Ekonomisti: bojājoties noskaņojumam eksporta tirgos, rūpniekus balstīs iekšējais pieprasījums  (27)

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēts arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. "Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2%, un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši, ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes oktobrī augusi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem," norāda "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecība ir noturējusi kāpumu 3,1% apmērā, kas ir atzīstams sniegums, kaut krietni atpaliek no pērn iespētā. Par pamatu tam ir strauji pasliktinājusies ārējā konjunktūra. Un signāli liecina, ka gada beigas tiks pavadītas uz ļoti piezemētas nots," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Arī "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava vērtē, ka apstrādes rūpniecības pakāpeniska izaugsmes palēnināšanās eirozonā lielā mērā atspoguļo augošā protekcionisma un tirdzniecības saspīlējumu negatīvo ietekmi, īpaši tādēļ, ka eksports ir nozīmīgs eirozonas ekonomikas dzinējspēks. Mazākas tirdzniecības plūsmas, noskaņojuma pasliktināšanās un vājākas investīcijas, lēnāka jaunu darba vietu radīšana un lēnāks iedzīvotāju tēriņu kāpums var rezultēties vārgākā ekonomikas izaugsmē. Ņemot vērā ne tikai ārējo apstākļu pasliktināšanos, bet arī augošos iekšējos kapacitātes ierobežojumus (jaudu un darbaspēka), uzņēmējiem būs aizvien vairāk jāiesvīst, lai saglabātu labu apjomu kāpumu un spēcīgus finanšu rādītājus.

Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka nākamajā gadā rūpniecības izlaides kāpums drīzāk paātrināsies. Šis ir bijis ļoti neveiksmīgs gads pārtikas pārstrādei, tās vidējā termiņa izredzes nebūt nav sliktas. Tālākā nākotnē svarīgs būs struktūras maiņas efekts. Ja pieņem, ka līdz 2025. gadam ražošanas izmaiņas nozarēs būs tādas, kādas tās varētu būt šogad, tad apstrādes rūpniecības pieauguma temps pamazām paātrināsies, divkāršojoties līdz nākamās desmitgades vidum. Skaidrs, ka pašreizējās tendences precīzi neturpināsies, bet tas ir labs prāta vingrinājums. Nav šaubu, ka mašīnbūves un ķīmijas daļa rūpniecībā kāps, palielinot nozares spējas sagādāt patīkamus pārsteigumus.

Finanšu ministrijā norāda, ka jaunākie apkopotie dati par nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā uzrāda pozitīvas tendences. Kopējās investīcijas nozarē šā gada trešajā ceturksnī ir pieaugušas par 31,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, tajā skaitā investīcijas kokrūpniecībā palielinājās par 97,6% un pārtikas produktu ražošanā par 2,7%. Ieguldījumi šajās apakšnozarēs veidoja vairāk nekā pusi no visām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī. "" Turklāt pieaug arī aktuālākie apstrādes rūpniecības ekonomiskās konfidences rādītāji, kas liek optimistiski vērtēt ražošanas apjomu pieaugumu nākamajos mēnešos," vērtē Finanšu ministrija.

2018. gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms bija par 1,9% zemāks nekā pirms gada. Apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-18%). Jāpieņem šī sektora svārstīgums, kas atstās iespaidu uz kopējiem rādītājiem arī turpmākajos mēnešos. Būtiski, ka apjoma kāpums saglabājās gan apstrādes rūpniecībā (+3,3%), gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+6,3%). Apstrādes rūpniecībā kāpumu saglabāja divas no trim lielākajām nozarēm: kokrūpniecība (+6,2%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+2,9%). Izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.

Šā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecība ir noturējusi kāpumu 3,1% apmērā, kas ir atzīstams sniegums, kaut krietni atpaliek no pērn iespētā. Par pamatu tam ir strauji pasliktinājusies ārējā konjunktūra. Un signāli liecina, ka gada beigas tiks pavadītas uz ļoti piezemētas nots. "Markit" eirozonas apstrādes rūpniecības PMI indekss (signalizē par izaugsmi, 50 punktu atzīme atdala izaugsmi no krituma) ir noslīdējis no 52 punktiem oktobrī līdz 51,8 novembrī, kas ir zemākais kopš 2016. gada augusta.

