Ekonomisti: ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš  (48)

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina CSP publicētā informācija. "Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā, un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Septembrī ierasti spēcīga bija lielākā nozare – kokapstrāde (+6,1% gada griezumā), bet ierasti vāja – pārtikas pārstrāde (-1,7%). "Galvenā rūpniecības attīstības vilcēja šogad līdz šim bijusi mašīnbūve, un septembrī šī nozaru grupa bija drīzāk viena aktiera teātris. Elektrisko iekārtu ražošanā gada kāpuma temps bija joprojām izcili 35,6%, kas pārsniedz līdzšinējos gada vidējos 20,5%. Puslīdz cienīgs rezultāts ir arī auto daļu ražošanā – tās izlaide septembrī pret pērno septembri kāpusi par 8,6%, kamēr gadā vidēji tā augusi par 28,1%," uzskaita "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka šogad rūpniecība aug vārgi, turpretim pakalpojumu eksporta sniegums ir ļoti labs.

"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava norāda, ka dažas pazīmes liecina, ka eirozonas apstrādes rūpnieku ļodzīgais noskaņojums varētu būt atceļojis līdz Latvijas uzņēmējiem. Lai gan nepietiekams pieprasījums gandrīz vienmēr bijis visbūtiskākais ražošanu ierobežojošais faktors, pēdējo divu gadu laikā šī faktora nozīme nepārtraukti samazinājās. Par spīti lēnākai izaugsmei un apjomu kritumam dažās apakšnozarēs apstrādes rūpniecība turpina augt un dot pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai. Riski nākotnes izaugsmei gan saglabājas lejupvērsti.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītājs šā gada oktobrī ir nedaudz uzlabojies. Finanšu ministrijā atzīmē, ka konfidences līmenis ir bijis samērā augsts visa šā gada laikā. Tikmēr oktobrī samazinājies Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskā sentimenta indekss, bet, tā kā septembrī Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma pieaugums eirozonā bija spēcīgāks par tā pieaugumu vietējā tirgū un ārpus eirozonas, varam secināt, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās rūpniecības produkcijas tās lielākajā noieta tirgū joprojām saglabājas stabils.

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā, un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.

Vislielāko ietekmi uz rūpniecības rādītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.

Tomēr lielākas bažas šobrīd rada apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi septembrī auguši vien par 2% salīdzinājumā ar pērno gadu. Nozare ir ļoti atkarīga no eksporta un situācija pasaules ekonomikā vairs nav tik iepriecinoša kā pērnā gada beigās un šī gada sākumā. Šī gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme eirozonā atkal noslīdējusi zemu, un apsteidzoši rādītāji norāda uz pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, savukārt Latvijā septembrī gandrīz visu pieaugumu apstrādes rūpniecībā nodrošināja tikai trīs nozares – kokapstrāde, elektrisko iekārtu, kā arī auto un auto detaļu ražošana.

Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi kokapstrāde septembrī augusi par 6,1%, elektrisko iekārtu par 35,6% un auto, kā arī to detaļu ražošana par 8,6%. Kokapstrādē ražošanas apjomu kāpumu, visticamāk, zināmā mērā veicinājis arī straujais koksnes cenu kāpums kopš pērnā gada nogales, taču kopš augusta koksnes cenas otrpus Atlantijas okeānam ir sākušas strauji mazināties un tas nozīmē, ka to tuvākajos mēnešos varētu sajust arī Latvijā. Vienlaikus vissliktāk septembrī apstrādes rūpniecībā klājies pārtikas (-1,7% pret iepriekšējo gadu), datoru un optisko iekārtu (-4,9%) ražošanas, kā arī iekārtu uzstādīšanas un remonta (-17,2%) nozarēm.

