Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas tiesiskajam izvērtējumam piesaistīs zvērinātu advokātu biroju, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.
Saeima šā gada 10. janvārī uzdeva EM atcelt OIK ar šā gada 31. martu. Tomēr EM atzina, ka, lai izpildītu minēto uzdevumu, nepieciešams juridiskais izvērtējums.
Juridiski jāizvērtē, vai sniegtais atbalsts "zaļās" enerģijas ražotājiem atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana, kā arī vai tiesiski ir iespējama atbalsta pārtraukšana ar 2019. gada 31. martu.
Juridiskā izvērtējuma veikšanai, EM veica cenu aptauju, aptaujājot virkni zvērinātu advokātu biroju - "Ellex", "KPMG", "Trinity", "Glimstedt", "Cobalt", "TGS", "Sorainen", "EvershedsSutherland Bitāns", "PWC Legal" un "Kronbergs&Čukste".
Patlaban gan nav zināms, kuram birojam tiks uzticēts uzdevums veikt OIK atcelšanas izvērtējumu, bet EM plāno vērsties valdībā ar lūgumu piešķirt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējumu 8712 eiro apmērā, lai nodrošinātu tiesiskā izvērtējuma veikšanu atbilstoši saņemtajam vislētākajam piedāvājumam.
Jau ziņots, ka šā gada 29. janvārī Ministru kabinets bez diskusijām pieņēma zināšanai EM izstrādāto informatīvo ziņojumu par OIK atcelšanu, kurā ministrija norāda, ka līdz šā gada 1. martam tiks apkopoti viedokļi par OIK likvidēšanu.
Nolūkā vispusīgi izvērtēt projekta ietekmi un iespējamās sekas, EM veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā. Paredzēts, ka šis vērtējums tiks pabeigts līdz 2019. gada 1. martam.
EM ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par OIK atcelšanu no šā gada marta. Viedokli ir lūgta sniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija par ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem pašvaldībās, AS "Augstspriegumu tīkls" par ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un cenu, kā arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija par ietekmi uz atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā.
Viedoklis lūgts arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomei un Zemkopības ministrijai par ietekmi uz lauksaimniecības nozari, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par ietekmi uz vidi un klimata mērķu sasniegšanu, Finanšu nozares asociācijai par valsts atbalsta obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņēmēju finansiālajām saistībām un Finanšu ministrijai attiecībā uz komercdarbības atbalsta regulējuma ievērošanu.
Tāpat viedokli lūgta sniegt AS "Latvenergo" par Saeimas lēmuma ietekmi uz "Latvenergo" koncernu, tostarp par AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" 2018. gadā radušos izmaksu segšanu, atceļot OIK, ar kuru kārtējā gadā tiek segtas iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros radušās izmaksas.
Vienlaikus EM lūgs Eiropas Komisijas (EK) viedokli par to, vai par atbalstu, kas elektrostacijām sniegts pirms 2007. gada 1. jūlija, būtu nepieciešams atsevišķs EK saskaņojums, ņemot vērā, ka informācija par to bija iekļauta EK 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu, kā arī par to, vai būtu atgūstams tas atbalsts, kas izmaksāts elektrostacijām pirms minētā lēmuma spēkā stāšanās.
Minēto neatkarīgas trešās puses izvērtējumu, EK un iesaistīto pušu viedokļus EM izmantos normatīvu projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanā.