Ekonomisti: notiek straujas strukturālas pārmaiņas ekonomikā  (103)

"Pārsteidz ne tikai vērtējums par ekonomikas kopējo pieauguma tempu, bet arī pirmie dati par nozarēm. Ja pievienotā vērtība celtniecībā gada laikā auga par 10%, tirdzniecībā par 2% un rūpniecība par 1%, tad rodas jautājums – kas veidoja straujo gada pieauguma tempu?," jautā "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava uzskata, ka viena no nozarēm noteikti ir transports. Transports un uzglabāšana veido aptuveni desmito daļu no Latvijas ekonomikas, līdz ar to pozitīvām vēsmām šajā nozarē ir potenciāls būtiski ietekmēt kopējo izaugsmi. Pieejamā informācija liecina, ka 3. ceturksnis padevies īpaši veiksmīgs ostās un dzelzceļā.

Šis gads sola pārspēt visoptimistiskākās prognozes, bet nākamgad izaugsmes temps ārējo faktoru ietekmē palēnināsies, skaidro "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Lai arī nosacījumi eksporta tirgos kļūs mazāk labvēlīgi un pieaugs sarežģījumi, tomēr kāpumam ir jāturpinās.

Tādēļ, pēc "Citadele" bankas ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada nogalē un nākamgad kļūs lēnāka, un IKP pieaugums 2019. gadā varētu būt ap 3%.

Bažas par izaugsmes palēnināšanos pasaulē pieaug, kas liek piezemētāk vērtēt arī Latvijas perspektīvas. Taču tas, visdrīzāk, atsauksies uz nākamā gadu, jo šobrīd uzņemtā inerce ir pietiekami spēcīga. Ātrais novērtējums liecina, ka trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,8%. Priekšplānā – ar straujākajiem izaugsmes tempiem ir ekonomikas karstākā nozare – būvniecība (+10%). Citviet attīstības temps vērojams piezemētāks – mazumtirdzniecībā par 2%, rūpniecībā par 1%. Izaugsme sagaidāma arī citās pakalpojumu nozarēs. Šobrīd aktuālākais jautājums ir – kas būs tālāk?

Šis gads sola pārspēt visoptimistiskākās prognozes, bet nākamgad izaugsmes temps ārējo faktoru ietekmē palēnināsies. Nosacījumi eksporta tirgos kļūs mazāk labvēlīgi, pieaugs sarežģījumi. Tomēr kāpumam ir jāturpinās. Izaugsmi uzturēs fondu ieplūšana, kā arī iekšzemes patēriņa tālāks kāpums. Šogad IKP prognoze ir 4,3%, nākamgad – 3,5%.

Latvijas ekonomika turpina pārsteigt, bet eirozonas ir sagādājusi vilšanos. Eirozonas ekonomikas izaugsmes tempa pieaugums trešajā ceturksnī palēninājās (2,2% 2. ceturksnī; 2,4% 1. ceturksnī) līdz 1,7%. Iespējams, tas daļēji atspoguļo pagaidu faktorus, kuru dēļ turpmāk izaugsme nedaudz atgūsies. Respektīvi, automašīnu ražošanas sarežģījumi mazināsies, kas var atdzīvināt Vācijas rūpniecību un eirozonu kopumā. EK ekonomiskā noskaņojuma rādītājs oktobrī samazinājās no 110,9 līdz 17 mēnešu zemākajam līmenim – 109,8. Taču, atskatoties pagātnē, līmenis joprojām ir samērā augsts un atbilst eirozonas ceturkšņa IKP pieaugumam aptuveni 0,3-0,4% apmērā, kas atbilst reģiona potenciālam. Turklāt ir liecības par cenu spiediena palielināšanos Vācijā. Reģionālie inflācijas rādītāji liecina, ka oktobrī pamatinflācija valstī ir pieaugusi. Tas nozīmē, ka ECB varēs turpināt aktīvu pirkšanas programmas noslēgšanu.