Raugoties uz šī gada atlikušajiem mēnešiem un nākošo gadu, esmu diezgan piesardzīgs par apstrādes rūpniecības attīstības perspektīvām. Nozare arvien vairāk saskaras ar strauji augošo nesabalansētību starp algām un produktivitāti, kas negatīvi ietekmē nozares uzņēmumu peļņu un to iespēju investēt attīstībā. Vienlaikus ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš un pēdējos mēnešos rūpniecības pieauguma tempi bremzējas arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī citviet Eiropā. Tādēļ arī Latvijā apstrādes rūpniecības pieaugums šogad un nākamgad, visticamāk, būs tikai nedaudz virs 3%, un tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme laikā būs vairāk atkarīga no iekšējiem faktoriem.

Septembrī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms ievērojami samazinājās – par 1,5% salīdzinājumā ar augustu, bet gada pieaugums bija pieticīgi 2,0%. Iemeslus var meklēt gan vājākā eirozonas rūpniecības izaugsmē, gan apstrādes rūpniecības nozaru un apakšnozaru izteiktā atkarībā no atsevišķiem "zvaigžņu" uzņēmumiem, kā arī visas rūpniecības izaugsmes atkarībā no tās spožākajām nozarēm.

Septembrī ierasti spēcīga bija lielākā nozare – kokapstrāde (+6,1% gada griezumā), bet ierasti vāja – pārtikas pārstrāde (-1,7%). Galvenā rūpniecības attīstības vilcēja šogad līdz šim bijusi mašīnbūve, un septembrī šī nozaru grupa bija drīzāk viena aktiera teātris. Elektrisko iekārtu ražošanā gada kāpuma temps bija joprojām izcili 35,6%, kas pārsniedz līdzšinējos gada vidējos 20,5%. Puslīdz cienīgs rezultāts ir arī auto daļu ražošanā – tās izlaide septembrī pret pērno septembri kāpusi par 8,6%, kamēr gadā vidēji tā augusi par 28,1%. Turpretim iekārtu un mašīnu ražošanā septembrī pieauguma gandrīz nebija (0,8%), bet elektronikā pat mīnusi (-4,9%).

Var droši prognozēt ļoti strauja kāpuma atsākšanos auto daļu ražošanā, jo šīs nozares lielie uzņēmumi plānveidīgi paplašināšanās. Turpretim iekārtu un mašīnu ražošanā lēnas izaugsmes risks ir ievērojams. No tās top 6 uzņēmumiem tikai viens ("Caljan Rite Hite") ir panācis noturīgu un strauju izaugsmi vairāku gadu laikā, kā arī ziņo par vērienīgiem ražošanas paplašināšanas plāniem, pārņemot daļu no bijušajām "Metalurga" telpām. Elektronika jau ilgāku laiku ir bijusi viena aktiera teātris tādā nozīmē, ka tās dinamika izteikti atkarīga no viena uzņēmuma, kuram visumā ir ļoti labi veicies, taču vēstures lielās līnijas nemēdz būt taisnas un taisnīgas.

Zvaigžņu "sindroms" pārņem arī pārtikas rūpniecības apakšnozares. Piena pārstrādē galvenokārt caur citu uzņēmumu pārņemšanu savu daļu palielina "Food Union". Strauja organiska izaugsme līdz apmēram pusei graudu pārstrādes savu daļu ļāvusi palielināt "Dobeles dzirnavniekam". Taču visstraujāk šī koncentrācija notiek zivju pārstrādē, ko virza gan viena uzņēmuma ("Karavela") strauja attīstība, gan citu ražotāju krīze, kuri nespēj pārvarēt Krievijas šprotu embargo sekas. Uzņēmuma vadība vērtē, ka "Karavela" jau saražo krietni vairāk nekā pusi kopējā zivju konservu apjoma.

Mēbeļu ražošana nav tik ļoti koncentrēta, taču arī te trīs nozares līderu – "Avoti SWF", "Kvist" un "Daiļrade" īpatsvars pamazām palielinās. Farmācija jau ilgstoši bijusi divu līderu tandēms, kuru sekmes ir mainīgas, bet ilglaicīgā attīstības līkne ir augšupejoša.

