DHL, loģistika, eksprespasts
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Šogad eksprespasta nozarē salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir redzama izaugsme, neskatoties uz vairākiem negatīviem vietējās nozīmes notikumiem, tāpat pozitīvi raugāmies uz nākamo gadu, portālam "Delfi" teic "DHL Express" mārketinga un pārdošanas vadītājs Artis Dekšenieks.

2018. gadā eksprespasta nozarē ir bijuši vairāki vietējas nozīmes notikumi, kas bremzējuši tās attīstību. Piemēram, "ABLV Bank" likvidēšana, kā arī nerezidentu biznesa daļas samazināšana pārējās bankās, jo pamatā tieši bankas sūtīja nerezidentu sūtījumus. Jāatgādina, ka šā gada februārī "ABLV Bank" paziņoja par pašlikvidāciju, kas sekoja Eiropas Centrālās bankas paziņojumam par to, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Pēc šiem notikumiem nerezidentu biznesa samazināšana kļuva būtiski aktīvāka arī pārējās Latvijas komercbankās.

Neskatoties uz šiem faktoriem, šogad eksprespasta bizness ir audzis, salīdzinot ar 2017. gadu, un paredzams, ka nākamgad pieaugums nozarē būs vēl straujāks.

"Kopumā loģistikas nozare aug samērā strauji, savukārt paši raugāmies kļūt vēl aktīvāki e-komercijā, jo šī joma strauji aug. Varam runāt pat par divciparu pieaugumu, jo Latvijas uzņēmumi gana aktīvi cenšas eksportēt. Tieši e-komercija ir tā, kas lielā mērā kompensē sarukumu banku nozares pārmaiņu dēļ," skaidro Dekšenieks.

Visi Latvijas uzņēmumi, lai darboties ilgtermiņā un kuru bizness nav vērsts uz iekšējo tirgu, lūkojas, kā pārdot savus produktus ārpus Latvijas. Turklāt arī pircēji sagaida, ka, iepērkoties internetā, prece tiks piegādāti ātri, piemēram, pāris dienu laikā neatkarīgi no tā, kur fiziski atrodas pārdevējs.

Dekšenieks norāda, ka, starp citu, arī lielajiem Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešami eksprespasta pakalpojumi. Jā, lielām partijām tiek izmantoti dzelzceļa pārvadājumi u.tml., tomēr, pirms sūtīt lielus apjomus, ir vajadzīgi izmēģinājuma paraugi, un šeit ir vieta eksprespastam.

Mainās ar stereotips, ka Latvijā esam gatavi mainīt sadarbības partnerus katra eirocenta dēļ un galvenais faktors vienmēr ir cena, tā gluži vairs nav. "Jā, sākotnēji, piemēram, e-komercijas uzņēmumi skatās uz zemākās cenas piedāvājumu, bet mēs mēģinām mainīt šo stereotipu. Ir pētījumi par to, ka liela daļa pircēju nav gatavi gaidīt 5-10 dienas, prece ir vajadzīga uzreiz. Un, pievienojot eksprespiegādi, pat par 70% var palielināt pirkumu groza vērtību vai pirkumu skaitu, neskatoties uz to, ka tas sanāk dārgāk," teic Dekšenieks.

Latvijā aug arī ienākošo sūtījumu apjomi, un paredzams, ka izaugsme apmaiņas sūtījumu apjomos (izejošie un ienākošie) turpināsies vismaz 5-10 gadus gan Latvijā, gan Baltijā, gan pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!