Laikraksts: izmantojot PVN shēmas, valstī masveidā ieved importa cūkgaļu  (87)

Laikraksts ieskicē pašreizējo situāciju nozarē: Šis gads cūkkopības nozarei visā Eiropas Savienībā izvēršas smags. Graudi, kas veido 70% no lopbarības izmaksām, sadārdzinājušies par 33%, bet gaļas iepirkuma cena krītas, veidojot disonansi ar ražošanas izmaksām. Līdz ar to katrs mēnesis nozarei ir mīnusos.

Par to, ka kaut kas šajā nozarē nav kārtībā, vēsta statistika, uzsver medijs. "Latvijas Avīze" skaidro, ka Latvijas cūku audzētāji nodrošina tikai 57 – 60% no valstij nepieciešamā cūkgaļas pašpatēriņa. Tikmēr tie paši audzētāji asociācijai ziņo, ka pārstrāde no vietējās cūkgaļas "kratās" vaļā. "Viens otrs skaidri pasaka – man nevajag tavas cūkas, ja varu dabūt beļģu, poļu vai vācu cūkgaļu par krietni zemāku cenu. Tas apliecina vienu – par zemu cenu valstī masveidā ieved importa cūkgaļu. Loģiski rodas jautājums, kā tad tas iespējams, ja reiz cūkgaļas iepirkuma cena plus mīnus vienāda visā Eiropā? Kur tad paliek kautuves un transporta izdevumi, un kā uz Latviju var atvest lētāku gaļu nekā uz vietas ražoto? Atbilde uzprasās pati par sevi – joprojām pie vainas ir PVN shēmas. To apstiprina arī asociācijā," minēts publikācijā.

"Mēs domājam, ka šie PVN karuseļi darbojas ļoti lielā apmērā. Turklāt nevaram runāt par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem kopējā ES gaļas tirgū, kad esam to piecu nelaimīgo valstu skaitā, kur gaļai ir šis augstais 21% PVN. Tad kā mēs varam konkurēt ar beļģu, poļu vai vācu ražotāju? Tās ir muļķības, ka viss ir kārtībā, jo PVN ir nulle, ja ir ārpusvalsts darījums. Ir ļoti daudz firmu, kas māk šo izmantot, lai stabili nopelnītu 21%," saka Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Nupat notikušajā ES nozares pārstāvju darba grupā Briselē valdījis patiešām pesimistisks noskaņojums, "Latvijas Avīzei" stāsta Lejniece. "Izņemot Spāniju, visā ES cūku skaits samazinās. Iemesls – neražas gads lielākajā ES daļā. Graudu cena sasniedz 200 eiro par tonnu (pērn – 150 eiro), bet gaļas iepirkuma cena krītas – dzīvsvarā tikai 0,97 eiro līdz vienam eiro par kilogramu salīdzinājumā ar 1,06 eiro pērn. Šis trakums sākās septembra vidū, kad Beļģijā mežacūkām atklāja ĀCM. Daudzas ES cūkgaļas eksporta valstis kā, piemēram, Japāna, Ķīna, nekavējoties apturēja beļģu gaļas eksportu, un, lai gan tas veido vien 5% no kopējā ES eksporta, iekšējais tirgus piedzīvoja smagu satricinājumu. Beļģu cūkas dzīvsvarā maksā vidēji 0,86 eiro/kg, (23%, salīdzinot ar 2017. gadu), bet sivēnu cena ir ap eiro un pat zem tā. Tas nozīmē, ka iekšējā ES tirgū abos sektoros – gan sivēnu, gan gaļas tirdzniecībā – mēs esam smagās cenu šķērēs," situāciju raksturo Lejniece.

"Latvijas Avīze" iezīmē, ka pastāv divi scenāriji, kā šoziem attīstīsies cūkkopības nozare.

Labais scenārijs laikraksta redzējumā – ņemot vērā, ka Ķīnā sācies nekontrolējams ĀCM uzliesmojums, šī cūkgaļas patēriņa lielvalsts varētu pārskatīt līdzšinējos importa ierobežojumus. "Ja sarunu rezultātā, kas šobrīd notiek starp ES un Ķīnu, noteikumi tiktu pārskatīti un Ķīna atļautu importu no valstīm, kur konstatēts ĀCM, šo liegumu noņemtu arī Beļģijai un citām skartajām valstīm, atbrīvotos iekšējais ES cūkgaļas tirgus, nozare uzelpotu un tirgus sakārtotos," uzskata Lejniece.

Sliktais scenārijs – viss turpinās kā šobrīd, turklāt kādā no lielajām eksportvalstīm, piemēram, Vācijā, nonāk mēris. Tad, kā uzsver laikraksts, būs vēl lielākas problēmas, jo ES kopumā saražo vairāk cūkgaļas, nekā spēj patērēt, un tad sāktos cenu dempings.

"Latvijas Avīze" arī piebilst, ka tomēr, par spīti visam šā brīža pesimismam un neziņai par tuvāko nākotni, viss nav tik melns, kā izskatās. Salīdzinot ar 2013. gadu (pirms ĀCM parādīšanās Latvijā), cūku skaits ir pieaudzis par 1,5%. Tātad cūkkopji kļuvuši efektīvāki un sīkstāki.