarēs.

Mašīnisti pārspēj paši sevi

Jau daudzkārt ir novērots un atzīmēts, ka mašīnbūve pēdējo 2-3 gadu laikā ir bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Piebildīšu, galvenās lokomotīves lomu tā spēlēs vēl vismaz tikpat ilgi, visdrīzāk daudz ilgāk. Augusts bija īpaši sekmīgs mēnesis elektrisko iekārto ražotājiem, ko var dēvēt arī par elektrotehnisko rūpniecību. Tajā ražošana mēneša laikā auga par 15,1%, gada pieaugumam sasniedzot 42,3%. Šādas krasas svārstības rūpniecībā mēdz notikt gan lielu pasūtījumu izpildes dēļ, gan tāpēc, ka atvaļinājumu grafiki dažādos gados atšķiras.

Daudz informatīvāks skaitlis, kas ir vidējais pieaugums pirmajos astoņos mēnešos, ir 18,5%, šādu tempu nozare sasniedza un pārsniedza arī divos iepriekšējos gados. Jau simtos miljonu mērāmai nozarei ilgstoši augot par 20% gadā, agri vai vēlu situācija, tā teikt, kļūst nopietna. Auto detaļu ražošana šogad vidēji augusi vēl straujāk, par 30,4%. Ja pērn galvenais paātrinājuma "vilcējs" bija "Bucher Municipal", tad tagad par tādu kļūst un pāris gadus būs "AKG Termotechnik". Elektronikā šogad pieklusums (+1,7%), bet pilsētā runā, ka nozares galvenā uzņēmuma nākotnes plāni ir ļoti iespaidīgi.

Pēc ļoti lielā kāpuma jūlijā likumsakarīga bija kokapstrādes bremzēšanās līdz 6,3%, nozarei šogad vidēji joprojām augot straujāk (par 4,7%) par ilgākā laikā noturamo tempu, pateicoties augstajām produktu cenām. Ir pazīmes, ka vājinās mājokļu bums ASV, tur krīt zāģmateriālu cenas, kas varētu ietekmēt situāciju pasaulē kopumā. Sagaidāms, ka lielākā atšķirība apstrādes rūpniecībā starp šo un nākamo gadu būs pārtikas pārstrādes atgriešanās pie izaugsmes (šogad pagaidām kritums par 2,0%) un kokapstrādes piebremzēšanās, turpretim mašīnbūvei, kā arī ķīmijai (šogad līdz šim +14,1%) turpinot attīstības sprintu.

Labklājību nevar nodrukāt

Viena no šogad vilšanos sagādājušajām nozarēm ir poligrāfija, kurā izlaide šogad varētu samazināties par apmēram 4%. Tas gan seko neparasti straujam pieaugumam par 6,6% pērn.

Runājot par nozares lielajiem uzņēmumiem, to stāvokli kopumā varētu raksturot kā augšupvērstu stabilitāti. Avīžu, žurnālu un grāmatu patēriņš Latvijā turpina samazināties par 5-10% gadā, bet aug eksports, kā arī iepakojuma un reklāmu patēriņš mājas tirgū.

Iespējams, statistikas datos redzamo ražošanas kritumu izskaidro notikumi nozares mazāko spēlētāju vidū. Daļa tipogrāfiju ir drīzāk īstermiņa biznesa projekti, kas balstās uz lielo algu atšķirību Latvijā un Ziemeļvalstīs un ļoti zemām īres cenām viduvējas kvalitātes telpām nomaļās vietās. Bieži šajos uzņēmumos izmanto lietotas iekārtas, kas ir nopirktas lēti, taču var vēl ražot kvalitatīvus produktus, jo īpaši, ja tuvumā ir cilvēki ar zelta rokām, kuri saprot, kurā brīdī un kura skrūve ir jāpievelk ciešāk.

Šie uzņēmumi ir gudri izmantojuši tirgū pieejamās iespējas, radot eksportspējīgus produktus ar nelieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Taču darba un ražošanas telpu tirgus mainās. Daļa censoņu spēs pielāgoties izmaiņām, daļa nākotnē darīs kaut ko citu. Šādu pārmaiņu tuvošanās bija nojaušama jau iepriekš, šogad tās paātrina cenas kāpums papīram, lielākajai izmaksu pozīcijai šajā nozarē. Atsevišķiem papīra veidiem cenas kāpušas pat par 20-30%. Ne vienmēr ir iespējams tūlīt pārnest šo izmaksu kāpumu uz klientiem, jo īpaši situācijā, kad dažas Ziemeļvalstīs vēl strādājošās tipogrāfijas par prioritāti noteikušas maksimālu ražošanas jaudu noslodzi.

Līdzīgas darbaspēka izmaksu radītas konkurētspējas problēmas ir redzamas arī daļā pārtikas pārstrādes un vieglās rūpniecības, kuru rādītāji šobrīd nav spoži. Taču lielākajā daļā rūpniecības nozaru ir spilgti līderi, kuri gatavi virzīt to attīstību nākotnē.

Rūpniecībā ir sākusies attīstības fāze, kuru biznesa žargonā dēvē par izpurināšanu jeb "shake-out", bet ko var dēvēt arī par Šķirotavu.