Provizoriskie "Markit PMI" indeksi sniedz pierādījumus tam, ka 4. ceturksnī eirozonas ekonomika salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm iepaliks, jo ASV un Japānā izaugsme solās būt straujāka. Pazīmes liecina, ka eirozonas ekonomika 4. ceturksni uzsākusi lēnīgi. Reģiona kombinētais PMI indekss ir nokrities līdz divu gadu zemākajam līmenim. Daļēji tas varētu būt saistīts ar rūpniecības izlaides palēnināšanos pēc jauno Eiropas auto emisiju standartu ieviešanas septembra sākumā. Tomēr indeksa kritums uzrādās arī eirozonas pakalpojumos. Savukārt zemāki eksporta pasūtījumi liecina, ka pasaules tirdzniecības izaugsme kļūs lēnāka, kas atsauksies uz eirozonas, tai skaitā Latvijas eksporta sniegumu.

Latvijas ekonomika sarūpējusi kārtējo ļoti pozitīvo pārsteigumu un šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums. Tas ir pat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%. Tādējādi pavasara mēnešos izteiktās prognozes par nerezidentu depozītu aizplūšanas, kā arī pasaulē augošo tirdzniecības nesaskaņu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav piepildījušās un vismaz pagaidām šis gads Latvijas ekonomikā ir izrādījies ievērojami labāks nekā gaidīts.

Kā ierasts pie pirmā IKP novērtējuma informācija par atsevišķu nozaru sniegumiem ir ierobežota un šoreiz rada vairāk jautājumus nekā atbildes. Taču no pieejamās informācijas redzams, ka būvniecība augusi par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mazumtirdzniecība par 2% un rūpniecība tikai par 1%. Būvniecībai šis ir ievērojami lēnāks kāpums nekā gada pirmajā pusē, kad izaugsme pārsniedza 30%, un ar šīm nozarēm kopumā 4,8% IKP pieaugumu sasniegt nav iespējams. Tas liek domāt, ka trešais ceturksnis ir bijis ļoti pozitīvs pakalpojumu nozarēm, kā arī Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina par ļoti labu nodokļu plānu izpildi. Šobrīd gan nav skaidrs, cik ļoti trešā ceturkšņa pozitīvā izaugsme raksturo Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālu un cik lielā mērā tā ir dažādu notikumu veiksmīga sakritība. Lietuvā izaugsme trešajā ceturksnī nobremzējusies līdz 2,2% un ekonomikas ciklā parasti atrodamies diezgan tuvu.

Pozitīvo Latvijas IKP pieaugumu trešajā ceturksnī noteikti palīdzēja sasniegt vairāki pārejoši faktori. Būvniecības sektors šobrīd atrodams uz pārkaršanas robežas un pat 10% pieaugums pārsniedz nozares vidējā termiņa potenciālu. Pēc divu gadu pārtraukuma ES fondu apguve atgriezusies normālā līmenī un apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka nozares pieaugums nākamgad būs stabili zem 10%. Tas nozīmēs arī lēnāku nodokļu ieņēmumu pieaugumu, ko pēdējos divos gados ir papildinājis straujais alkohola pircēju pieplūdums no Igaunijas. Diez vai varam cerēt uz tik pat spēcīgu pieaugumu šajā segmentā arī nākamgad. Tāpat Latvijas ekonomiku pozitīvi ietekmējis straujais kokmateriālu cenu kāpums pasaulē, kas veicināja koksnes ciršanu un ražošanas apjomu pieaugumu kokapstrādē. Rezultātā šī gada augustā Latvijas koka izstrādājumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās 30%, taču septembrī kokmateriālu cenas otrpus okeānam jau atgriezušās 2017. gada līmenī un gada nogalē, visticamāk, vairs tik strauju kāpumu kokmateriālu eksportā neredzēsim.

