2018. gadā, lielāko kravu īpatsvaru – vairāk nekā pusi no kopējā apjoma – Latvijas ostām nodrošina tranzīta pamatkravas ogles (30%) un naftas produkti (22%) no Krievijas un Baltkrievijas. Pārvadājumos pa Latvijas dzelzceļu šis īpatsvars ir vēl lielāks – ogles 45%, naftas produkti 24% –, kas kopā nodrošina 69% dzelzceļa kravu. Līdz ar to, šo kravu apgrozījumu svārstības vislielākā mērā ietekmē kopējo kravu apgrozījumu, skaidro BATL.
"Šo kravu apgrozījums ilgtermiņā ir ar konstantu lejupslīdošu tendenci. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevies palielināt ogļu tranzīta apjomu, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā ''Ust-Lugas'' ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda ''Ust-Lugas'' ostā ievērojami palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019. gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos,'' skaidroja BATL valdes loceklis Ivars Landmanis, piebilstot, ka tirgus dalībnieki strādā pie citu kravu veidu piesaistes. To parādot atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudu, koksnes, konteineru. Saskaņā ar viņa pausto, ņemot vērā to īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā, šo kravu apgrozījuma pieaugums nevar kompensēt galveno kravu veidu svārstības.