Ražošanas pieaugums ir vājš, jo buksē ne tikai pieprasījums un eksports, bet sarūk arī jaunu pasūtījumu apjomi. Uzņēmēju noskaņojums kopš oktobra nav būtiski mainījies un atrodas gandrīz sešu gadu zemākajā līmenī. To nospiež tirdzniecības karu, auto tirdzniecības un politisko risku esamība. Izteikti zems šobrīd ir Vācijas uzņēmēju noskaņojums. Nelielu atelpu un pozitīvisma noti varētu dot ASV un Ķīnas 90 dienu sarunu periods, kas varētu dot īslaicīgu stimulu globālajai tirdzniecībai. Tuvojoties šī perioda beigām, nenoteiktība atgriezīsies, jo tirdzniecības saspīlējuma cēloņiem, visdrīzāk, risinājumi atrasti netiks. Liels atbalsts nozarei būs iekšējais pieprasījums. Sekojot ekonomikas prognozēm, nav pamats grimt piesardzībā, bet meklēt investīciju un izaugsmes iespējas. Sagaidāms, ka nākamais būs lēnas un nevienmērīgas izaugsmes gads.

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā, un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās, un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums, protams, ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēts arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2%, un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši, ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes oktobrī augusi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā, un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūves nozarē kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo divu gadu zemākajam līmenim, un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, "Citadele Index" aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāku rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, "Brexit", Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi oktobrī auguši par 3,3% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Izaugsme lielā mērā balstījusies uz ražošanas apjomu pieaugumu kokrūpniecībā, kas ir gan lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, gan arī turpinājusi uzrādīt labus izaugsmes tempus. Svarīgi apstrādes rūpniecības vilcēji bijuši arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu, elektrisko iekārtu un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Iepriekšminētās apakšnozares ir krietni mazāki spēlētāji apstrādes rūpniecībā kopumā, taču uzrāda strauju izaugsmi.

Šī gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 3,1%. Uz šī fona apjomu pieaugums oktobrī nav peļams, tomēr diez vai iezīmē tendenču maiņu. Lai gan eirozonas apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indekss joprojām atrodas izaugsmes teritorijā, novembrī tas turpināja sarukt. Šādas nelabvēlīgas tendences pastiprinājušas bažas par stagnāciju vai pat kritumu eirozonas apstrādes rūpniecībā ceturtajā ceturksnī. Jāatzīst, ka tas daļēji saistāms ar Vācijas automašīnu ražošanas nozares problēmām. Tomēr pieaug bažas, ka ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās kopumā nav tikai īslaicīga. Tā kā eirozona ir svarīgs eksporta galamērķis Latvijai, turpmāka bremzēšanās eirozonā ietekmēs arī vietējos rūpniekus.

Apstrādes rūpniecības pakāpeniska izaugsmes palēnināšanās eirozonā lielā mērā atspoguļo augošā protekcionisma un tirdzniecības saspīlējumu negatīvo ietekmi, īpaši tādēļ, ka eksports ir nozīmīgs eirozonas ekonomikas dzinējspēks. Mazākas tirdzniecības plūsmas, noskaņojuma pasliktināšanās un vājākas investīcijas, lēnāka jaunu darba vietu radīšana un lēnāks iedzīvotāju tēriņu kāpums var rezultēties vārgākā ekonomikas izaugsmē. Ņemot vērā ne tikai ārējo apstākļu pasliktināšanos, bet arī augošos iekšējos kapacitātes ierobežojumus (jaudu un darbaspēka), uzņēmējiem būs aizvien vairāk jāiesvīst, lai saglabātu labu apjomu kāpumu un spēcīgus finanšu rādītājus.

Latvijas ekonomikā ir "karstas" nozares, piemēram, celtniecība, IT pakalpojumi. Taču apstrādes rūpniecību šobrīd var saukt "remdenu" nozari. Oktobrī ražošana bija par 3,3% lielāka nekā pirms gada, līdzīgs (3,1%) kāpums ir gada pirmajos desmit mēnešos kopumā.

Mīnusu teritorijā arvien dziļāk ieslīd pārtikas pārstrāde (-3,2% oktobrī un -2,1% gadā kopumā), turpina patīkami pārsteigt kokapstrāde (attiecīgi 6,2% un 5,1%). Pēc īslaicīga uzplaiksnījuma pērn pie stagnācijas atgriezusies vieglā rūpniecība, likumsakarīgi, ja ņem vērā tās konkurētspēju darba tirgū. Sekmīgi turpina attīstīties metālapstrāde un mašīnbūve, taču ar krasiem kontrastiem tās nozaru starpā. Kopējais nozares sniegums ir ekonomikas attīstību viegli bremzējošs.

