Visaugstākā graudaugu ražība novados pērn bija Dobeles novadā. Vidēji Latvijā 2017. gadā no viena hektāra nokūla 38,3 centnerus graudaugu, bet Dobeles novadā gandrīz divreiz vairāk – 64,9 centnerus no hektāra (relatīvā robežkļūda 1,6%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālās statistikas dati.
Vairāku Latvijas reģionu atsevišķos novados reģistrēta augsta graudaugu ražība no 49 līdz 65 cnt/ha. Tie ir Dobeles, Rundāles, Bauskas, Jelgavas, Tērvetes, Auces novadi Zemgalē, Baldones, Ķekavas, Olaines, Sējas, Tukuma, Jaunpils – Pierīgā, Durbes, Grobiņas, Saldus, Brocēnu – Kurzemē un Beverīnas novads Vidzemē.
Pākšaugu (zirņu, pupiņu, pupu, vīķu, lupīnas) vidējā ražība pērn Latvijā bija 29,7 cnt/ha, bet vairākos Zemgales novados – Auces, Dobeles, Tērvetes, Jelgavas, Rundāles, Bauskas, kā arī Kurzemē – Pāvilostas, Durbes un Aizputes, Pierīgā – Jaunpils un Sējas, Vidzemē – Rūjienas un Latgalē – Zilupes novadā ievākts no 38 līdz 48 cnt/ha. Visaugstākā pākšaugu ražība bijusi Aizputes novadā, kur tā bija 48,1 cnt/ha (relatīvā robežkļūda 1,1%) un 1,6 reizes pārsniedza vidējo.
Savukārt rapša vidējā ražība pērn valstī bija 27,8 cnt/ha. Zemgalē – Tērvetes, Rundāles un Neretas novados, kā arī Pierīgā Ikšķiles novadā novākti 36 – 44 cnt/ha. Visaugstākā rapša ražība bija Neretas novadā, kur iegūti 44 cnt/ha (relatīvā robežkļūda 12,4%).
CSP ir sagatavojusi eksperimentālās statistikas datus par graudaugu, pākšaugu un rapša vidējo ražību novados par periodu no 2015. līdz 2017. gadam, izmantojot ikgadējā augkopības apsekojuma rezultātus. Izlases metode un apjoms paredzēts valsts un reģionu līmenim, bet vienlaicīgi nodrošina ticamus datus arī novados. Šī informācija raksturo augkopības nozares attīstību.
Iegūtajiem eksperimentālajiem datiem ir veikts kvalitātes novērtējums – noteikta statistisko mērījumu relatīvā kļūda katrā administratīvajā teritorijā. Relatīvās kļūdas robežas interpretācija – izlases kļūda ar 95% ticamību nav lielāka par norādīto kļūdas robežu. Kļūdas robeža ir izteikta procentos no novērtējuma.