Uzņēmējs: būtu lietderīgi pensiju ieguldījumu plāni arī ar 100% akciju īpatsvaru  (2)

"2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk," sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. "Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu "peldētāju" bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies," viņš sacīja.

Vienlaikus Martinovs pauda pārliecību, ka finanšu tirgi, saskaroties ar lielāku vai mazāku krīzi jeb korekciju, noteikti atgūsies un ar uzviju atgūs zaudēto. "Un visu to pašu var attiecināt uz pensiju uzkrājumiem un otro pensiju līmeni. Jo tā ir izbūvēta pasaule un cilvēce - tiekties un augšu un attīstīties. Mums nav cita ceļa un nākotnes," viņš teica.

Martinovs arī atzīmēja, ka 2018.gads pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem bija pārmaiņu gads, tostarp lielāko ietekmi uz nozari atstāja pārvaldīšanas komisiju maksas samazinājums un bankām atņemtā iespēja pieņemt no iedzīvotājiem pieteikumus par ieguldījumu plāna izvēli vai maiņu. Pārvaldīšanas komisijas tika samazinātas, grozot Valsts fondēto pensiju likumu, un tās turpinās samazināties arī 2019.gadā. Samazinājums skar gan nemainīgo jeb fiksēto komisijas daļu, gan mainīgo daļu, kas ir atkarīga no pārvaldītāja ieguldījumu atdeves sniegumiem. Tāpat no 2018.gada sākuma ieguldījumu plāna izvēli vai maiņu otrā pensiju līmeņa dalībnieki var pieteikt vai nu fiziski Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) filiālēs vai nu attālināti valsts pakalpojumu portālā latvija.lv.

"Šīs izmaiņas lika līdzekļu pārvaldītājiem pārskatīt savus biznesa modeļus, it sevišķi klientu piesaistes jomā, jo likuma grozījumi precīzāk noteica mārketinga un reklamēšanas iespējas un ierobežoja iespējas līdzekļu pārvaldītājiem, to mātesbankām vai jebkurai citai personai, kas izplata šo pakalpojumu, sasaistīt otrā pensiju līmeņa pakalpojumus ar citiem pakalpojumiem vai produktiem. Tika aizliegts izsniegt dāvanas par pieteikumu ieguldījumu plāna maiņai, rīkot loterijas, kā arī jebkādā veidā ietekmēt personas brīvu ieguldījumu plāna izvēli. Jaunā kārtība būtiski, vairākas reizes samazināja klientu migrāciju starp līdzekļu pārvaldītājiem un ieguldījumu plāniem. Cilvēku izvēle ir kļuvusi pārdomātākā un pamatotāka. Šis solis noteikti ir bijis ļoti veselīgs pensiju sistēmai kopumā, jo šobrīd vienīgais legālais veids, kā panākt klienta piesaisti savam pakalpojumam, ir skaidrot, informēt, izglītot un pārliecināt par sava pakalpojuma priekšrocībām," sacīja Martinovs.

Viņš piebilda, ka pērn VSAA nāca arī klājā ar jaunu paņēmienu otrā pensiju līmeņa dalībnieku informēšanas un izglītošanas jomā - izsūtot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzturētajā Elektroniskas deklarēšanas sistēmā fiziskajām personām informāciju par personas pirmajā un otrajā pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, apdrošināšanas stāžu un sociālajām iemaksām, papildinot arī ar labi pārskatāmu infografiku par sociālajam iemaksām. "Ļoti apsveicama rīcība, kas paplašina informācijas izplatīšanas kanālu par pensiju sistēmu un iedzīvotāju informētības līmeni par to," atzina Martinovs.

Viņš arī minēja, ka nozīmīgs jauninājums regulējumā, kas veicināja jaunu produktu klāsta izveidi tirgū, ir akciju un citu kapitāla tirgus instrumentu pieļaujamā īpatsvara palielināšana līdz 75%. "Praktiski visi pensiju pārvaldītāji izveidoja šādus plānus. Pagaidām būtu nepareizi vērtēt tos no atdeves vai ienesīguma viedokļa, jo tie darbojas neilgu laiku," piebilda Martinovs.

Tāpat INVL pensiju fondu vadītājs norādīja, ka nodrošināta otrā pensiju līmeņa līdzekļu mantošanas iespēja. "Praktiski tā sāks darboties no 2020.gada un iespēja nodot uzkrātos līdzekļus mantojumā tiks nodrošināta tikai līdz pensionēšanās brīdim, bet, arī esot pensijā un izvēloties otrā pensiju līmeņa līdzekļus ieguldīt mūža polises iegādei, šos līdzekļus ir iespējams nodot mantošanai," pauda Martinovs.

Viņš sacīja, ka līdzekļu pārvaldīšanas jomā veikti arī grozījumi likumā, kas attiecas uz ieguldījumu ierobežojumiem, proti, palielināti limiti ieguldīšanai alternatīvajos ieguldījumu fondos līdz 15%, kā arī atvieglota iespēja veikt ieguldījumus ārvalstu valūtā - ar mērķi samazināt valūtas risku, vienā ārvalstu valūtā var ieguldīt vairāk par 10% no aktīviem. "Šīs izmaiņas pagaidām nav būtiski ietekmējušas pārvaldītāju rīcību un ieguldījumu plānu portfeļu struktūru. Visticamāk, ir jāpaiet laikam, lai tirgū parādītos papildus piedāvājums šādu ieguldījumu objektu klāstā," sacīja Martinovs.

Runājot par ieguldījumu plānu ienesīgumu un pārvaldīšanas rezultātiem 2018.gadā, Martinovs atzina, ka ne pārvaldīšanas komisiju samazinājums, ne populistiski noskaņotie jaunie tirgus dalībnieki, ne arī pieredzējušie tradicionālie pārvaldītāji nav spējuši nodrošināt pozitīvu ienesīgumu apstākļos, kad pasaules finanšu tirgi saskārās ar kopš 2009.gada izteiktāko cenu kritumu praktiski visos tirgus segmentos. "Protams, šī negatīvā tirgus tendence atstāja atšķirīgas sekas uz atšķirīgiem ieguldījumu plāniem, jo to portfeļu struktūras, ieguldījumu stratēģijas un riska līmeņi atšķiras pat vienas kategorijas ieguldījumu plāniem. Kas ir ļoti pozitīvi, jo tieši piedāvājuma plašums un dažādība nodrošina dalībniekiem izvelēs iespējas un var kļūt par lielisku instrumentu savu pensiju uzkrājumu palielināšanai," viņš teica, piebilstot, ka universālas rekomendācijas "pareizai" ieguldījumu plāna izvēlei, diemžēl, nav.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums pagājušajā gadā gada laikā bija negatīvs.

Neņemot vērā septiņus pērn izveidotos aktīvos ieguldījumu plānus, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, 10 aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums 2019.gada sākumā gada laikā bija robežās no -10,96% līdz -2,65%, četru sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -5,33% līdz -2,88%, savukārt, neņemot vērā vienu pērn izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, septiņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -2,77% līdz -0,38%.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.