Ārvalstu investīciju vides indekss pērn nav mainījies, vērtējums – viduvējs  (11)

Tāpat kā pirms gada, ārvalstu investori kopējo investīciju vides pievilcību Latvijā ir novērtējuši viduvēji – ar 2,5 punktiem no pieciem iespējamajiem.

"Labā ziņa ir tā, ka šis 2,5 punktu vērtējums nav arī samazinājies. Galvenais secinājums, kurš iezīmējās visā pētījumā, ir tas, ka šeit strādājošie ārvalstu investori šobrīd jūtas salīdzinoši komfortabli, pateicoties ekonomikas augšupejai. Taču tādas gadiem neatrisinātas problēmas, kā demogrāfijas rādītāju lejupslīde, darbaspēka nepieejamība, izglītības kvalitāte, korupcija, ēnu ekonomika un citas, rada riskus, ka Latvijā neienāks jaunas investīcijas un var aizplūst arī daļa no esošajām. To apliecina arī Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmēra divkāršais samazinājums 2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā," intervijā aģentūrai LETA sacīja Sauka.

Salīdzinot ar 2017. gadu, investoru skatījumā nedaudz ir uzlabojusies situācija demogrāfijā un veselības aprūpē, taču par vēl lielāku problēmu ir kļuvusi darbaspēka pieejamība.

Savukārt kā pilnīgi jauna un ļoti nozīmīga problēma pērn ārvalstu investoru vērtējumā ir parādījusies situācija finanšu sektorā, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" lēmums iekļaut Latviju pastiprinātas kontroles režīmā un brīdinājums par iekļaušanu "pelēkajā sarakstā", ja netiks panākti uzlabojumi.

"Ja notiks scenārijs, par kuru mēs esam brīdināti, tad esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas negatīvi ietekmēs investīciju vidi. Taču tas negatīvi ietekmēs arī Latvijas kopējo tēlu un vietējos uzņēmējus. Tās ir tās pašas problēmas, kuras ir svarīgas visiem. Ja mēs gribam izrāvienu savā dzīves līmenī, tad mums ir jābūt atvērtai ekonomikai. Tad mēs nevaram izolēties no naudas plūsmām. Mums ir jāsaprot, ka šīs lietas ir nežēlīgi svarīgas. Ir ļoti grūti pateikt, cik investoru šādā gadījumā aizies, kuri paliks, bet tas vienkārši nevar negatīvi neietekmēt Latvijas ekonomiku," iespējamās Latvijas iekļaušanas sekas "pelēkajā sarakstā" prognozē Sauka.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa 2018 prezentāciju un diskusiju "Kā jāmainās investīciju klimatam Latvijā" vadīja žurnālists Jānis Domburs.

Diskusijā piedalījās visu 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji – pašreizējais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA), Juris Pūce (Attīstībai/Par), Didzis Šmits (KPV), Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Cēsu pilsētas mērs Jānis Rozenbergs (JV) un Gatis Eglītis (JKP).

Investorus diskusijā pārstāvēja Jūlija Sundberga ("Fortum"), Zlata Elksniņa-Zaščirinska ("PwC"), Māris Gruzniņš ("Cemex"), Antra Zālīte (Visma), Māris Vainovskis ("Eversheds Sutherland Bitāns"), Zita Zilgalve ("Evolution Gaming"), Andris Lauciņš (EY) un Andris Kākulis ("AmCham/Aecom").

Galvenās problēmas, kas satrauc investorus un par ko tika diskutēts ar politiķiem, ir darbaspēks un izglītība; tiesiskums, korupcija un ēnu ekonomika, kā arī Latvijas konkurētspēja investīciju jomā.

Pētījumā, ko jau ceturto gadu veic Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, piedalījās 40 lielo uzņēmumu vadītāji, kuri nodrošina 9% no Latvijas valsts nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 4% no strādājošajiem. Kopumā to uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu kapitāls veido vismaz 50% un kuru apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro, veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem, un tie nomaksā 48% no visiem nodokļiem valstī, kā arī nodarbina 27% strādājošo.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Sauku. Galvenais indeksa mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.