Budžeta nepieņemšana var apdraudēt 'naudas atmazgāšanas' novēršanas pasākumus  (25)

Problēmas, kas varētu, vai jau ir radušās saistībā ar patlaban esošo tehnisko budžetu un reālā valsts budžeta nepieņemšanu, akcentēja arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas uz komisijas sēdi uzaicinātie pārstāvji.

Runājot par līdz šā gada noslēgumam plānotajiem pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Znotiņa sēdes iesākumā norādīja, ka būtībā runa ir par "Moneyval" pasākumu plānu, kas balstās uz 11 jomu novērtējumu. Šīs jomas sadalītas pa atbildīgajām institūcijām. Lai pasākumu plānu varētu izpildīt, izveidota darba grupa, kas regulāri tiekas un apspriež progresu.

KD vadītāja, runājot par šo pasākumu plānu pēc būtības, norādīja, ka iesaistītās puses apzinās, ka tas ir ļoti ambiciozs. Tāpat viņa informēja, ka tiks lemts par prioritāro pasākumu saraksta veidošanu, piebilstot, ka tas nebūs ļoti liels. "Protams, ka mēs nevaram noliegt, ka vissvarīgākais pasākums ir par "ABLV bankas" likvidāciju," pauda Znotiņa. Pārējie jautājumi būs saistīti ar terorisma finansēšanas jautājumiem, juridisko personu jautājumiem, izmeklēšanas efektivitāti un nacionālo risku novērtējumu. KD tieši iesaistīts finanšu izlūkošanā.

"Visi pasākumi ir uzsākti, daļa ir pabeigti, bet nav nekāda iemesla aplausiem, lielam priekam vai optimismam, jo mēs esam ceļa sākumā. Papildu tehniskajiem jautājumiem viens no lielajiem jautājumiem ir par "ABLV bankas" likvidācijas procesu," rezumēja Znotiņa. Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka no ārvalstu partneriem saņemtas indikācijas, ka "ABLV bankas" likvidācijas jautājums būs izšķirošais, lai lemtu par Latvijas iespēju nonākt tā sauktajā "pelēkajā sarakstā". Viņa norādīja, ka galvenā problēma nav likumdošana, bet faktiskā uzraudzība.

"Ja neuzlabosim rādītājus, Latvija nokļūs pastiprinātās uzraudzības sarakstā," sacīja Kalniņa-Lukaševica, brīdinot, ka tas nozīmē riskus, piemēram, Latvijas ekonomikai un investīciju politikai.

Komisijas sēdei jau virzoties uz noslēgumu, KD vadītāja vēl iestarpināja, ka visas tehniskās nepilnības pats vēlākais jānovērš līdz Saeimas pavasara sesijas noslēgumam jeb brīdim, kad deputāti dodas atvaļinājumā pirms vasaras.

Znotiņa vairākkārt uzsvēra, ka jūnijs ir pēdējie termiņi, līdz kam tehniskās neatbilstības ir jānovērš. Tāpat būtiski ir skaidri apzināties, kuras ir tās galvenās iestādes, kuru darbību vērtēs "Moneyval". Tas nozīmē, ka Saeimas deputātiem ir jābūt uzmanīgiem ar normatīvajiem aktiem, kurus pieņems vai grozīs, jo arī citu normatīvo aktu, kas tiešā veidā neattiecas uz jautājumu par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, pieņemšana var ietekmēt "Moneyval" novērtējumu un radīt citus "caurumus likumā". Līdz ar to Znotiņa aicināja nepieņemt jaunus likumus vai to grozījumus, ja tie nav izvērtēti un saskaņoti ar institūcijām, kuru darbu tie ietekmē.

Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka ĀM atbildībā ir terorisma finansēšanas jautājumi. Mērķis ir sakārtot juridisko ietvaru. Tāpat ir organizēti semināri par sankciju piemērošanu, kuri bijuši plaši apmeklēti un liecinājuši par interesi šajā jautājumā. ĀM mājaslapā atrodama arī īpaša sadaļa "Sankcijas", kur aktīvi tiek papildināta informācija. Regulāri tiek izdots arī iknedēļas sankciju biļetens, kas seko līdzi aktualitātēm sankciju jautājumos.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina pauda, ka TM atbild par četriem rīcības virzieniem no plāna. Starptautiskā sadarbības jomā saņemts augsts novērtējums, kas pamatā balstīts uz sekmīgo tiesībsargājošo institūciju darbību, bet trūkumi attiecībā uz informācijas apmaiņu vērojami citu institūciju darbā. Līdz ar to uzdevums ir izvērtēt, kuriem uzraugiem nepieciešama papildus rīcība.

Kā pietiekami smagu jautājumu ar zemu novērtējumu Medina izcēla situāciju ar patiesā labuma guvējiem - to noskaidrošanu, fiksēšanu un informācijas apmaiņu. TM pārstāve norādīja, ka jāpārskata Uzņēmuma reģistra sistēma kopumā. Saistībā ar to lielākais risks ir tas, ka kavējas 2019. gada budžeta pieņemšana, kur bijusi paredzēta nauda šiem darbiem. Tehniskajā budžeta tas nebija paredzēts. Patlaban iestādes dara ko var savu līdzekļu robežās, bet papildu resurss ir nepieciešams. Runa ir arī pat neaktīvo komercsabiedrību izslēgšanu. Pērn identificētas un izslēgtas no Uzņēmumu reģistra 15 000 komercsabiedrības, kas rada risku, ka tās var tikt izmantotas noziedzīgiem mērķiem. Līdz šā gada beigām plānots izslēgt vēl 7000 subjektu.

Vēl Medina pauda, ka aktuāls ir jautājums par to, kā tiek noskaidroti patiesā labuma guvēji, proti, vai veikti pietiekami soļi patiesā labuma guvēja noskaidrošanai. Kā arī TM pārstāve norādīja, ka vajadzīga ļoti cieša sadarbība starp Uzņēmuma reģistru, uzraugiem un likuma subjektiem, lai ar iestātos sekas par nepatiesas informācijas iesniegšanu Uzņēmuma reģistram.

Medina uzsvēra, ka "Moneyval" savā novērtējumā vērtēs nevis likumus, bet gan to cik aktīvi pasākumus uzraugi veikuši. Proti, pārbaudītas tiks praktiskās darbības.

Pievēršoties jautājumam par izmeklēšana, kriminālvajāšanu un noziedzīgo līdzekļu konfiskāciju, Medina norādīja, ka mērķis ir viens, - lai būtu konkrētas lietas, izmeklēšanas un konfiscētie līdzekļi. Šajā plaknē patlaban rezultāti ir pietiekoši pozitīvi, sacīja Medina, atsaucoties uz Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) sniegto informāciju par sāktajiem kriminālprocesiem.

Arī viņa atzina, ka patlaban ir problēmas, kas saistītas ar budžeta kavēšanos.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs komisijā klātesošajiem sacīja, ka aktuāls ir jautājums par KD kapacitātes celšanu, tostarp par atalgojuma palielināšanu dienesta darbiniekiem. KD plānots izveidot papildu 16 darba vietas.

Trofimovs informēja, ka arests piemērots vairāk nekā 90 miljoniem eiro, no kuriem pieci ieskaitīti valsts budžetā. Viņš atzina, ka tas ir būtisks efektivitātes rādītājs, bet ekspektācijas saistītas ar notiesāto personu skaitu.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" ir sākusi pašlikvidācijas procesu. Bankas problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Jau vēstīts, ka pērn februāra vidū Latviju satricināja divi skandāli finanšu sfērā, iegūstot ļoti plašu rezonansi visā pasaulē – ASV paziņojums par sankcijām pret "ABLV Bank" un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Tam sekoja "ABLV Bank" darbības apturēšana un lēmums par pašlikvidāciju.

Tāpat pērnajā gada augustā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums noteica, ka Latvijai nu ir piemērots pastiprināts kontroles režīms. Ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.