Lai gan valstis, kas parakstīja ANO Klimata vienošanos, piekritušas ierobežot globālo sasilšanu no 1,5 līdz diviem grādiem pēc Celsija skalas, jaunākās prognozes liecina, ka pasaule šobrīd tuvojas pat 3,5 grādu rādītājam. Šādas izmaiņas dramatiski ietekmētu pasauli, tā Helsinkos notiekošajā Baltijas–Ziemeļvalstu konferencē par ilgtspējīgiem finansēšanas risinājumiem 9. novembra rītā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes klimata līguma mērķiem. Eiropai, kā aplēsusi EK, nākamajā desmitgadē vajadzēs papildus vismaz 180 miljardus eiro gadā, lai finansētu pāreju uz zaļāku ekonomiku un samazinātu kaitīgo CO2 izmešu līmeni atmosfērā. Lai finansētu šo pāreju, EK ieskatā nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu, ko var nodrošināt bankas, investīciju fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un citu aktīvu pārvaldītāji.
EK nākusi klajā ar vairākiem likumu priekšlikumiem, kas paredz finanšu sektora līdzdalību jaunu – videi draudzīgāku – investīciju piesaistīšanā. EK izveidotā ekspertu grupa pašreiz izstrādā vienotu ES klasifikācijas sistēmu videi draudzīgām investīcijām, lai paskaidrotu, kas ir "zaļš" un kas nav. Tas ir nepieciešams, lai jebkurš indivīds vai banka, kas vēlas investēt videi draudzīgos projektos, varētu tos identificēt, kā arī izvairīties no zaļmaldināšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
