'Delfi' no Strasbūras: EP plāno 'zaļāku' autoceļu nodevu  (70)

Ziņojuma projekts paredz, ka nobrauktā attāluma ceļu nodeva kravas automašīnām, autobusiem un kravas furgoniem, kas smagāki par 2,4 tonnām, stāsies spēkā 2023. gadā, bet mikroautobusiem un furgoniem 2027. gada beigās. Attālumā balstītās nodevas tiks piemērotas tikai kopumā 136 706 kilometriem autoceļu, kas ietilpst Eiropas transporta tīklā un kur dalībvalstis nodevas jau ir ieviesušas vai grasās ieviest.

"Tas ir gan par vidi, gan pilsonisko atbildību. Par to, vai ikviens cenšas šai lietā ko darīt. Lai būvētu ceļus un saglabātu tos drošus, ir jāmaksā. Varētu būt, ka tas [maksa par ceļu uzturēšanu – aut.] tiek iekļauts iedzīvotāju ieņēmumu nodoklī jūsu valstī, vai arī par to maksā tad, kad izmanto ceļu,'' sarunā ar portālu "Delfi" pastāstīja ziņojuma referente Kristīne Revū Delona Bonefā [S&D, Francija], ''tas ir tas, ko mēs piedāvājam – maksāt, kad izmanto."

Balsojumā ceturtdien parlaments atbalstīja ziņojumu pirmajā lasījumā ar 398 balsīm "par", 179 pret un 32 deputātiem atturoties. Lai sāktu sarunas ar ES Padomi par dokumenta gala versiju, vispirms sava nostāja jāpieņem ES valstu atbildīgajiem ministriem.

Vajadzību pēc jauna autoceļu nodevas regulējuma Revū Delona Bonefā pamato ar rūpēm par klimatu un vidi, kā arī ar nepieciešamību izveidot taisnīgu sistēmu, kurā nauda tiek iekasēta no "piesārņotāja un lietotāja". Princips "maksā lietotājs un piesārņotājs" ir atrunāts 2011. gadā pieņemtajā ES transporta "Baltajā grāmatā" jeb ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu.

Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) dati, ES šobrīd reģistrētas vairāk nekā 254 miljoni vieglo automašīnu un 37,5 miljoni kravas automobiļu, kā arī 831 tūkstotis autobusu. Tā kā vieglo automobiļu ir ievērojams vairāk nekā citu sauszemes transportlīdzekļu, tie arī rada vislielāko piesārņojumu. Saskaņā ar Revū Delona Bonefā pausto, vieglie auto rada lielāko daļu visu izmešu transporta sektorā.

Šobrīd ES noteikumi par autoceļu nodevām attiecas vien uz automobiļiem, kuru svars pārsniedz 12 tonnas. Tie neattiecas ne uz autobusiem, ne furgoniem, savukārt apstiprinātais ziņojuma projekts paredz, ka nodeva būs piemērojama visiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā preces vai cilvēkus, tādējādi nodrošinot "vienlīdzīgu attieksmi".

Runājot par taisnīgumu, viņa arī norādīja uz atšķirībām kravas auto un vilcienu izmantošanā. Proti, kad tiek izmantots vilciens, ir jāmaksā par attālumu, kas tiek veikts, un nereti maksa ir ļoti augsta maksa, savukārt, kad tiek izmantots ceļš, daudzviet par to vispār nav jāmaksā, ''tā kā tas ir negodīgi''.

Taujāta par loģistikas uzņēmumu attieksmi pret šādu ieceri, viņa paskaidroja, ka kompānijas ir gatavas maksāt šāda veida nodevu par ceļu izmantošanu, bet tikai tad, ja maksā ikviens autobraucējs. "Tas ir tas, kam loģistikas uzņēmumi piekrīt – ja piedalās visi. Savukārt, ja runa ir tikai par kravas auto, tad tas nav godīgi, jo realitātē tikai 30% no ceļu lietotājiem ir kravas auto, pārējie ir cita veida transportlīdzekļi, tādēļ ceļi ir jālabo arī šo auto dēļ. Es zinu, ka Eiropā esam ļoti lepni par mašīnām un faktu, ka mums ir mašīna, bet tas vienkārši ir mobilitātes jautājums – mums jāmaina savs uzskats," pauda referente.

Ziņotājas ieskatā pašreizējā autoceļu lietošanas nodeva jeb "Eurovignette" ir novecojusi un neveicina ogļskābās gāzes izmešu samazināšanos transporta sektorā. Lai stimulētu pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts, ka dalībvalstīm nodevas tarifa aprēķinā būs jāņem vērā ogļskābās gāzes izmešu apmērs, ko rada transportlīdzeklis.

Tāpat "zaļo auto" popularizēšanai tiek rosināts noteikt, ka nulles emisiju automašīnām ceļu nodeva būtu vien 50% apmērā no zemākās nodevas, kāda jāmaksā parastajiem transportlīdzekļiem.

Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva Eiropas valstīs tiek piemērota dažādi. Tiek izmantota gan tā sauktā vinješu sistēma, gan barjeras un elektroniskās sistēmas, kas nosaka nobraukto attālumu. Tāpat ES joprojām ir dažas valstis, kurās maksas autoceļu vispār nav.

Taujāta par to, vai ziņojuma izstrādes laikā dalībvalstis, kurās līdz šim par autoceļu izmantošanu nav bijis jāmaksā, labprāt atbalstījušas ideju, Revū Delona Bonefā atbildēja noliedzoši. Vēl pirms balsojuma parlamentā viņa atzina, ka nedaudz bažījas un nav pārliecināta par tā iznākumu. Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka ikkatra ES dalībvalsts ir atbalstījusi Parīzes klimata nolīgumu, kā arī piekritusi transporta nozares ''Baltās grāmatas'' aktam, ka maksā piesārņotājs un lietotājs.

Daudzās ES valstīs darbojas vairāk nekā viens mehānisms, tostarp arī Latvijā. Latvijā lielākā daļa ceļu nav maksas, vien atsevišķu ceļu izmantošanai ir nepieciešams samaksāt autoceļu izmantošanas nodevu. Latvijā nodeva balstīta laika nevis attāluma principā.

Kā liecina informācija Latvijas autoceļu nodevas mājaslapā, tā maksājama par valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

Summa, ko dalībvalstu un to pašvaldību budžetos ienesīs autoceļu nodevas, būs jāizmanto ne vien ceļu uzturēšanā, bet arī jaunu projektu finansēšanā. "Mēs ar šo regulējumu piedāvājam pateikt, ka ikviens lietotājs maksā par ceļa izmantošanu, tad šī iekasētā summa tiek ieguldīta transporta nozarē – ceļos un arī sabiedriskajā transportā, piemēram, dzelzceļā," paskaidroja Revū Delona Bonefā.

Viņa arī uzsver, ka daudzviet Eiropā finansiālās rūpes par ceļu uzturēšanu gulstas uz vietējo pašvaldību nevis valsts budžeta pleciem, tādēļ ziņojumā paredzēts, ka dalībvalstīm pašām būs jālemj, vai nodevas noteikt un iekasēt centralizēti, vai ļaut to darīt pašvaldībām.

Revū Delona Bonefā sarunas laikā vairākkārt uzsver, ka šajā gadījumā lielā mērā runa ir par to, no kurienes nāk finansējums: "Pilsoņiem jau būs jāmaksā tāpat, jautājums vai ar ienākumu nodokli vai ar šīm maksām. Tas vienkārši ir jautājums par atbildību un to, kurš maksā par ko."