2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada, turklāt arī ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš.
Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina CSP publicētā informācija. "Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā, un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Septembrī ierasti spēcīga bija lielākā nozare – kokapstrāde (+6,1% gada griezumā), bet ierasti vāja – pārtikas pārstrāde (-1,7%). "Galvenā rūpniecības attīstības vilcēja šogad līdz šim bijusi mašīnbūve, un septembrī šī nozaru grupa bija drīzāk viena aktiera teātris. Elektrisko iekārtu ražošanā gada kāpuma temps bija joprojām izcili 35,6%, kas pārsniedz līdzšinējos gada vidējos 20,5%. Puslīdz cienīgs rezultāts ir arī auto daļu ražošanā – tās izlaide septembrī pret pērno septembri kāpusi par 8,6%, kamēr gadā vidēji tā augusi par 28,1%," uzskaita "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka šogad rūpniecība aug vārgi, turpretim pakalpojumu eksporta sniegums ir ļoti labs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!