Tāpat liela nozīmē negaidīti labajam ekonomikas pieaugumam šogad ir arī iepriekš gaidīto negatīvo faktoru nerealizēšanās. Spriežot pēc finanšu eksporta rādītājiem, nerezidentu depozītu aizplūdi ekonomikas lielajos ekonomikas ciparos sāksim sajust tikai šī gada nogalē. Savukārt tranzītā pēdējos mēnešos pārvadāts lielākais kravu apjoms vairāku gadu laikā, jo infrastruktūras remontu dēļ samazināta Krievijas ostu caurlaidība. Ilgtermiņā gan šīs nozares perspektīvas ir drīzāk negatīvas.

Tas viss liek domāt, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme Latvijā bremzēsies, taču lielu nenoteiktību rada ārējie faktori. Pasaules ekonomikā turpinās pietiekami labs pieaugums, tomēr ASV arvien jūtamāk apsteidz eirozonu un apsteidzošie rādītāji norāda uz ievērojami lēnāku pasaules tirdzniecības pieaugumu gada nogalē. Nelielu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, atstās arī nesenie tirdzniecības tarifu pieaugumi. Tas kopā ar strauji augošo nesabalansētību starp darba ražīgumu un darba samaksu iekšējā ekonomikā liek būt piesardzīgam par Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Šobrīd algu kāpums vismaz daļēji notiek uz peļņas un investīciju rēķina. Valsts budžets to nejūt, jo nodokļu bāzi veido algas un patēriņš, taču šis process nevar turpināties bezgalīgi. Tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada nogalē un nākamgad kļūs lēnāka, un IKP pieaugums 2019. gadā varētu būt ap 3%.

IKP ātrā novērtējuma dati ir diezgan pārsteidzoši – gada griezumā IKP ir audzis par 4,8%, sezonāli izlīdzinātajos datos pat par 5,5%. Neviens nebija gaidījis tik strauju kāpumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kopprodukts auga par 1,8%.

Pārsteidz ne tikai vērtējums par ekonomikas kopējo pieauguma tempu, bet arī pirmie dati par nozarēm. Ja pievienotā vērtība celtniecībā gada laikā auga par 10%, tirdzniecībā par 2% un rūpniecība par 1%, tad rodas jautājums – kas veidoja straujo gada pieauguma tempu?

Ļoti iespējams, ka par padsmit procentiem turpina augt informācijas un sakaru nozare, kuras gada kāpuma temps 2. ceturksnī bija 16,2%. Tāpat nav šaubu, ka 3. ceturksnī bija izcili rezultāti tūrisma un aviopārvadājumu nozarē, daļēji pateicoties Dziesmusvētkiem un neparasti siltajai vasarai šajā pasaules daļā. Iespējams, izaugsme paātrinās arī komercpakalpojumos.

Pagaidām pieļausim, ka iepriecinošos 3. ceturkšņa IKP skaitļus pēc mēneša viegli koriģēs lejup. Nevar izslēgt arī pretējo, jo gan rūpniecības, gan tirdzniecības, gan arī celtniecības devums šķiet drīzāk pieticīgi novērtēts. Jebkurā gadījumā šī gada IKP prognozes būs jāpaaugstina vēlreiz, līdz apmēram 4,5%.

Ekonomikā nemēdz būt tikai labu vai tikai sliktu ziņu. Straujais ekonomikas kāpums rada galvassāpes uzņēmumu vadītājiem un par personālu atbildīgajiem darbiniekiem. Darba meklētāju īpatsvars visu šo gadu ir samazinājies par vairāk nekā vienu procentpunktu salīdzinājumā ar līmeni pērnā gada attiecīgajos mēnešos. Varēja gaidīt, ka bezdarba kritums bremzēsies.

Lai arī šobrīd vēl nevar runāt par ekonomikas pārkaršanu, šāds risks pastāv. Stāsti par darbinieku pārvilināšanu IT sektorā sāk līdzināties 2007. gada leģendām, taču tas ir rezultāts ilgtspējīgai, galvenokārt uz eksportu balstītai nozares attīstībai. Lielais jautājums – kāds būs ekonomikas sasilšanas efekts – konstruktīvs vai destruktīvs? Cik lielā mērā algu pieaugums atņem naudu investīcijām, cik lielā mērā tas veicina ražīguma kāpumu? Tāpat – vai augošas investīcijas nekustamajos īpašumos veicinās, tā saucamā, netirgojamā sektora pārmērīgu izaugsmi uz konkurētspējas rēķina vai arī palielinās ekonomikas potenciālu, dodot iespēju uz attīstības centriem pārcelties cilvēkiem no vēl atlikušajām bezdarba salām laukos?

Ekonomikas sasilšanas ietekme uz ilglaicīgas izaugsmes potenciālu būs atkarīga no uzņēmumu spējas pārmaiņas paredzēt un tām pielāgoties vai vēl labāk – tās virzīt. Ir viegli teikt, ka ir jāceļ ražīgums. Ja to varētu darīt ar vienas pogas nospiešanu, tad visas ekonomiskās problēmas pasaulē būtu atrisinātas. Ļoti grūti arī sniegt vispārīgas rekomendācijas. Tirgus ekonomikas skaistumu veido cilvēku un uzņēmumu gudrības dažādība, no dažādiem skatupunktiem iegūtas informācijas izmantošana lēmumu pieņemšanā. Tomēr uzņemšos šādu risku, sakot, ka straujās pārmaiņas ekonomikā liks uzņēmējiem tikpat strauji domāt par to, kādā biznesā viņi vēlas būt un kādā ne, kādu produktu ražošanu turpināt, kādas darbības pārtraukt. Ekonomikā notiek straujas strukturālas pārmaiņas un tās turpināsies.

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika simtgadē aug uz visiem simts. 3. ceturksnī gada laikā IKP audzis par 4,8% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem). No vēl straujākas izaugsmes gada laikā atturēja jūlijā un septembrī piešķirtās papildu brīvdienas.

Izaugsmes temps būvniecībā joprojām mērāms divciparu skaitļos, proti, pievienotā vērtība 3. ceturksnī gada laikā augusi par 10%. Tādējādi būvniecība saglabājas viena no straujāk augošajām nozarēm un nozīmīgs Latvijas ekonomikas virzītājspēks. Tomēr būvniecības sprints noplacis, salīdzinot ar gada pirmo pusi, kad būvniecības izaugsme pārsniedza 30%.

Arī apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība zaudējušas duku, bet turpina augt. Apstrādes rūpniecībā pievienotās vērtības kāpuma tempu negatīvi ietekmē lēnāka izaugsme galvenajos Latvijas eksporta tirgos (izaugsme Eiropas Savienībā palēninājās 3. ceturksnī), augstie darbaspēka un jaudas resursu ierobežojumi, kā arī trauslais noskaņojums, valdot protekcionisma vēsmām.

Sagaidām, ka mīnusi būs atgriezušies finanšu pakalpojumu pievienotajā vērtībā, kā arī nākamgad finanšu sektors caur nerezidentu plūsmu mazināšanu negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr pagaidām šo negatīvo ietekmi vairāk nekā kompensē izaugsme citās nozarēs.

Ja virknē nozaru izaugsme bremzējas, jautājums – kas tad nodrošinājis straujo ekonomikas izaugsmi 3. ceturksnī? Viena no nozarēm noteikti ir transports. Transports un uzglabāšana veido aptuveni desmito daļu no Latvijas ekonomikas, līdz ar to pozitīvām vēsmām šajā nozarē ir potenciāls būtiski ietekmēt kopējo izaugsmi. Pieejamā informācija liecina, ka 3. ceturksnis padevies īpaši veiksmīgs ostās un dzelzceļā.

