Uzziņa: gaidāmie notikumi enerģētikas nozarē 2019. gadā  (6)

"Pagājušajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē – gan mājoklī, gan biznesā," norāda energouzņēmuma "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Jāmin, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izvirzījusi vairākus uzdevumus un turpinās strādāt pie jau iesāktajiem darbiem – strādājot pie normatīvā regulējuma, tirgus uzraudzības pilnveides un veicinot pārrobežu tirgu attīstību.

"Meklējot veidus, kā mazināt cenu kāpuma ietekmi un optimizēt savus izdevumus par enerģiju, risinājums vairs nav tikai lētākās elektrības cenas izvēle. Tas ir tāpat kā ar autobraukšanu – izvēloties lētāko degvielas uzpildes staciju var ietaupīt vien pāris eiro, bet būtiskākam izdevumu samazinājumam ir nepieciešama radikālāka pieeja – jāmaina savi paradumi, jāizvēlas ekonomiskāks auto vai arī jāpāriet uz alternatīvu degvielas veidu," teic Bethers.

"Priekšvēlēšanu cīņu karstumā nozarei un patērētājiem būtiskais OIK jautājums kļuva par partiju savstarpējo cīņu bubuli bez konkrēta iznākuma. Turklāt populistisku solījumu pilnās diskusijas deformēja sabiedrības izpratni par atjaunojamo energoresursu atbalstu un panāca asu nostāju pret to, ignorējot faktu, ka tieši zaļie energoresursi ir kritiski svarīgi ilgtspējīgai enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā un visā Baltijā," secina "Enefit" valdes priekšsēdētājs. Jaunajai valdībai jau šī gada sākumā būs jāspēj nonākt pie konkrētiem lēmumiem, lai uzsāktu reālu darbu pie OIK sistēmas izmaiņu ieviešanas, kas būtiski ietekmēs enerģētikas nozares tālāko attīstību. Tomēr, izvērtējot daudzos priekšlikumus, ir svarīgi saglabāt fokusu uz to, kā atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu jēgpilni un mērķtiecīgi, nevis vai to vispār darīt. Bethers atzīmē, ka šī gada dienas kārtībā ir arī Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna (NEKP) gala versijas izstrāde, kurā ietvertie mērķi siltumnīcefekta emisiju mazināšanai veidos nākotnes prioritātes enerģētikas nozarē, tai skaitā atsevišķu energoresursu izmantošanai, kā arī veicinātu pāreju uz jaunu un efektīvāku tehnoloģiju plašāku pielietojumu tautsaimniecībā.

Jāatgādina, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā daudznozaru regulators darbu uzsāka 2001. gada 1. septembrī ar uzdevumu realizēt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apglabāšanas un ūdenssaimniecības nozarēs. Regulators ir neatkarīga institūcija, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

"Pērn pieredzētais elektroenerģijas cenu kāpums ir straujākais pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tas ir normāls tirgus process. Lai arī sniegota ziema un nokrišņiem bagāts pavasaris var palielināt ūdens daudzumu Latvijas un Skandināvijas hidroelektrostacijās, jārēķinās, ka elektroenerģijas cenas saglabāsies augstākas nekā ierasts arī 2019. gadā," prognozē Bethers.

Viņš teic, ka energoresursu cenas jau šobrīd darbojas kā stimuls nozares attīstībai un veicina aktīvāku energoefektivitātes risinājumu ieviešanu uzņēmumos un mājokļos. "Šogad turpināsies enerģētikas tirgus attīstības nākamā fāze, kur pēc tirgus infrastruktūras sakārtošanas tirgotāji ievieš arvien jaunus risinājumus energoefektivitātei, bet patērētāji aktīvāk gūst izpratni par ieguvumiem no sava patēriņa efektivitātes uzlabošanas vai arī izvēlas kļūt par enerģijas ražotājiem," skaidro Bethers. Jau šobrīd aktīvākie saules enerģijas paneļu uzstādītāji Latvijā ir tieši lielās mājsaimniecības. Savukārt ēku būvniecībā un renovācijā aktuālākais jautājums ir tās enerģijas patēriņš un gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības sāk nopietni izvērtēt investīcijas energoefektīvos risinājumos. Tas iezīmē pozitīvu tendenci, kur vienas nozares izmaiņas virza attīstību daudzās citās saistītajās nozarēs.

Savukārt regulators turpinās iesākto darbu pie astoņu Elektroenerģijas tīkla kodeksu prasību pārņemšanas, kuru mērķis veicināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Eiropas mērogā, nodrošinot nozaru regulējuma harmonizāciju un pārrobežu tirgu attīstību. Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta balansēšanas tirgus un sistēmas darbības jautājumiem. Kā būtisks notikums arī minams, ka 2019. gada 2. ceturksnī, ka "Nord Pool" biržai Baltijas valstīs pievienosies otra lielākā Eiropas birža – "Epex Spot". Tas prasīs aktīvāku biržu uzraudzību, kā arī tiks formulēti galvenie izmaksu dalīšanas principi starp biržām un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem.