Kopumā šī spēku koncentrēšana ir attīstībai labvēlīga. Rūpniecībā liels mērogs ir labvēlīgs faktors ražīguma kāpumam. Šiem uzņēmumiem ir nauda un cilvēkresursi eksporta tirgu iekarošanai, tie var atļauties būt pacietīgi. "Karavelas" panākumi ļauj prognozēt, ka zivju pārstrādes trīs gadus ilgusī stagnācija visdrīzāk pāris gadu laikā tiks pārvarēta. Pērn uzņēmuma apgrozījums auga par 63% līdz 38,7 miljoniem, šogad būs virs 40 miljoniem un uzņēmums jau remontē telpas papildu iekārtu uzstādīšanai.

Protams, aug arī riski. Viena uzņēmuma ķibeles var skarbi ietekmēt visa sektora rezultātus, to redzam arī šobrīd. Taču runājot par trim lielajām nozarēm/ nozaru grupām – pārtika, koksne un metāli+mašīnas, tās kopumā ir robustas daudzu spēcīgu aktieru komandas. Turklāt apstrādes rūpniecība kopumā ir vien ap 13% kopējās pievienotās vērtības, eksportā tai arvien vairāk "palīdz" pakalpojumu nozares. Šogad rūpniecība aug vārgi, turpretim pakalpojumu eksporta sniegums ir ļoti labs.

Pēc nedaudz straujāka kāpuma augustā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums septembrī atkal nedaudz palēninājās – līdz 2% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Apjomi septembrī turpinājuši mazināties pārtikas rūpniecībā, savukārt izaugsmes temps no divciparu augstumiem noplacis automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Kokrūpniecība turpinājusi gana spēcīgu izaugsmi 6% apmērā.

Šī gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 3,1%. Eirozonas apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indekss vēsta par izaugsmes palēninājuma turpināšanos arī ceturtā ceturkšņa sākumā, augot piesardzībai lēnākas ekonomikas izaugsmes, tirdzniecības saspīlējumu, politiskās nenoteiktības un augošo izmaksu dēļ. Tiek pat paustas bažas par iespējamu kritumu eirozonas apstrādes rūpniecībā gada nogalē, ja situācija neuzlabosies. Dažas pazīmes liecina, ka eirozonas apstrādes rūpnieku ļodzīgais noskaņojums varētu būt atceļojis līdz Latvijas uzņēmējiem. Lai gan nepietiekams pieprasījums gandrīz vienmēr bijis visbūtiskākais ražošanu ierobežojošais faktors, pēdējo divu gadu laikā šī faktora nozīme nepārtraukti samazinājās. Pēdējā gada laikā vairums uzņēmēju pat minējuši, ka ražošanu bremzējošu faktoru nav. Pēdējie dati gan liecina, ka pieprasījuma nepietiekamības nozīme atkal nedaudz pieaugusi, bet uzņēmumu īpatsvars, kas atzīst, ka ražošanai nekas netraucē, samazinājies. Par spīti lēnākai izaugsmei un apjomu kritumam dažās apakšnozarēs apstrādes rūpniecība turpina augt un dot pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai. Riski nākotnes izaugsmei gan saglabājas lejupvērsti.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada septembrī salīdzinājumā ar pērnā gada septembri ir samazinājusies par 1,2%. Taču iepriekšējos divos mēnešos reģistrētā izaugsme bija pietiekami augsta, lai 2018. gada trešajā ceturksnī kopumā rūpniecībā tiktu sasniegts atzinīgs pieaugums, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni rūpniecības izlaidei pieaugot par 3,0%.

Pērn septembrī rūpniecības izaugsmi lielākoties nodrošināja spēcīgais elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums, bet šogad situācija ir pretēja un rūpniecības izlaides kritumu noteica šīs nozares sarukums. Ja pirms gada enerģētikas nozares apjomi septembrī gada griezumā bija palielinājušies par 37,4%, tādējādi veidojot augstu bāzi šim gadam, tad šā gada septembrī elektrības un gāzes apgāde samazinājās par 12,6%. Nozares kritumu noteica straujš saražotās elektroenerģijas apjomu sarukums hidroelektrostacijās (-84,1%), ko ietekmēja ne tikai augstā pērnā gada bāze, bet arī netipiski sausais šī gada septembra mēnesis, kā rezultātā ūdens pietece Daugavā bijusi īpaši zema. Tikmēr koģenerācijas staciju ražošanas apjomi septembrī bija par 79,6% augstāki nekā pērn, tomēr šie apjomi nebija pietiekami, lai kompensētu hidroelektrostaciju vājos rezultātus.

Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts ražošanas apjomu pieaugums par 2,0%, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Situācija pa apakšnozarēm ir bijusi dažāda, taču kopumā līdzīga iepriekšējos mēnešos novērotajām attīstības tendencēm. Jau kārtējo mēnesi apstrādes rūpniecības izaugsmi noteica tās lielākā apakšnozare – kokrūpniecība, septembrī uzrādot 6,1% pieaugumu.

Laba izaugsme septembrī turpinājās arī atsevišķās mašīnbūves nozarēs, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana gada griezumā pieauga par 35,6% un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana par 8,6%. Toties izaugsmes temps sabremzējās iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kuras izlaide septembrī palielinājās vien par 0,8%. Jāatzīmē, ka viens no lielākajiem šīs apakšnozares uzņēmumiem, SIA "Trelleborg Wheel Systems Liepāja", šī gada beigās plāno pabeigt ražošanas paplašināšanas projektu, izveidojot riteņu disku ražotnes centru, kā rezultātā tuvāko divu gadu laikā uzņēmums piedāvās darba iespējas vairāk nekā 100 darbiniekiem. Ņemot vērā, ka Liepājā šobrīd atrodas vairāki stabili un eksportspējīgi mašīnbūves uzņēmumi, priekšnoteikumi tālākai nozares attīstībai pilsētā ir labvēlīgi.

No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm apjomu pieaugums septembrī tika reģistrēts arī tekstilizstrādājumu ražošanā (+4,7% gada griezumā), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (+4,5%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+4,3%) un citās apakšnozarēs ar mazāku apjomu pieauguma tempu.

Savukārt izlaides apjomu sarukumu atkal uzrādīja pārtikas produktu ražošana. Arī septembrī šīs apakšnozares izlaides samazināšanos par 1,7% noteica piena produktu ražošana, kurā kritums ir vērojams jau kopš pērnā gada novembra. Tajā pašā laikā vadošie piena produktu ražotāji Latvijā ziņo par vērienīgiem investīciju plāniem, kuriem jau tuvākajā nākotnē vajadzētu atspoguļoties piena produktu ražošanas datos, mainot līdz šim novērotās tendences. Piemēram, "Food Union" ir investējis 2,4 miljonus eiro četru jaunu ražošanas iekārtu iegādē, AS "Preiļu siers" plāno ieguldīt 8 miljonus eiro siera "Čedars" ražošanas tehnoloģiskajā līnijā, AS "Tukuma piens" ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt AS "Smiltenes piens" modernizācijā plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro.

2018. gada septembrī samazinājumu par 4,9% uzrādīja arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Iepriekšējā nedēļā dzirdējām ziņas par Eiropas Investīciju bankas lēmumu apstiprināt ilgtermiņa finansējumu 10 miljonu eiro apmērā, kura mērķis ir atbalstīt Latvijas elektronikas uzņēmuma AS "HansaMatrix" plānotās investīcijas, kas kopā veido 20 miljonus eiro laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam. Tās ir vērienīgas investīcijas, un ir sagaidāms, ka tās būtiski veicinās augsto tehnoloģiju rūpniecības attīstību Latvijā.

Šā gada septembrī ražošanas apjomu kritums bija arī dzērienu un apģērbu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītājs šā gada oktobrī ir nedaudz uzlabojies. Jāatzīmē, ka konfidences līmenis ir bijis samērā augsts visa šā gada laikā. Tikmēr oktobrī samazinājies Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskā sentimenta indekss, bet, tā kā septembrī Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma pieaugums eirozonā bija spēcīgāks par tā pieaugumu vietējā tirgū un ārpus eirozonas, varam secināt, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās rūpniecības produkcijas tās lielākajā noieta tirgū joprojām saglabājas stabils.