2018. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sarucis līdz 7,0%  (13)

3. ceturksnī bija 68,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 15,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 6,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,7%) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,8%). 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 7,0%. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2%, bet Lietuvā – 5,9%.

Ilgstošie bezdarbnieki

2018. gada 3. ceturksnī par 3,0 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā, salīdzinājumā ar 2017. gada 3. ceturksni. Gada laikā tas pieaudzis no 40,1 līdz 43,1%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,2 tūkstošiem, un 3. ceturksnī tas bija 29,4 tūkstoši.

Jauniešu bezdarbs

2018. gada 3. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 11,0%, kas ir par 6,6 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 5,6 tūkstošiem.

3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 7,7 tūkstoši jeb 11,2 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 4,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2. ceturksni – palielinājies par 1,3 procentpunktiem.

3. ceturksnī 40,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i., bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2018. gada 3. ceturksnī 29,8% jeb 420,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,3 tūkstošiem jeb 1,7%, bet gada laikā – par 12,3 tūkstošiem jeb 2,8%.

3. ceturksnī 17,2 tūkstoši jeb 4,1% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,5%, bet 2. ceturksnī – 2,6%.

3. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.