CSP: septembrī preču eksporta vērtība sarukusi par 1%  (1)

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz 42,8%.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3% vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 miljoniem eiro jeb 8,3%), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5% un importa par 17,6% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4%, bet importa – pieauga par 2,3%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri:
• koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 26,7 milj. eiro jeb 17,7%,
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 7,1 milj. eiro jeb 7,9%,
• augu valsts produktu eksports mazāks par 25,1 milj. eiro jeb 25,4%,
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 14,2 milj. eiro jeb 6,8%,
• dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 8,1 milj. eiro jeb 17,4%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri:
• minerālproduktu imports lielāks par 38,7 milj. eiro jeb 24,2%,
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 30,7 milj. eiro jeb 24,2%,
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 23,8 milj. eiro jeb 9,2%,
• parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 17,3 milj. eiro jeb 18,5%,
• plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 4,5 milj. eiro jeb 6,1%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,7%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (7,1%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2% no importa kopapjoma), Vācija (9,4%), Polija (8,2%) un Igaunija (6,8%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā – 12,4%.

Koka un tā izstrādājumu, kokogles eksporta kāpumu 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ietekmēja apaļkoku eksporta pieaugums par 9,4 miljoniem eiro jeb 91,2%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 7,0 miljoniem eiro jeb 14,7%, bet sauszemes transporta līdzekļu un to daļu eksports kritās, samazinoties vieglo automobiļu eksportam par 7,7 miljoniem eiro jeb 37,4%.

Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembrī ietekmēja lidmašīnu iegāde – pieaugums par 45,1 miljonu eiro jeb 3,5 reizes, bet dzelzs un tērauda imports palielinājās, pieaugot plakanu dzelzs vai tērauda velmējumu importam par 17,1 miljonu eiro jeb 94,5%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automašīnu importa kritums par 10,9 miljoniem eiro jeb 23,1%.