Latvijas tirgū būtu jāielaiž ārvalstu būvkompānijas, vērtē juriste  (69)

Viņas ieskatā šis ir Ekonomikas ministrijas un politikas jautājums. "Mūsu klienti, strādājot pie lieliem būvniecības projektiem – ceļu, infrastruktūras u.tml. būve, – nereti ir saņēmuši zemākas cenas piedāvājumus no ārvalstu komersantiem nekā vietējiem. Tas ir pārsteidzoši. Šie ārvalstu uzņēmumi nozarē strādā 15-30 gadus, specializējas konkrētos darbos, iesniedz lētākus piedāvājumus nekā Latvijas komersanti," skaidro Laviņa.

Bieži vien Latvijas uzņēmumiem šādi lieli projekti vēl nav bijuši vai ir bijuši samērā reti. Laviņa vērtē, ka vietējie būvnieki baidās un projektos iekļauj daudz vairāk risku, vienlaikus neuzņemas nekādu atbildību vai ļoti minimālu. Tas viss sakņojas atbildības sistēmā būvniecībā. Arī Ekonomikas ministrija joprojām atzīst, ka jautājums līdz galam nav skaidrs.

"Katrs būvniecības procesa dalībnieks "deķīti velk" uz savu pusi vai attiecīgi bīda uz citu pusi, sakot, ka tieši viņš šajā procesā nevarētu būt atbildīgais. Personīgi neviens neatbild. Līdz ar to jautājums ir tāds – ja ārvalstu komersanti var piedāvāt zemāku cenu un vienlaikus uzņemties lielāku atbildību, manuprāt, valstī vajadzētu ar normatīvo aktu palīdzību un arī ar praktisko rīcību veikt visas darbības, lai liberalizētu būvniecības tirgu, lai ārvalstu komersanti varētu ienākt Latvijā un strādāt pa tiešo, nevis kā apakšnieki Latvijas komersantiem," uzskata juriste.

Viņa pieļauj, ka tas būtu atvieglotā kārtībā kārtojams sertifikācijas procedūras eksāmens. Piemēram, šobrīd pieredzējušam ārvalstu būvspeciālistam 40-50 gadu vecumā ir jākārto eksāmens latviešu valodā. Protams, var izmantot tulku, bet tā nevar būt tik būtiska Latvijas īpatnība, lai nevarētu piemērot atvieglotu kārtību. "Tādā veidā mēs varētu panākt, ka laba un pozitīva ārvalstu pieredze ienāk arī Latvijā, līdz ar to mūsu būvkomersanti varētu mācīties no labākajiem piemēriem. Tas parādītu arī noteiktu virzienu, nevis tikai vēlmi izvairīties no atbildības," teic Laviņa.

Ekonomikas ministrija sola, ka pavasarī nāks jauns regulējums, kas visu sakārtos, un tas varētu aptvert arī šo jautājumu. Juriste norāda, ka tie būvnieki, kas strādā Skandināvijas tirgū, uzņemas atbildību un tik daudz nestrīdas ar pasūtītājiem. Viņi saka – mēs esam profesionāļi, esam sertificēti un mēs zinām savas atbildības robežas. Latvijā šajā ziņā ir ļoti reti izņēmuma gadījumi. Ja mēs sakārtotu jautājumu ar ārvalstu komersantiem, nozarē lietas vēl ātrāk sakārtotos.