Grozījumi budžeta un finanšu vadības likumā iepriekš tika iesniegti, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.
Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Patlaban situācijā, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas acīmredzot nevar stāties spēkā 1. janvārī, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, tiktu nodrošinātas mērķdotācijas pašvaldībām, lielāks atalgojums tiesnešiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojektam noteikta steidzamība.
Galīgajā lasījumā izmaiņas parlamentā plānots skatīt 6. decembrī.
Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka situācijā, ja nepagūst laikus pieņemt nākamā gada budžetu, stājas spēkā īpašs regulējums un valsts pārvaldē netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Tāpat netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā gadā, savukārt tēriņi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.
Likums paredz, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.
Ja, sākoties gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas un tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana.
Kā iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), piemērojot spēkā esošos pagaidu budžeta veidošanas nosacījumus, var rasties virkne problēmu. Proti, ir pozīcijas, kur izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvi jābūt lielākiem par divpadsmito daļu no šā gada izdevumiem. Piemēram, Saeimas apstiprināto normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā, pedagogu atalgojumā.