Atsevišķos novados Latvijā pērn reģistrēts tikai viens jauns uzņēmums, liecina pētījums  (31)

Dati liecina, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits palielinājies 64 pašvaldībās, 59 pašvaldībās samazinājies likvidēto uzņēmumu skaits, savukārt 25 vietvarās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto uzņēmumu skaitu.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka vispozitīvākā bilance 2018. gadā bijusi Ikšķiles novadā, kur pagājušajā gadā likvidēts 51 uzņēmums, bet reģistrēts jauns – 81. Teju tikpat liels jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pārsvars pār likvidētajiem bijis arī Iecavas novadā. Apkopotā informācija rāda, ka pagājušajā gadā novadā reģistrēti 43 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti – 15. Jānorāda, ka pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Iecavas novadā audzis par 18 komersantiem, bet likvidēto skaits samazinājies par 25.

Vērtējot absolūtos skaitļos, visnegatīvākā situācija pagājušajā gadā iezīmējusies atsevišķās lielajās pilsētās. Piemēram, Rīgā 2018. gadā likvidēts par 8 461 uzņēmumu vairāk nekā reģistrēti jauni uzņēmumi, Jūrmalā likvidēto uzņēmumu skaits jaunreģistrēto pārsniedzis par 229 uzņēmumiem, bet Liepājā – par 155.

Vislielākais jauno uzņēmumu skaita pieaugums – Rūjienas novadā

Jānorāda, ka 2018. gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, tiesa, atsevišķās no tām jauno uzņēmumu skaits bijis salīdzinoši zems. Piemēram, Vārkavas un Ciblas novados gada laikā reģistrēts tikai viens jauns uzņēmums, bet Baltinavas un Naukšēnu novados – 2. Tajā pašā laikā Vārkavas novadā pērn likvidēti 11 uzņēmumi, kas pielīdzināms uzņēmumu skaitam, kas novadā reģistrēts pēdējo četru gadu laikā.

Kā pozitīvs piemērs jāizceļ Pļaviņu novads – 2017. gadā novadā tika reģistrēti 9 jauni uzņēmumi, bet pērn to skaits sasniedza jau 20. Tajā pašā laikā likvidēto uzņēmumu skaits samazinājās no 22 uzņēmumiem 2017. gadā līdz 13 uzņēmumiem aizvadītajā gadā.

Jaunu uzņēmumu skaits pērn būtiski palielinājies Rūjienas novadā, kur tas gada laikā audzis par 225% (2017. gadā – 4 uzņēmumi, 2018. gadā – 13 uzņēmumi), tāpat arī Varakļānu (+200%), Mērsraga (+150%), Rugāju (+125%), Aknīstes (+125%) un Pļaviņu (+122%) novados, savukārt Tērvetes un Jaunpils novados, salīdzinot ar 2017. gadu, jauno uzņēmumu skaits pērn divkāršojies.

Lielajās pilsētās likvidēto vairāk nekā jauno uzņēmumu

Tikmēr vislielākais jauno uzņēmumu skaita pieaugums absolūtos skaitļos 2018. gadā reģistrēts Rīgā. 2017. gadā galvaspilsētā tika reģistrēti 5 382 jauni uzņēmumi, bet pērn to skaits palielinājies par 214, sasniedzot 5 596 uzņēmumus. Tajā pašā laikā pērn galvaspilsētā likvidēti 14 057 uzņēmumi. Situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedz jaunreģistrēto skaitu, pagājušajā gadā vērojama visās Latvijas lielākajās pilsētās, neskatoties uz to, ka vairumā gadījumu jauno uzņēmumu skaits pagājušajā gadā bijis lielāks nekā 2017. gadā. Izņēmums ir vien Liepāja, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils, kur jaunreģistrēto uzņēmumu skaits sarucis. Vienlaikus šīs četras pilsētas jāizceļ arī pozitīvā gaismā, jo, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn sarucis tajās likvidēto uzņēmumu skaits. Piemēram, Rēzeknē likvidēto uzņēmumu skaits gada laikā samazinājies par 81 (2017. gadā likvidēti 195 uzņēmumi, 2018. gadā – 114), bet Daugavpilī – par 88 (2017. gadā likvidēti 423, bet 2018. gadā – 335).

Pierīgas novadi arī pagājušajā gadā pēc reģistrēto jauno uzņēmumu skaita apsteiguši atsevišķas lielās pilsētas. Piemēram, Ventspils ar 97 jaunreģistrētiem uzņēmumiem un Valmiera ar 96 uzņēmumiem pēc reģistrēto jauno uzņēmumu skaita 2018. gadā starp visām Latvijas pašvaldībām ierindojas attiecīgi saraksta 14. un 15. pozīcijā, un tās apsteidz tādi novadi kā Mārupes, Ķekavas, Ogres, Salaspils, Siguldas, Olaines, Ādažu. Tostarp starp Pierīgas novadiem ielauzies arī Kuldīgas novads ar pērn reģistrētiem 105 uzņēmumiem, par 16 vairāk nekā 2017. gadā. Vienlaikus Kuldīgas novadā likvidēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies par 11 komersantiem, sasniedzot 116 uzņēmumus.

Komentējot situāciju, kad Latvijā aizvien novērojama nevienlīdzība, kad dažādos reģionos uzņēmumu reģistrēšanas dinamika būtiski atšķiras, "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa skaidro: "Šobrīd, kad īpaši aktualizēts jautājums par Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijiem, būtu nepieciešams detalizēti izvērtēt uzņēmējdarbības attīstības tendences Latvijas reģionos pēdējos 5-7 gados. Proti, kādi faktori sekmē uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas, nodarbinātības pieaugumu, uzņēmuma darbības efektivitāti un ilgtspēju reģionos. Statistika vēlreiz parāda, ka ir pamats runāt par Rīgas aglomerācijas veidošanos. Vienlaikus tautsaimniecības un citu ekonomisko rādītāju analīze ir svarīgs pamats, uz kuru balstīt diskusiju par reģionālajiem attīstības centriem. Jāatzīmē, ka LTRK kā uzņēmējus pārstāvošā organizācija jau uzsākusi diskusiju ciklu par šo tēmu. Nenoliedzami, ka politikas veidotājiem, piesaistot arī nevalstiskās organizācijas, administratīvi teritoriālās attīstības koncepcija jāveido izsvērti, tai skaitā balstoties uz statistikas datu analīzi."

Likvidēto uzņēmumu skaits visstraujāk sarucis Raunas novadā

Analizējot likvidēto uzņēmumu skaitu, redzams, ka visstraujāk tas palielinājies Beverīnas novadā, kur 2017. gadā likvidēti 5 uzņēmumi, bet pagājušajā gadā – 18 (+260%). Sējas novadā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 183,3%, Aknīstes – par 166,7%, bet Saulkrastu novadā – par 160,9%.

Tikmēr lielākais likvidēto uzņēmumu skaita samazinājums pērn fiksēts Raunas novadā. 2017. gadā novadā tika likvidēti 17 uzņēmumi, bet pagājušajā gadā tie bija vairs tikai 5 uzņēmumi. Teju tāda pati situācija vērojama arī Jaunpils novadā, kur 2017. gadā likvidēti 16 uzņēmumi, bet pagājušajā gadā – 5. Absolūtos skaitļos vislielākais likvidēto uzņēmumu skaita samazinājums 2018. gadā reģistrēts Daugavpilī (par 88 likvidētiem uzņēmumiem mazāk nekā 2017. gadā), Rēzeknē (par 81 likvidētu uzņēmumu mazāk), Tukuma (-53 uzņēmumi) un Bauskas (-53 uzņēmumi) novados.