Ekonomisti: inflāciju ietekmē darba algu kāpums Latvijā un naftas cenas pasaulē  (64)

"Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Pēdējos trīs gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinās straujāk, arī iepriekšējos gados bija vērojams kāpums – par 0,7-0,8 procentiem," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"Straujāks patēriņu cenu pieaugums Latvijā salīdzinājumā ar eirozonu lielā mērā ir saistīts ar darba algu kāpumu Latvijā, kas šogad pārsniedz 8% un vistiešāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, kuras oktobrī ir augušas par 3,0%,"norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, piebilstot, ka vienlaikus joprojām ļoti liela nozīme patēriņu cenu pieaugumā Latvijā ir ārējiem faktoriem, un šobrīd visbūtiskākais faktors patēriņu cenu pieaugumā Latvijā ir naftas cenu kāpums pasaulē. Kopš pērnā gada vidus naftas cenas pasaulē ir augušas par gandrīz 50%, un to redzam arī Latvijas benzīntankos.

Ceturtais ceturksnis ir iesācies ar inflāciju virs 3% atzīmes. Arī atlikušajos gada mēnešos sagaidot līdzīgu gada inflācijas līmeni, "Swedbank" prognoze šī gada vidējai gada inflācijai ir 2,6%.

Jau otro mēnesi pēc kārtas patēriņu cenu inflācija Latvijā pārsniedz 3% un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada oktobrī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Šāds patēriņa cenu pieaugums Latvijā šobrīd ir atbilstošs ekonomiskajai situācija un nedaudz apsteidz cenu kāpumu eirozonā, kur patēriņa cenu pieaugums oktobrī sasniedza 2,2%. Straujāks patēriņu cenu pieaugums Latvijā salīdzinājumā ar eirozonu lielā mērā ir saistīts ar darba algu kāpumu Latvijā, kas šogad pārsniedz 8% un vistiešāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, kuras oktobrī ir augušas par 3,0%.

Vienlaikus joprojām ļoti liela nozīme patēriņu cenu pieaugumā Latvijā ir ārējiem faktoriem, un šobrīd visbūtiskākais faktors patēriņu cenu pieaugumā Latvijā ir naftas cenu kāpums pasaulē. Kopš pērnā gada vidus naftas cenas pasaulē ir augušas par gandrīz 50%, un to redzam arī Latvijas benzīntankos. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri degvielas cenas Latvijā palielinājās par 2,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā augušas par 17,6%. Tas kopumā veido gandrīz 1/3 no visa patēriņa cenu kāpuma Latvijā šobrīd. Tomēr kopš oktobra sākuma naftas cenas pasaulē eiro izteiksmē kritušās par aptuveni 10%, un tas ļauj cerēt, ka tuvākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā tik strauji vairs nemainīsies un, iespējams, pat nedaudz samazināsies.

Naftas cenu kāpums pasaulē, protams, Latvijā ietekmē ne tikai degvielas, bet arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. Rīgā siltumenerģijas cenas nav mainījušās kopš 2017. gada aprīļa, taču pēdējos mēnešos pakāpeniski aug citās Latvijas pilsētās. Rezultātā siltumenerģijas cenas Latvijā kopumā oktobrī augušas par 9,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, un šīs tendences turpināsies arī nākošajos mēnešos. Tāpat oktobrī par 21,7% pieaugušas cietā kurināmā cenas, kas gan vairāk saistīts ar straujo koksnes cenu kāpumu kopš pērnā gada vidus. Koksnes cenas Latvijā šobrīd saglabājas ļoti augstā līmenī, taču otrpus Atlantijas okeānam tās pēdējos mēnešos jau sākušas strauji mazināties un tas ļauj cerēt, ka līdzīgu cenu kritumu nākošajos mēnešos mēs varētu redzēt arī Latvijā.

Salīdzinājumā ar energoresursu cenu straujo pieaugumu pārtikas cenu inflācija Latvijā šobrīd ir ļoti mērena, un oktobrī pārtikas cenas Latvijā augušas vien par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pārtikas cenu kāpumu šobrīd visvairāk ietekmē vietējie faktori, piemēram, lielais sausums vasarā. Tikmēr pārtikas cenas pasaulē ir drīzāk ar lejupejošu tendenci, un tādēļ liels spiediens uz pārtikas cenām Latvijā nav gaidāms. Oktobrī visstraujāk augušas dārzeņu (+11,1% pret iepriekšējo gadu), zivju (+4,4%), kā arī graudaugu un maizes (+2,4%) cenas, savukārt cukura cenas oktobrī sarukušas par 23,5%.