Rūpniecība nav vainīga, ka attīstās citas nozares

Šī gada 3. ceturksnī ekonomika it kā labi parādīja, ka tā dažkārt labi var iztikt bez rūpniecības "pakalpojumiem" izaugsmes veicināšanā. IKP pieauga par 4,7%, kamēr nozare mazāk par procentu. Taču ne vienmēr tik spēcīga kā šobrīd būs celtniecība un transports.

Nākamajā gadā rūpniecības izlaides kāpums drīzāk paātrināsies. Šis ir bijis ļoti neveiksmīgs gads pārtikas pārstrādei, tās vidējā termiņa izredzes nebūt nav sliktas. Tālākā nākotnē svarīgs būs struktūras maiņas efekts. Ja pieņem, ka līdz 2025. gadam ražošanas izmaiņas nozarēs būs tādas, kādas tās varētu būt šogad, tad apstrādes rūpniecības pieauguma temps pamazām paātrināsies, divkāršojoties līdz nākamās desmitgades vidum. Skaidrs, ka pašreizējās tendences precīzi neturpināsies, bet tas ir labs prāta vingrinājums. Nav šaubu, ka mašīnbūves un ķīmijas daļa rūpniecībā kāps, palielinot nozares spējas sagādāt patīkamus pārsteigumus.

Taču nav pamata gaidīt tūlītēju spēcīgu izrāvienu un noteikti ne apstrādes rūpniecības īpatsvara strauju kāpumu ekonomikā. Lielu un, visdrīzāk, augošu daļu Latvijas ekonomikā veido Rīga, kurā apstrādes rūpniecības daļa ir vien ap 8%. Eksportējošās pakalpojumu nozares attīstās ļoti dinamiski, veicinot algu kāpumu un līdz ar to konkurētspējas problēmas daļai ražotāju.

Investīciju vājums – reāls vai šķietams?

Tāpat par izcilu nevar saukt investīciju dinamiku. Ir jau pieejami nefinanšu investīciju dati par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Ieguldījumi apstrādes rūpniecībā šogad janvārī-septembrī bijuši par 7% lielāki nekā pirms gada, taču, ievērojot izmaksu kāpumu, var teikt, ka tie palikuši pērnā gada līmenī. Pērn pieaugums bija līdzīgs (6%), bet arī tas pārliecinoši nepārsniedz inflāciju, turklāt vēl gadu agrāk ieguldījumi apstrādes rūpniecībā saruka par ceturto daļu, līdz ar to tie šogad joprojām atpaliek no 2014.-2015. gada līmeņa pat faktiskajās, ar inflāciju nekoriģētajās cenās.

Taču investīciju dati ir jāinterpretē ļoti uzmanīgi. Neaugošas investīcijas noteikti nepierāda, ka nebūs ražošanas pieauguma. Ir jāsaprot, kā statistikā pieejamās summas veidojas.

Pat nezinot detaļas, ir redzams, ka investīciju efekts dažādās nozarēs krasi atšķiras. Pēdējo divu gadu laikā (kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa) metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika ir investējusi apmēram tikpat cik pārtikas pārstrāde (to var zināt aptuveni, jo dažos ceturkšņos CSP nepublicē datus par atsevišķām apakšnozarēm). Taču to sasniegumi ļoti krasi atšķiras. Pārtikas pārstrāde kopumā stagnē, pērn tās izlaide nedaudz pieauga, šogad samazinājās, bet nav noteiktas tendences, ražošana ir apmēram 2016. gada līmenī. Turpretim ar metāliem saistītās nozares šajā laikā veido tuvu pusei apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma, kāpums mērāms divciparu skaitļos.

Mašīnbūvē lielu daļu ražošanas jaudu kāpuma veido starptautisku uzņēmumu grupu ietvaros no vienas valsts uz otru pārceltas ražošanas iekārtas, kuru vērtība "uz papīra" var būt simboliska. Nereti šo nozaru uzņēmumiem ir pieejamas arī telpas ar zemām izmaksām. Tā "AKG Termotechnik", kas plāno apjomu apmēram divkāršot līdz 2020. gadam, bija iespēja lēti iegādāties līdzās esošās "Amoplant" telpas. Liepājas "Caljan Rite Hite" plāno paplašināt darbību kādreizējā "Liepājas metalurga" cehā.

