Čākurs atgādināja, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa "Sēnīte" attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa "Sēnīte" īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par "Sēnītes" attīstīšanu joprojām nav zudusi. "Sēne" reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā "Sēnīte", to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.
"Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties "Sēnīti", bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu ["Liepkalnu"] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana," sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa "Sēnīte" vietā, ņemot vērā tās kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams tā vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Sēne" reģistrēta šā gada 5.novembrī un tās pamatkapitāls ir 35 000 eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dagnis Čākurs, bet valdes locekle Iveta Šmite. Kompānijas padomes priekšsēdētāja ir Agne Čākure, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Arnita Truksne, bet padomes locekle Ieva Zariņa.
Jau vēstīts, ka 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna novadā. Čākurs aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties "Sēnīti". Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt. Apskatot "Sēnītes" īpašumu, viņam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības dibināšanu, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no "Sēnītes" īpašniekiem. Šāda ideja radusies atceroties padomju laikus, kad bija patērētāju biedrības. Kaut arī tolaik bija cita ekonomika, kuru nenoteica tirgus, pēc "Liepkalnu" īpašnieka domām, AS forma būt kaut kas līdzīgs, kas palīdzētu radīt tautu vienojošu objektu.
Toreiz maiznīcas īpašnieks norādīja, ka pastāv vairākas idejas ēkas attīstīšanai, tostarp iespēja izveidot maizes un konditorejas ražotni, siera ražotni, kurā iespējams apmeklētājiem iesaistīties ražošanas procesā un iegādāties kaut ko no izstrādājumiem, kā arī veikalu un restorānu. Gadījumā, ja cilvēku atsaucība uz "Liepkalnu" īpašnieka iniciatīvu nebūs tāda, kā gaidīts, tad viens no variantiem būtu, ka uzņēmums pats varētu attīstīt "Sēnīti" kā maizes cepšanas un miltu malšanas ražotni, kā arī izveidot restorānu un firmas veikalu.
Tāpat ziņots, ka savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasās ēku pārdot.
Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!