Bez degvielas un pārtikas cenām inflāciju oktobrī Latvijā ietekmēja sezonāls cenu kāpums apģērbiem, kā arī stabilais pakalpojumu cenu pieaugums. Lai gan algu kāpums Baltijā šobrīd ir ļoti straujš un tas, protams, rada spiedienu celt arī cenas, pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas 3% robežās. Vienlaikus ir pakalpojumi, kur cenu kāpums šobrīd pārsniedz 4% un pat 5%, piemēram, namu apsaimniekošana, frizieru pakalpojumi, kultūras pasākumi un sabiedriskā ēdināšana, taču to kompensē lēnāks cenu pieaugums transporta un sakaru, kā arī izglītības un veselības pakalpojumiem. Kopumā ļoti līdzīgas tendences inflācijā šobrīd vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, un pēc manām prognozēm patēriņa cenu kāpums šogad Latvijā būs 2,6%, savukārt nākamgad tas gaidāms robežās no 2,6% līdz 2,9%.

Gada inflācija oktobrī saglabājusies tāda pati kā septembrī, proti, 3,2% apmērā. Preču cenas augušas par 3,3%, nodrošinot vairāk nekā divas trešdaļas no cenu pieauguma. To lielākoties ietekmēja energoresursu cenas, kas atspoguļojās cenu pieaugumā transporta un mājokļu preču kategorijās, kur ietilpst gan degviela, gan gāze, siltumenerģija un kurināmais. Piemēram, degvielas cenu kāpums gada laikā saglabājies ap 20% galvenokārt augstākas naftas cenas dēļ nekā šajā pašā periodā pērn. Arī alkohola un tabakas, pārtikas un apģērba cenu kāpums virzījis preču cenu izaugsmi, tomēr mazākā mērā.

Pakalpojumu cenas oktobrī augušas par 3%. Tas ir visai mierīgs temps, ņemot vērā straujo darba samaksas pieaugumu, un nesenajos mēnešos pakalpojumu cenu kāpums bijis pat nedaudz lēnāks nekā šī gada pirmajā pusē. Tomēr, paskatoties tuvāk, lēnāku pakalpojumu cenu kāpumu lielā mērā noteica izzūdošais bāzes efekts no apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpuma pērn, kā arī pasažieru aviopārvadājumu cenu samazinājums, kas turpinās jau ilgāku laiku un ko, visticamāk, nosaka konkurences palielināšanās šajā jomā. Tajā pašā laikā šogad pakāpeniski turpinājušas augt restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas, kas oktobrī gada laikā sasniegušas 4% kāpumu. Tas varētu norādīt uz uzņēmumu mēģinājumiem tikt galā ar augošajām izmaksām, tostarp, darbaspēka, nelielu daļu pārnesot uz patērētājiem.

Ceturtais ceturksnis ir iesācies ar inflāciju virs 3% atzīmes. Arī atlikušajos gada mēnešos sagaidot līdzīgu gada inflācijas līmeni, "Swedbank" prognoze šī gada vidējai gada inflācijai ir 2,6%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7%. Precēm tas palielinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2 procentiem.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Pēdējos trīs gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinās straujāk, arī iepriekšējos gados bija vērojams kāpums – par 0,7-0,8 procentiem.

Arī šā gada oktobrī lielākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam apģērbiem, apaviem un pārtikai. Šogad oktobrī cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 3,6%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem. Vienlaikus pārtikai cenas pieauga par 0,8%, kas noteica kopējā cenu līmeņa palielināšanos par 0,2 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas oktobrī samazinājās par 0,9%. Cenas samazinājās piena produktiem, gaļai un augu eļļām, bet pieauga cukuram un graudaugiem. Pasaules cenas visstraujāk samazinājās piena produktiem, turpinot kritumu jau piekto mēnesi pēc kārtas. To noteica eksporta apjomu kāpums visiem galvenajiem piena produktiem, īpaši no Jaunzēlandes. Savukārt klimata apstākļi Indijā un Indonēzijā, kā arī pazīmes par cukurniedru ražas izmantošanu etanola ražošanai Brazīlijā, ietekmēja cukura cenas, kam bija straujākais kāpums starp galvenajām pārtikas produktu grupām.

Degvielai cenas oktobrī Latvijā pieauga par 2,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 3%. Oktobra sākumā tās turpināja pieaugt un sasniedza pēdējo četru gadu augstāko līmeni – 86 ASV dolāri par barelu, bet pēc tam pakāpeniski samazinājās līdz 75 ASV dolāriem par barelu mēneša beigās, kas saistīts ar akciju cenu kritumu pasaules biržās ASV procentlikmju kāpuma dēļ, kā arī ar ziņām par ASV naftas uzkrājumu palielināšanos un Saūda Arābijas gatavību palielināt jēlnaftas ieguvi.

Liela ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija arī cenu kāpumam siltumenerģijai un cietajam kurināmajam, kas kopā noteica patēriņa cenu līmeņa pieaugumu par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam pakalpojumiem un personīgās higiēnas precēm, kas kopā noteica patēriņa cenu līmeņa samazinājumu par 0,1 procentpunktu. Straujākais kritums bija pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem, kas saistīts ar sezonas slēgšanu un dažādām akcijām. Savukārt cenas pieauga ēdināšanas pakalpojumiem.

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti.

Kopumā šogad vidējā gada inflācija var sasniegt 2,6%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.