Šī gada trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika pārsteigusi un augusi līdzīgā ātrumā kā pērn, taču tik strauji ilgstoši augt nevar. Tāpēc sagaidām, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme palēnināsies no šī brīža augstumiem, bet arvien būs laba. Tomēr negatīvo risku pārpilnībai, piemēram, nerimstošajiem politiskajiem un starptautiskās tirdzniecības saspīlējumiem, ir potenciāls pasliktināt uzņēmēju un iedzīvotāju noskaņojumu, tādējādi sabremzējot izaugsmi vēl vairāk.

Neskatoties uz nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem būvniecības nozarē un vairs ne tik labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī turpinājusi uzrādīt ļoti strauju izaugsmi, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 4,8%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,8%, kas ir straujākais ceturkšņa pieauguma temps kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa.

Izaugsme būvniecības nozarē, kas gada pirmajā pusē bija pārsniegusi 30%, trešajā ceturksnī gada griezumā palēninājusies līdz 10%, taču nozare joprojām ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājām. Būvniecības nozares attīstību veicina gan pieaugošā Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde, gan līdztekus tam palielinās arī privātās investīcijas. Par pieaugošu investīciju plūsmu liecina arī valsts budžeta izdevumi investīcijām, kas trešajā ceturksnī palielinājušies par 22%, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Mērenāki izaugsmes tempi trešajā ceturksnī bijuši rūpniecībā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, palielinājusies par 1%, kamēr gada pirmajā pusē bija sasniegta 2,7% izaugsme. Rūpniecības izaugsmes palēnināšanos, visticamāk, jau sāk ietekmēt globālās tirdzniecības bremzēšanās, kā arī enerģētikas nozares izlaidi rudenī būtiski samazinājis sausuma izraisītais kritums elektroenerģijas ražošanā. Tāpat lēnāks nekā gada pirmajā pusē bijis pieaugums mazumtirdzniecības nozarē – par 2%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni.

Neskatoties uz šiem izaugsmes palēninājumiem lielākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, pateicoties veiksmīgajai attīstībai pārējās, salīdzinoši mazākās nozarēs, IKP pieaugums trešajā ceturksnī bijis pat nedaudz straujāks nekā gada pirmajā pusē kopā, kad ekonomika auga par 4,7%. Lai gan detalizētāka informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, operatīvie dati par ostu un dzelzceļa darbības rezultātiem ļauj secināt, ka kopumā daudz labākus rezultātus trešajā ceturksnī sasniegusi transporta un uzglabāšanas nozare. Ostu kravu apgrozījums šā gada trešajā ceturksnī bijis par 18,7% lielāks nekā pirms gada, bet dzelzceļā pārvadāto kravu apjomi auguši par 37,6%. Kravu tranzīta apjomu pieaugumu veicinājuši strauji augošie Baltkrievijas kravu pārvadājumi, kā arī ogļu kravu apjomu pieaugums no Krievijas, kur remontdarbu laikā samazinājās kravu plūsma uz pašas Krievijas Baltijas jūras ostām. Tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina strauji palielināties arī pasažieru skaits lidostā Rīga un jūras ostās.

Kopējā straujā ekonomikas izaugsme liecina, ka arī pārējās nozarēs izaugsme bijusi spēcīga un visaptveroša, un arī finanšu pakalpojumu nozarē, kur turpina samazināties nerezidentu apkalpošana, kritums trešajā ceturksnī varētu būt bijis mazāks, nekā iepriekš prognozēts.

Septembrī, uzsākot 2019. gada budžeta projekta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) aktualizēja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, paaugstinot ekonomikas izaugsmes prognozi 2018. gadam par 0,2 procentpunktiem līdz 4,2%. Trešā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma dati apstiprina, ka ekonomikas izaugsme šogad sasniegs FM prognozi vai to pat nedaudz pārsniegs. Vienlaikus jānorāda, ka ārējie faktori Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd vairs nav tik labvēlīgi, kādi tie bija gada sākumā.

