Visvairāk ostā 2018. gadā pārkrautas beramkravas – 23,688 miljoni tonnu, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2017.gadā, seko ģenerālkravas ar 8,622 miljoniem tonnu, kas ir pieaugums par 22,6%, un lejamkravas ar 4,121 miljonu tonnu, kas ir kritums par 28%.
Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru pagājušajā gadā joprojām veidoja ogles – 39% (2017. gadā – 35%, 2016. gadā – 35,9%). Ogles pērn Rīgas ostā pārkrautas 14,22 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Seko konteinerizētās kravas, kuru īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā pagājušajā gadā Rīgas ostā veidoja 12,8%, naftas produkti – 11,2%, kamēr pārkrauto naftas produktu apmērs salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājies par 27,6% un bija 4,085 miljoni tonnu, kokmateriāli – 11%, kā arī ķīmiskās kravas – 5,7%.
Ostas publiskotā informācija arī liecina, ka decembrī Rīgas brīvostā pārkrauti 3,287 miljoni tonnu kravu, tostarp 2,2 miljoni tonnu beramkravu, 772,9 tūkstoši tonnu ģenerālkravu un 313,4 tūkstoši tonnu lejamkravu.
2017. gadā Rīgas ostā pārkrāva 33,675 miljonus tonnu kravu.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