Savukārt saistībā gala lietotāju maksu par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem, Regulators uzsāks darbu pie elektroenerģijas sadales sistēmas aktīvu vērtēšanas pilnveidošanas. Šobrīd sadales sistēmas operatoram nav pienākuma plānotās investīcijas saskaņot ar Regulatoru, kas būtiski ierobežo Regulatora iespējas pārraudzīt AS "Sadales tīkls" kapitāla izmaksu apmēru. Pērn Regulators aktīvi iesaistījās Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu izstrādē, kas paredzētu iespēju Regulatoram aktīvāk iesaistīties AS "Sadales tīkls" investīciju plānošanā. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, Regulators plāno AS "Sadales tīkls" investīciju plāna apspriešanā iesaistīt arī sabiedrību un pašvaldības. Izvirzītie uzdevumi sasaucas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtajiem priekšlikumiem.

Vienlaikus Regulators strādās, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības kvalitātes paaugstināšanu, attīstot iesniegto datu kvalitātes pārbaudes un standartizējot enerģijas tirgus pārskatus, lai tirgus dalībnieki saņemtu analītisku un vispusīgu informāciju par tirgus tendencēm un aktualitātēm.

"Gāzes cenu deregulācija mājsaimniecībām noslēgtu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā un vienlaikus dotu inerci jaunai izaugsmei gan tirgotāju, gan patērētāju pusē. Tādējādi katra patērētāja rokās būtu pilnībā visi mājokļa enerģijas jautājumi un iespēja tos kontrolēt pēc saviem ieskatiem," vērtē Bethers. Pašlaik dabasgāzes tirgus liberalizācijas sākumā pieņemtā likumdošana paredz, ka jau no šī gada janvāra vairs nepastāv standartizēti regulēta un SPRK apstiprināta gāzes cena. Tomēr joprojām nav izstrādāti detalizēti nosacījumi tirgus deregulācijas procesam, kas visiem tirgus dalībniekiem sniegtu skaidru vīziju par aktīvu mājsaimniecību iesaistīšanu atvērtajā gāzes tirgū.

"Ņemot vērā, ka mājsaimniecību apkures izdevumos gāze bieži ir ievērojami lielāka izdevumu pozīcija nekā elektroenerģija, pilnībā noslēdzot tirgus atvēršanu, šajā segmentā sagaidāma daudz proaktīvāka patērētāju darbība nekā elektroenerģijas tirgus gadījumā un tas pats sagaidāms arī tirgotāju aktivitātē, izvērtējot šo segmentu," uzskata Bethers.

2019. gads dabasgāzes nozarē gaidāms spraigs un izaicinājumiem bagāts. Regulators turpinās strādāt pie nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādes, lai izveidotu vienoto Somijas – Baltijas dabasgāzes tirgu, kas paredz vienotu pārvades ieejas – izejas sistēmu. Tas nozīmēs dabasgāzes piegādi uz jebkuru no sistēmā ietilpstošajiem nacionālajiem tirgiem, rezervējot jaudu tikai vienotās ieejas-izejas sistēmas ārējos ieejas vai izejas punktos, pretēji esošajai situācijai, kad tirgotājs rezervē jaudas arī iekšējos starpsavienojuma punktos. Papildus tam Regulators turpina strādāt pie AS "Conexus Baltic Grid" 2018. gada oktobrī iesniegtā dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta izvērtēšanas.

Tāpat kā elektroenerģijas sektorā, arī dabasgāzes nozarē tiks strādāts pie tirgus uzraudzības kvalitātes paaugstināšanas.

Siltumenerģijas nozarē regulatora prioritāte būs aktualizēt jautājumu par līmeņatzīmju ieviešanu un vienotu izmaksu attiecināšanas principu piemērošanu, kā arī analizēt centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes rādītājus un tos atspoguļot lietotājiem. Papildus sagaidāms komersantu aktivitātes pieaugums saistībā siltumenerģijas ražošanas un apgādes tarifu izmaiņu pieprasījumiem. Komersantiem, kas siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, darbības izmaksu struktūru ietekmēja dabasgāzes tirgus liberalizācija (2017. gads). Plānojot savu darbību, komersantiem jāņem vērā, ka maksimālais termiņš vēsturisko tarifā neatspoguļoto izmaksu vai ieņēmu attiecināšanai uz aktuālo tarifu, ir divi gadi.

2019. gada sākumā spēkā stājušās AS "Daugavpils siltumtīkli" un SIA "Norma K" siltumenerģijas apgādes tarifa izmaiņas, kā arī SIA "Balteneko" siltumenerģijas ražošanas tarifa izmaiņas.