'Rīgas satiksmes' parādsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro un turpina augt  (53)

No pašvaldības RS piešķirti 122,7 miljoni, bet pārējo dotācijas daļu nodrošinājusi valsts.

Domnieki trešdien uzņēmumam piešķīra papildus 24,4 miljonus eiro. 22,5 miljoni no tiem nāk no pašvaldības, bet 1,9 miljoni eiro no valsts budžeta.

Debašu sadaļā teju visi opozicionāri kritizēja dotāciju uzņēmumam, norādot, ka tā "kārtējo reizi ir naudas gāšana melnajā caurumā". Neviena no opozīcijas frakcijām budžeta grozījumus neatbalstīja.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) izteica pateicību kolēģiem, kas pēdējo gadu laikā atbalstījuši ar RS saistītus lēmumus. "Mazāk nekā 20% rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu par pilnu maksu, pārējie brauc ar atlaidēm vai bez maksas. Uzņēmums nodrošina ne tikai sociālo funkciju, bet arī mobilitāti. Uzņēmums strādā labi un viņš nevar bankrotēt - tāpat kā Labklājības departaments," teica mērs, piebilstot, ka tieši, pateicoties pašvaldības lēmumiem, uzņēmums bez maksas pārvadā pensionārus un citas sabiedrības grupas.

4,75 miljonus uzņēmums novirzīs piešķirto braukšanas biļešu atlaižu izdevumu segšanai. Izdevumu pieaugums šajā programmā esot skaidrojams ar to, ka šogad nākušas klāt vairākas atlaižu saņēmēju grupas, piemēram, daudzbērnu ģimeņu vecāki.

Lielākā summa - 17,75 miljoni - tiek pieprasīta, piemēram, degvielas, apdrošināšanas, amortizācijas un citu tehnisku izdevumu segšanai. Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse skaidroja, ka šo summu veido izmaksas, kas pārsniedz 1,15 eiro, kas ir RS noteiktā biļetes cena. Kāda ir reālā brauciena pašizmaksa, Tiknuse gan pateikt nevarēja.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja, kādi ir RS zaudējumi pusgada pārskatā. Tiknuse sacīja, ka zaudējumi pieaug. Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmuma parādsaistības patlaban ir virs 200 miljoniem eiro un arī tās turpina pieaugt. Pēc finansistu aptuvenajām aplēsēm, nākamgad dotācija uzņēmumam varētu būt ap 130 miljoniem. Tas gan būšot skaidrs tikai tad, kad RS iesniegs aprēķinus un pieprasījumu nākamā gada tēriņiem.

"Vienotības" frakcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis jau sēdes sākumā rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt plānoto dotāciju uzņēmumam, kamēr netiks veikts tā finanšu audits, taču atbalstu savai idejai nesaņēma.

Tiknusei Ķirsis prasīja, vai tiešām RS ir pārvadājusi par 7% līdz 8% vairāk pasažieru, jo matemātiskie aprēķini par to neliecinot, kā arī pats uzņēmums sakot, ka pasažieru skaits krītas. Tiknuse sacīja, ka atlaižu izmantotāju skaits ir pieaudzis, taču pasažieru kopējo skaitu nekomentēja.

Ķirsis atkal vērsa uzmanību, ka pārskatos redzams pasažieru skaita samazinājums un pat, ja ņem vērā, ka visas sabiedrības grupas saņem tai pienākošās atlaides, pasažieru skaits vienalga sarūk. "Tas neiet kopā ar uzņēmuma sniegto informāciju," teica deputāts.

Tiknuse atkal pamatoja, ka "šo tabulu tā vienkārši salīdzināt ar citiem gadiem nevar" un to braucēju skaits, kam piemērotas jebkāda veida atlaides, tomēr esot pieaudzis. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz šovasar notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem, kuros arī visi dalībnieki izmantojuši atlaides. Ķirsi gan šādas atbildes neapmierināja.

Deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) taujāja, kādā kārtībā RS sniedz pamatojumu par dotāciju. "Šogad savu budžetu RS valde apstiprināja tikai 1.ceturksnī, tādēļ mums aprēķinu nebija. Pērn nauda tika piešķirta uz aizvadīto gadu bāzes," skaidroja finansiste, norādot, ka šogad uzņēmums aprēķinus solījis iesniegt laicīgi.

Savukārt deputāts Olafs Pulks (V) interesējās, kas notiks, ja dome nepiešķirs uzņēmumam naudu, uz ko finansiste atbildēja sakot, ka, iespējams, "bankas sāks uzmanīgāk skatīties, kādi ir pašvaldības nolūki attiecībā uz RS".

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) interesējās, vai ir adekvāti piešķirt tik lielu naudu bez jebkādiem pamatojošiem dokumentiem. Tiknuse neslēpa, ka šajā procesā "būtu nepieciešami uzlabojumi." Tāpat viņu interesēja, kādēļ visas prognozes bija tik neprecīzas, ka tagad jāpiešķir tik ievērojamas summas. "Viņi savu budžetu apstiprināja tikai šī gada pirmajā ceturksnī un mums ātrāk budžeta grozījumi nebija," teica ierēdne.

Debatēs Ķirsis izteica viedokli, ka grozījumi ir RS glābšanas pasākums un, ka RS iesniegtie pieprasījumi neatbilst realitātei. Viņš arī norādīja, ka apdrošināt tik lielu transportlīdzekļu parku ir nelietderīgi, jo "kurš gan mēģinās nozagt tramvaju". "No katra strādājoša rīdzinieka RS tiek atvēlēti 500 eiro. Desmit gadu laikā RS ir atvēlēti miljardi, lai gan par šo naudu mēs varētu sakārtot visas Rīgas ielas, uzcelt vairākas estrādes, pabeigt visas skolas un citus darbus," teica deputāts.

Savukārt deputāts Jānis Ozols (JKP) atgādināja, ka vēlētāji ir uzticējuši deputātiem tiesības pārstāvēt viņu intereses un rūpēties par lietderīgu līdzekļu izlietošanu. "Mēs šodien atbalstām tādu līdzekļu piešķiršanu, kurus šogad neviens vairs nepaspēs izlietot. Mēs dodam naudu pasākumiem, kas jau ir notikuši, un tā nav pareiza budžeta plānošana. RS ir šausmu stāsts vairāku gadu garumā un mūžīgi mēs ar dotācijām viņu caurumus aizbāzt nevarēsim," izteicās Ozols.

Kā ziņots, Rīgas dome apstiprinājusi pašvaldības šī gada budžeta grozījumus, kas paredz, ka pilsētas izvedumi šogad pieauguši līdz 1,023 miljardiem eiro. Kopumā Rīgas domes budžeta grozījumi tika skatīti ilgāk nekā četras stundas.