Kā pastāstīja LAD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža, katrs projekts un prasītais pagarinājums tiek vērtēts individuāli. 80% no pieprasītajiem pagarinājumiem saņemti no Latgales – plūdu dēļ. Turpretim sausuma dēļ saņemti aptuveni 20% pieprasījumu pagarinājumam. Tos LAD lielākoties saņēmis no Kurzemes.
Savukārt taujāta par to, cik reižu LAD pērn nācies atbalstīt atkāpes no platību maksājumu noteikumiem, Ilgaža norādīja, ka precīzu datu par to nav, jo informāciju par to, cik zemniekiem konkrēti LAD ir pieļāvis atkāpes no prasībām, netiek uzkrāta elektroniski.
2017. gada lietavu dēļ visbiežāk iesniegumi no visas Latvijas bijuši par grūtībām savlaicīgi novākt zālājus un apart papuves. Turpretim 2018. gadā iesniegumi visbiežāk bijuši par grūtībām sausuma dēļ nodrošināt kultūraugu blīvumu dārzeņu platībās.
Vislielāko ietekmi uz saimniekošanu sausums atstāja Kurzemes reģionā un Zemgalē.
Ilgaža arī atgādināja, ka šādos gadījumos lauksaimniekiem ir jāņem vērā – par grūtībām, piemēram, izaudzēt konkrēto kultūraugu sausuma dēļ, kā tas bija 2018. gadā, obligāti ir jāinformē LAD.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 26. jūnijā ilgstošā sausuma radīto situāciju lauksaimniecībā Krīzes vadības padome atzina par valsts mēroga dabas katastrofu.
Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī aizpērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus.
Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem 2017. gada rudenī valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām.
Savukārt 2018. gada pavasarī daļai lauksaimnieku gan sausuma, gan dažviet joprojām pārmitro lauku dēļ nācās pārsēt ziemāju sējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
