Pasaules Bankas jaunieviestais Cilvēkkapitāla indekss liecina, ka Latvijā dzimuši bērni pieaugot sasniegs produktivitāti 72% apmērā, salīdzinot ar to, ko viņi gūtu, ja būtu pilnībā veseli un izglītoti, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrija (FM).
Cilvēkkapitāla Indekss atspoguļo, cik tagad dzimis bērns būs produktīvs nākotnē, salīdzinājumā ar iespējamo produktivitāti, ja viņš vai viņa būtu pilnībā vesels un ar pilnvērtīgi apgūtu kvalitatīvu izglītību, skalā no nulles līdz viens, ar "viens" kā labākais rezultāts. Ja valsts rādītājs ir 0,5, tad tas nozīmē, ka cilvēks un valsts kopumā zaudēs pusi no sava nākotnes ekonomiskā potenciāla.
Indeksa skalā Latvija saņēmusi vērtējumu 0,72. Šis rezultāts Latviju ierindo 35. vietā no 157 indeksā iekļautajām valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijā dzimuši bērni sasniegs produktivitāti 72% apmērā, salīdzinot ar to, ko varētu sasniegt, ar pilnībā apgūtu izglītību un esot pilnībā veseliem.
Tādējādi no tagad dzimušiem bērniem Latvijā zaudēs 28% no saviem iespējamiem dzīves laikā gūtajiem ienākumiem, ja valdības nekavējoties neuzsāks investēt cilvēkos, lai nodrošinātu veselu, izglītotu un elastīgu sabiedrību, kas gatava iesaistīties nākotnes darba tirgū, skaidro FM.
Pirmajā vietā jaunieviestajā indeksā ierindojas Singapūra, kam seko Dienvidkoreja un Japāna. Visaugstāk no Ziemeļu un Baltijas valstīm atrodas Somija, kas ieņem piekto vietu, tai seko astotajā vietā rodamā Zviedrija. Dānija atrodas 17. vietā, Norvēģija – 18.vietā, Igaunija – 29. vietā, Islande – 33. vietā, savukārt Latvija ierindojas 35. vietā, apsteidzot Lietuvu, kas atrodas 37. vietā. Latvijai seko arī tādas valstis kā Slovākija – 40.vietā, Luksemburga – 41. vietā, Grieķija – 42. vietā. Indeksu noslēdz Nigērija, Dienvidsudāna un Čada.
Dzimumu griezumā Latvijā meiteņu Cilvēkkapitāla Indekss ir augstāks – 77%, kamēr zēniem – 68%.
Paredzams, ka bērni Latvijā līdz 18 gadu vecumam būs ieguvuši pirmskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītību, veltot tam 13,3 gadus. Tomēr, pielīdzinot skolā pavadītos gadus izglītības kvalitātei – tie ir tikai 11,3 gadi, kas rada divu gadu atšķirību.
Pasaules Banka ziņojumā "Mainīgā darba vide" uzsver, ka cilvēkkapitālā nepieciešams investēt, lai risinātu mainīgās darba vides radītos izaicinājumus. Jo īpaši būtiski ir investēt dzīves agrīnajos gados – ne tikai lasītprasmē un rēķināšanā, bet arī kognitīvo prasmju veicināšanā, ņemot vērā tehnoloģiju pieaugošo lomu mūsdienās.
Lai valdības piesaistītu papildu resursus, kas nepieciešami investīcijām cilvēkkapitālā un sociālajā iekļaušanā, ir nepieciešama nodokļu ieņēmumu palielināšana un nodokļu optimizācijas novēršana, skaidro FM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
