Lai gan valstis, kas parakstīja ANO Klimata vienošanos, piekritušas ierobežot globālo sasilšanu no 1,5 līdz diviem grādiem pēc Celsija skalas, jaunākās prognozes liecina, ka pasaule šobrīd tuvojas pat 3,5 grādu rādītājam. Šādas izmaiņas dramatiski ietekmētu pasauli, tā Helsinkos notiekošajā Baltijas–Ziemeļvalstu konferencē par ilgtspējīgiem finansēšanas risinājumiem 9. novembra rītā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes klimata līguma mērķiem. Eiropai, kā aplēsusi EK, nākamajā desmitgadē vajadzēs papildus vismaz 180 miljardus eiro gadā, lai finansētu pāreju uz zaļāku ekonomiku un samazinātu kaitīgo CO2 izmešu līmeni atmosfērā. Lai finansētu šo pāreju, EK ieskatā nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu, ko var nodrošināt bankas, investīciju fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un citu aktīvu pārvaldītāji.
EK nākusi klajā ar vairākiem likumu priekšlikumiem, kas paredz finanšu sektora līdzdalību jaunu – videi draudzīgāku – investīciju piesaistīšanā. EK izveidotā ekspertu grupa pašreiz izstrādā vienotu ES klasifikācijas sistēmu videi draudzīgām investīcijām, lai paskaidrotu, kas ir "zaļš" un kas nav. Tas ir nepieciešams, lai jebkurš indivīds vai banka, kas vēlas investēt videi draudzīgos projektos, varētu tos identificēt, kā arī izvairīties no zaļmaldināšanas.
"Vien pagājušajā mēnesī starptautiskā sabiedrība uzzināja par vairākiem ziņojumiem, kuros tika uzsvērti nāvējošie draudi, ar kuriem saskaras mūsu klimats un mūsu daba. Starpvaldību klimata pārmaiņu panelis (IPPC) publicēja ziņojumu par 1,5 grādu scenāriju, kas ļoti skaidri norāda uz klimata pārmaiņu draudiem. Faktiski šodien pasaule virzās uz globālo sasilšanu trīs vai pat 3,5 grādu apjomā. Tam būtu dramatiskas sekas ne tikai uz vidi un bioloģisko daudzveidību vien," sacīja Dombrovskis.
"Dabas katastrofas kļūst arvien biežākas. Kā piemērs tam ir vasaras meža ugunsgrēki, tostarp pat Baltijā un Zviedrijas ziemeļos polārajā lokā. Eiropa šobrīd vada un ir apņēmusies turpināt vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem divu grādu robežas. Jau šobrīd siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ES bijis par 22% mazāks salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Un mums jau šobrīd ir vairākas politikas, kuras mēs varētu īstenot vēl pamatīgāk, lai līdz 2080. gadam šīs emisijas samazinātu vismaz par 80%," skaidroja EK viceprezidents.
"Šeit, Ziemeļvalstīs un Baltijā, ir arī labi piemēri klimata jautājumā. Piemēram, Zviedrija, Somija un Latvija ir vadošajā trijniekā, ja ņem vērā atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā, turklāt Dānija, Igaunija un Lietuva neko tālu neatpaliek," sacīja Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka efektīvākai cīņai pret klimata pārmaiņām nepietiek vien ar Ziemeļvalstu un Baltijas centieniem, esot nepieciešama lielāka ES finanšu sektora iesaiste. Viņš atzīmēja, ka nepieciešamas liela mēroga investīcijas pilsētu attīstībā, enerģētikā, ražošanā, infrastruktūrā un citos sektoros.
Eiropas Komisija aplēsusi, ka dabas katastrofu radītie ekonomiskie zaudējumi ir pieauguši par 86% kopš 2007. gada un 2016. gadā sasniedza 117 miljardus eiro. Komisija norādījusi, ka apdrošināšanas sabiedrībām ir jārēķinās ar lielākām izmaksām, kā arī bankas tiek pakļautas lielākiem zaudējumiem.
Īpaša uzmanība konferencē tiek veltīta jautājumiem par Baltijas un Ziemeļvalstu finanšu sektora līdzdalību un investīcijām videi draudzīgos projektos, par zaļo projektu attīstīšanu privātā un valsts sektorā, kā arī jaunās ES ilgtspējīgās finanšu stratēģijas īstenošanu. Tajā piedalās arī uzņēmumi, pašvaldību un finanšu industrijas pārstāvji no Baltijas un Ziemeļvalstīm, tostarp Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, "Nasdaq Nordic", Somijas Parlamenta un Somijas Centrālās bankas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