Kopš vasaras gan Eiropas Komisija, gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pazeminājuši savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, un pašlaik SVF paredz, ka kopējā pasaules ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad būs 3,7% līmenī, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts vasarā. Tāpat par 0,2 procentpunktiem ir pazemināta eirozonas izaugsmes prognoze šim gadam, palēninoties galvenokārt lielo eirozonas valstu, pirmkārt Vācijas izaugsmei. Kā pozitīvais faktors šeit gan jāpiemin tas, ka tieši Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu prognozes kopumā nav pasliktinājušās. Tomēr globālās tirdzniecības bremzēšanās, pieaugot protekcionisma tendencēm pasaulē, neizbēgami agrāk vai vēlāk skars arī Latviju, un līdzās tām kopējo izaugsmi pasaulē pašlaik apdraud arī augošā nestabilitāte finanšu tirgos, kredītu izmaksu pieaugums, augošā ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī augstākas naftas cenas.

Par lēnāku ekonomikas izaugsmi Eiropā kopumā pašlaik signalizē arī konfidences rādītāji, kas kopš maksimuma sasniegšanas pagājušā gada decembrī šogad pastāvīgi samazinās, ESI indeksam vēl gan saglabājoties salīdzinoši augstā līmenī. Tikmēr izaugsmes palēnināšanos Eiropā jau ir apstiprinājuši arī faktiskie dati, kur eirozonā IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz 0,2%, kas ir zemākais kāpums kopš 2014. gada.

FM prognozē, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi būs mērenāki, IKP pieaugot par 3%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, IKP ir palielinājies par 4,8%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 1,8%, kas ir straujākais ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

"Latvijas ekonomikā vērojama stabila izaugsme – vērojams pieaugums lielā daļā rūpniecības sektoru, gandrīz par 10% pieaudzis preču eksports, tāpat turpinās izaugsme arī būvniecībā. Kopumā šogad trīs ceturkšņos IKP pieaudzis par 4,7%, kas ir pat straujāks kāpums nekā 2017. gadā, kad IKP palielinājās par 4,6%. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2019. gadā. Taču ar inerci vien šeit nepietiks – valdībai jāturpina darbs pie ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas, sniedzot uzņēmējiem tik nepieciešamo atbalstu produktivitātes kāpināšanai," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, kad būvniecības apjomu pieauguma tempi pārsniedza 30%, nozares izaugsme ir kļuvusi lēnāka – būvniecības apjomi gada griezumā 3. ceturksnī pieauga par 10%. Pieauguma tempu samazināšanos ietekmē bāzes efekts – 2017. gada otrajā pusē bija vērojams būtisks nozares apjomu kāpums. Vienlaikus nozarei joprojām ir vērā ņemams ieguldījums ekonomikas izaugsmē un būvniecības apjomu kāpumu uztur apjomīgais investīciju pieaugums.

Izaugsme turpinājās arī rūpniecībā – gada griezumā rūpniecības apjomi pieauguši par 1%. Attīstības tendences apstrādes rūpniecības apakšnozarēs ir ļoti atšķirīgas. Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē šogad astoņos mēnešos ražošanas apjomi bija par 4,6% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Būtisks apjomu kāpums šogad ir vērojams arī elektrisko iekārtu ražošanā, būvmateriālu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, transportlīdzekļu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Rūpniecības pieaugumu turpina pozitīvi ietekmēt stabilais ārējais pieprasījums – preču eksports šogad astoņos mēnešos bija par 9,4% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Savukārt ražošanas apjomi pārtikas rūpniecībā, dzērienu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, kā arī papīra ražošanā un poligrāfijā astoņos mēnešos bija mazāki nekā pirms gada.

Stabili aug mājsaimniecību patēriņš. Šogad 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi bija par 2,5% lielāki nekā iepriekšējā gada 3. ceturksnī. Vienlaikus mazumtirdzniecības pieaugums gada griezumā ir vērtējams kā mērens, jo kopumā uzlabojumi darba tirgū ir straujāki – vidējā strādājošo reālā darba samaksa šogad ir augusi par 7,5%, bet nodarbināto skaits ir palielinājies par 1,7 procentiem.