Valdība neņem vērā Konkurences padomes bažas par ideju pilnveidot auto tehniskās apskates procesu  (11)

Ministri uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē" un tajā ietverto priekšlikumu Latvijā līdz 2023.gadam publiskā iepirkumā atlasīt uzņēmumus, kuri turpmāk veiks transportlīdzekļu tehniskās apskates.

Tomēr iebildumus pret šo priekšlikumu pauda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, kura atzina, ka SM priekšlikums neatrisina tirgus nepilnības.

KP ieskatā, uzņēmēji, kas pēc 2023.gada varētu sniegt transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, tiks izraudzīti publiskā iepirkumā uz desmit gadu periodu, tādējādi ļaujot saglabāt tirgū atsevišķu sabiedrību monopolstāvokli reģionos, piešķirot tām ekskluzīvas tiesības caur iepirkumiem uz desmit gadiem.

"Šāda veida risinājums faktiski saglabās līdzšinējo sistēmu, kur tirgū nepastāv konkurence starp tehniskās kontroles uzņēmumiem, kā arī turpinās ierobežot patērētāju izvēles iespējas. Šāds scenārijs rada augstu risku, ka iepirkumā uzvarējušās sabiedrības nebūs motivētas efektivizēt savu darbību, jo nepastāvēs konkurences spiediens," uzskata KP.

KP atzina, ka Latvijas patērētājs nav pelnījis jau vairāk nekā 20 gadu monopola apstākļos būtiski pārmaksāt par Eiropas Savienībā ierobežojošākās tehniskās apskates sistēmas uzturēšanu. "Tikai pastāvot objektīvām un stingrām akreditācijas prasībām, pēc kuru izpildīšanas tirgus dalībnieks iegūs tiesības darboties tehniskās kontroles pakalpojuma sniegšanas tirgū, pēc būtības tiks novērsti konstatētie konkurences ierobežojumi un tiks nodrošināti ieguvumi patērētājiem," atzina iestādē.

Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka SM sagatavotais informatīvais ziņojums nav izsvērts un tas neiezīmē nākotnes scenārijus šī tirgus attīstībai.

KP vadītājas sacītais tika konfrontēts ar valdības pārstāvju viedokļiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka KP paustās bažas nav diskusiju vērtas. Ministrs norādīja, ka tehniskās apskates pakalpojuma novērtējums Latvijā ir augsts, turklāt tas tiek veikts par atbilstošu cenu.

"Var ar vieglu roku sajaukt visu sistēmu, kā tas bija lidostā [atverot konkurenci taksometriem], kur ir lielas problēmas. Neizjauksim labu lietu," uzsvēra Augulis. Ābrama gan piebilda, ka taksometru pakalpojumi lidostā tika atvērti konkurencei pēc attiecīga tiesas lēmuma un kopumā pie situācijas lidostā ir vainojama SM īstenotā politika.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pievienojās Auguļa vērtējumam, ka tehniskās apskates stacijas patlaban ļoti labi pilda savas funkcijas, piemēram, transporta jomas nodokļu administrēšanas sfērā. "Ja šī sistēma tiks decentralizēta, pastāv bažas par šo nodokļu iekasēšanu," piebilda ministre.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda neizpratni par KP iebildumiem. "Kāpēc jāķeras pie lietas, kas nerada problēmas?" retoriski vaicāja premjers.

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) dalījās pieredzē, informējot, ka viņš 20 gadus izmanto tehniskās apskates pakalpojumus un nav pamanījis, ka citur šī pakalpojuma cenas būtu zemākas. Tomēr KP vadītāja aicināja tieslietu ministru aprēķināt, cik lielas viņa auto izmaksas ir Latvijā un kādas tās būtu Lietuvā vai Igaunijā.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka tehniskās apskates staciju mērķis ir nodrošināt drošību uz ceļiem, tāpēc, ļaujot piedāvāt šo pakalpojumu brīvajā tirgū, pastāv drošības riski.