Ļoti daudz tukšu, nolaistu, taču ar mēreniem ieguldījumiem atjaunojamu ražošanas telpu ir divās lielajās Latgales pilsētās, kurās attīstības dinamika ir pavāja, bet kurās ir liela daļa no kopējām darbaspēka rezervēm. Gan no šo pilsētu, gan valsts interešu viedokļa būtu svarīgi, lai šo pilsētu ekonomiskā dinamika mainītos. Lai tas notiktu, izšķiroša būs vietējās pārvaldības kvalitāte, nekādas speciālās ekonomiskās zonas un nodokļu atlaides te nelīdzēs. Jelgava un Valmieras reģions sekmīgi attīstās bez šāda atbalsta.

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem, Latvijas rūpniecības ražošanas apjoms šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri saruka par 1,9%. Tādējādi rūpniecībā izlaide ir samazinājusies otro mēnesi pēc kārtas, un, līdzīgi kā septembrī, arī oktobrī to noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā (-17,7% gada griezumā). Tikmēr ieguves rūpniecības izlaides apjomi oktobrī bija par 6,3% augstāki nekā pirms gada un apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme 3,3% apmērā.

No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm jau piekto mēnesi pēc kārtas spēcīgi apjomu pieaugumi ir reģistrēti kokapstrādē, kas oktobrī nodrošināja lielāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē. Kokrūpniecības ražošanas apjomi šā gada oktobrī bija par 6,2% augstāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Būtiskas apstrādes rūpniecības izaugsmes nodrošinātājas oktobrī bija arī mašīnbūves nozares, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana gada griezumā palielinājās par 20,2% un automobiļu un piekabju ražošana pieauga par 16,8%. Turklāt pēc trīs mēnešu pārtraukuma nozīmīga izaugsme atkal tika fiksēta datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur pagājušā gada izlaides apjomi oktobrī tika pārsniegti par 16,7%.

Labu izaugsmes tempu oktobrī uzrādīja arī vairākas citas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē oktobrī pēc četru mēnešu izlaides krituma tika reģistrēts pieaugums par 7,6%. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri palielinājās par 10,0%, ķīmisko vielu un produktu ražošana – par 7,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2,9%.

Izlaides kritums turpinājās pārtikas produktu ražošanā, oktobrī apakšnozares izlaidei sarūkot par 3,2%. Šādu pārtikas produktu ražošanas apjomu kritumu noteica piena produktu, zivrūpniecības, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu izlaides samazināšanās. Ražošanas apjomu kritums gada izteiksmē par 8,0% reģistrēts arī dzērienu ražošanā.

Izlaides apjomi bremzējas nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, būvmateriālu ražošanas apjomiem oktobrī samazinoties par 1,0%. Dati par šīs apakšnozares apgrozījumu liecina, ka izlaides kritumu noteica pieprasījuma mazināšanās eksportā, kamēr vietējā tirgū būvmateriālu ražošanas apgrozījums bija mēreni augošs. Oktobrī ražošanas apjomi samazinājās arī apģērbu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

Energoapgādes nozares straujo sarukumu oktobrī noteica būtiskais elektroenerģijas ražošanas apjomu kritums – par 36,0% vājo hidroelektrostaciju darbības rezultātu dēļ. Tikmēr koģenerācijas stacijās turpinājās būtisks ražošanas apjomu kāpums.

Jaunākie apkopotie dati par nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā uzrāda pozitīvas tendences. Kopējās investīcijas nozarē šā gada trešajā ceturksnī ir pieaugušas par 31,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, tajā skaitā investīcijas kokrūpniecībā palielinājās par 97,6% un pārtikas produktu ražošanā par 2,7%. Ieguldījumi šajās apakšnozarēs veidoja vairāk nekā pusi no visām nefinanšu investīcijām apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī.

Turklāt pieaug arī aktuālākie apstrādes rūpniecības ekonomiskās konfidences rādītāji, kas liek optimistiski vērtēt ražošanas apjomu pieaugumu nākamajos mēnešos.