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem šā gada augustā Latvijas rūpniecības izaugsme kļuva spēcīgāka, ražošanas izlaidei palielinoties par 6,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Spēcīga rūpniecības izaugsme reģistrēta arī mēneša griezumā, salīdzinot ar jūliju izlaides apjomiem pieaugot par 2,3%.

Tāpat kā iepriekšējā mēnesī arī augustā rūpniecības pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu kāpums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu palielinājās par 16,9%, tādējādi sasniedzot augstāko nozares izaugsmi šā gada laikā. Turklāt labu pieaugumu 3,9% apmērā uzrādīja apstrādes rūpniecības nozare. Savukārt ieguves rūpniecībā tika fiksēts pieticīgs izlaides kāpums – tikai par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu.

Nozīmīgāko devumu apstrādes rūpniecības pieaugumā augustā nodrošināja kokrūpniecības izaugsme par 6,3%. Tas ir trešais salīdzinoši spēcīgas izaugsmes mēnesis šajā apakšnozarē, un to veicina gan ārējais pieprasījums, gan straujš apakšnozares apgrozījuma kāpums vietējā tirgū.

Izlaides pieaugumus turpina uzrādīt mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares, kuras arī sniedza būtisku devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Piemēram, elektrisko iekārtu ražošana augustā uzrādīja spēcīgāko izaugsmi starp visām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Turklāt tās kāpums par 42,3% gada griezumā bija straujākais šīs apakšnozares pieaugums kopš pērnā gada maija. Savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas izlaide augustā palielinājās par 21,6%, un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi bija par 8,5% augstāki nekā pirms gada.

Straujš izlaides kāpums tika sasniegts arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, salīdzinājumā ar 2017. gada augustu pieaugumam veidojot 19%. Tikmēr par 14,4% palielinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana un par 11% pieauga dzērienu izlaides apjomi. Vāju pieaugumu augustā uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – vien par 0,6%.

Savukārt produkcijas izlaides kritums augustā atkal tika fiksēts pārtikas ražošanā – par 4,2% gada griezumā. Augustā saruka gan piena produktu ražošana, gan zivju pārstrāde, kā arī augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana. Pārtikas produktu ražošanā šogad būtiskākos kritumus uzrāda piena rūpniecība, ko galvenokārt nosaka piena produktu eksporta apjomu sarukums, šogad darbību pārtraucot diviem nozīmīgiem piena produktu eksportētājiem.

Izlaides sarukums augustā tika reģistrēts arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-16,5%). Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā kritums tika fiksēts otro mēnesi pēc kārtas (-5,9%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā trešo mēnesi pēc kārtas (-1,9%). Pēdējās divās no augstākminētajām apakšnozarēm varētu būt sasniegts izlaides apjomu piesātinājums, jo izlaides līmenis tajās šobrīd ir salīdzinoši augsts, tādējādi būtiski pieaugumi tuvākajā laikā tajās nav sagaidāmi.

Līdzīgi kā pirmajā ceturksnī kopējās nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī arī saruka, tādējādi 2018. gada pirmajā pusgadā kopā investīcijas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 8,2%. Tomēr jāatzīmē, ka lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – pārtikas, kokapstrādes, metālapstrādes, kā arī atsevišķās mašīnbūves nozarēs investīcijas uzrādīja pieaugumu. Piemēram, nefinanšu investīcijas pārtikas produktu ražošanā pirmajā pusgadā bija par 12,8% augstākas nekā pirms gada, kokrūpniecībā – par 11,5%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 6,3%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 31,2% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 72,7%. Investīcijas piecās augstākminētajās apakšnozarēs veidoja 61% no kopējām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā šā gada pirmajā pusgadā, un tās ir pieaugušas par 13,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tādējādi kopējo nefinanšu investīciju samazinājumu apstrādes rūpniecībā noteica spēcīgs investīciju kritums īpatsvara ziņā nelielākās apakšnozarēs, radot mazāku risku nozares izlaides un tālākas izaugsmes perspektīvām.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies, liecina jaunākie Eiropas Komisijas veikto aptauju rezultāti. To noteica ražotāju novērtējums par zemākiem produkcijas pasūtījumu apjomiem, kā arī sagaidāmā izlaides samazināšanās turpmākajos mēnešos. Šie rezultāti atspoguļo pēdējos mēnešos novēroto mēreno apstrādes rūpniecības izaugsmi, kas iespējams turpināsies arī nākamajos periodos. Tajā pašā laikā aptaujātie apstrādes rūpniecības nozares pārstāvji norāda, ka pārdošanas cenas to ražotajai produkcijai saglabāsies stabilas, kā arī novērtējums par potenciālo nodarbinātības pieaugumu uzņēmumos joprojām ir samērā augsts.

Tikmēr septembrī samazinājies ir arī kopējais Eiropas Savienības ekonomiskā sentimenta indekss, tādējādi ietekmējot ārējā pieprasījuma pieauguma potenciālu. Tomēr jāatzīmē, ka ārējā pieprasījuma normalizēšanās šogad jau bija sagaidāma, savukārt pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas šobrīd ir stabils un tāds tas varētu saglabāties arī līdz gada beigām.