'Alko 1000' īpašnieks: cenu ietekmē igauņu alkatība, nevis akcīze  (67)

"Es jau kuro reizi saku: jautājums jau sen nav par akcīzi. Igaunijas un Latvijas akcīzes starpība ir tik maza, ka neviens igaunis nebrauktu uz šejieni tikai tāpēc. Jautājums ir,- cik liels ir veikala uzcenojums? Politiķi nesāka šo pierobežas tirdzniecību, bet Igaunijas tirgotāji ar savu nebeidzamo slāpi pēc peļņas," sacīja uzņēmējs.

Viņš sarunā piebilst, ka viens no uzņēmuma veiksmes stāstiem esot mediju pievērstā uzmanība, plaši vēstot par robežas reģiona alkohola tirdzniecības tendencēm un īpatnībām.

Latvieši un igauņi pie tirgoņa regulāri atgriežoties, jo atšķirībā no Igaunijas veikalnieku prakses, uz robežas cenas mainoties ļoti reti.

"Pēdējo trīs gadu laikā cenas mainījušās maz. Kad sākām darbu "A. Le Coq" alus paka maksāja 8,99 eiro, tagad ir 10,99, lai gan šajā laikā Latvijā bijušas trīs akcīzes celšanas. Mēs labi redzam, kā notiek akcīzes cenas celšana Igaunijā: akcīze pieaug par četriem centiem, bet dzēriena cena pieaug par 40," skaidro uzņēmējs.

"No sava biroja loga esmu redzējis lielāko daļu no Igaunijas politiķiem. Neviens nav jautājis, kā iet. Redzu gan to, kā politiķis sēž mašīnā, kamēr viņa vadītājs iet pēc precēm," piebilst veikalnieks

Kāpēc Latvijā lētāk?

Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols portālam "Delfi" skaidro, ka jāņem vērā tas, ka Igaunijā no 2014 līdz 2017. gadam reģistrētā grādīgo dzērienu tirgus apjoms nokritās par 46%, un akcīzes ieņēmumi no šīs kategorijas samazinājās par 16 miljoniem eiro, turpretī reālais patēriņš būtiski nesamazinājās, jo vairums Igauņu brauca iegādāties alkoholu Latvijā, vai, iespējams daļā gadījumu, pievērsās nelegālajam tirgum.

"Akcīzes nodoklis ir galvenais cenu atšķirības cēlonis, jo akcīze un PVN sastāda aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas gan Latvijā, gan Igaunijā. Ja pieņemam, ka paša alkohola preces vērtība ir 0,00 eiro, tad 1l 40% alkohola akcīzes un PVN slogs Latvijā ir 8,08 eiro/litrā, turpretī Igaunijā 12,04 eiro/litrā. Mainoties akcīzes un reizē arī PVN nodoklim, vairums mazumtirgotāji un iespējams arī vairumtirgotāji proporcionāli palielina savas cenas," skaidro Vītols."

Viņš piebilst, ka, ja skatāmies uz alus kategoriju, tad akcīze un PVN veido mazāku slogu nekā grādīgajiem dzērieniem, tomēr, ņemot vērā akcīzes atšķirības starp valstīm un pārdoto apjomu, arī tur akcīze ir jūtama. "Ņemot to pašu piemēru, ka ja preces vērtība ir 0,00 eiro, tad 0,5 litru 5% alus pudeles akcīzes un PVN slogs Latvijā ir 0,21 eiro, turpretī Igaunijā jau 0,51 eiro," skaidro nozares pārstāvis.

"Vēl kā faktors ir jāmin tas, ka Igaunijā ir ievērojami lielāka vidējā alga nekā Latvijā, piemēram 2017. gadā Igaunijā vidējā neto alga ir 957 eiro, turpretī Latvijā 738 eiro, tātad dārgāks darba spēks, turpretī Latvijā šobrīd tiek pārdots vairāk alkohola nekā Igaunijā. Vēl ir jāsaprot, ka pie straujas akcīzes kāpuma gan mazumtirdzniecība, gan vairumtirdzniecība sagaida apjoma kritumu, uzņēmumi no biznesa viedokļa bieži ir spiesti kāpināt cenas, lai izdzīvotu. Ja Latvija sekos Igaunijas piemēram, tad ir sagaidāms, ka cena veikalā kāps straujāk nekā tikai akcīzes un PVN pieaugums," prognozēja Vītols.