Oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 2,4%  (5)

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 17,2%), kā arī metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 15,4%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 12,5%). Lielākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 20,2%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (par 8,0%), kā arī mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 16,4%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4%.

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 1,0%, nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 2,5%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība palielinājās par 0,5%.

Apgrozījums pieaudzis mājsaimniecības elektroierīču (par 4,6%), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 3,5%) mazumtirdzniecībā.

Apgrozījums krities mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 9,9%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 9,4%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (par 4,6%).

2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, palielinājās par 3,4%.

Finanšu ministrija vērtē, ka pārtikas preču tirdzniecība Latvijā salīdzinoši spēcīgi palielinās jau kopš 2017. gada aprīļa, un kāpumu šajā jomā līdzās Latvijas iedzīvotāju ienākumu pieaugumam veicinājušas arī cenu atšķirības starp Baltijas valstīm, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem pēc nodokļu paaugstināšanas savās valstīs sākot aktīvāk iegādāties alkoholiskos dzērienus Latvijā. Šā gada oktobrī arī tika veikta nedaudz straujāka pensiju indeksācija nekā iepriekšējos gados, palielinot pensionāru rīcībā esošos līdzekļus pārtikas iegādei. Vienlaikus nepārtikas preču tirdzniecībā pieaugums šogad ir lēnāks, nekā to atļautu augošie strādājošo iedzīvotāju ienākumi. Ja strādājošo iedzīvotāju pirktspēja jeb reālā neto alga šogad ir augusi vairāk nekā par 7%, nepārtikas preču tirdzniecība desmit mēnešos palielinājusies tikai aptuveni par 4%. Šādas atšķirības var būt saistītas gan ar augošu pakalpojumu īpatsvaru iedzīvotāju patēriņa grozā, gan pieaugošu uzkrājumu veidošanu un ienākumu legalizāciju, gan to, ka ienākumu pieaugums visām iedzīvotāju grupām nav vienmērīgs.

Oktobrī pieauguma tempus nepārtikas tirdzniecībā būtiski ietekmējis samazinājums degvielas tirdzniecībā – par 1,1%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, taču arī bez degvielas pieaugums nepārtikas mazumtirdzniecībā bijis visai mērens – 2,4%. Finanšu ministrijā norāda, ka degvielas patēriņa kritums oktobrī sakrīt ar pēdējos mēnešos piedzīvoto cenu pieaugumu, degvielas cenām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014. gada vasaras, kas var būt ierobežojis tēriņus degvielai. Savukārt pārējo nepārtikas preču grupā būtisku kritumu piedzīvojusi apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri samazinoties par 20,2%. Samazinājusies arī mājsaimniecības elektropreču, kultūrai un atpūtai paredzēto preču, kā arī tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā nepārtikas preču grupā turpina strauji augt metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas tirdzniecība – par 15,4%, kas saistīta ar būvniecības straujo attīstību. Tāpat spēcīgi aug informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība – par 12,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri.

"Turpmākajos mēnešos objektīvie priekšnosacījumi mazumtirdzniecības pieaugumam saglabājas labi – bezdarba līmenis ir būtiski pazeminājies un turpina sarukt, saglabājas spēcīgs algu pieauguma temps, iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus palielinājusi arī gada sākumā veiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana, kā arī izmaiņas pensiju indeksācijā, kas nedaudz straujāku ienākumu pieaugumu nodrošina arī nestrādājošajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus pēdējos mēnešos straujāks ir kļuvis patēriņa cenu kāpums, nedaudz vājinot iedzīvotāju pirktspēju. Tas gan nav būtiski ietekmējis patērētāju noskaņojuma rādītājus, un jaunākais ESI indekss parāda, ka novembrī Latvijas uzņēmēju un patērētāju kopējais konfidences līmenis ir nedaudz paaugstinājies, kas ļauj sagaidīt labus pieauguma tempus arī tirdzniecības nozarē," prognozē Finanšu ministrija.

Janvārī-oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 4,2% lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Gandrīz pusi no devuma kopējā tirdzniecībā nodrošināja nepārtikas preču mazumtirdzniecība. Līdz ar to Ekonomikas ministrija prognozē, ka, augot darba samaksai un patēriņam, sagaidāms, ka arī turpmāk gaidāms mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums.