2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2% un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3%.
2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6% vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 miljoniem eiro jeb 8%), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3% un importa par 9,1% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5%, bet importa – samazinājās par 7,5%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2%,
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7%,
- augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri:
- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 24,1 milj. eiro jeb 26,8%,
- minerālproduktu imports lielāks par 20,3 milj. eiro jeb 21,8%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 18,2 milj. eiro jeb 15,3%,
- koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 17,4 milj. eiro jeb 43,5%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 14,3 milj. eiro jeb 11,7%.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,6%), Zviedrija (8,2%) un Vācija (6,6%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7% no importa kopapjoma), Vācija (11,4%), Polija (9%) un Igaunija (8,2%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā novembrī veidoja 11,2%, bet importā – 7,8%.
Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kāpumu 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta pieaugums par 20,5 miljoniem eiro. Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 52 miljoniem eiro jeb 67,6%.
Dzelzs un tērauda importa kāpumu 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ietekmēja plakanu dzelzs vai tērauda velmējumu importa pieaugums par 11,1 miljoniem eiro jeb 79,9%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja traktoru importa kritums par 6,9 miljoniem eiro jeb 52,9%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
