Plāno iespēju Latvijā apdrošināt lauksaimniecības platības pret sausumu  (2)

Tiesību akta projektu par kārtību, kādā apdrošinātāji var pieprasīt līdzfinansējumu atlīdzības izmaksāšanai par sausuma radītajiem zaudējumiem sējumu platībām, ZM būs jāizstrādā un zemkopības ministram noteiktā kārtībā valdībā jāiesniedz līdz šā gada 1. aprīlim. ZM, pamatojoties uz apdrošinātāju sniegtajiem aprēķiniem, sējumu apdrošināšanas līdzfinansējumam nepieciešamos līdzekļus sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksāšanai varēs pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Informatīvajā ziņojumā "Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu" iekļauts esošās situācijas raksturojums un turpmākās iespējamās rīcības un finanšu aprēķini, lai sausums būtu apdrošināmo risku skaitā. Ziņojumā ir secināts, ka lauksaimniecībā ir tendence arvien vairāk apdrošināt sējumus un lauksaimniecības dzīvniekus, kas liecina, ka palielinās lauksaimnieku aktivitāte šī riska vadības instrumenta izmantošanā savu saimniecību ražošanas riska faktoru mazināšanai. Apdrošinātāju rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļu, lai spētu pilnībā izmaksāt atlīdzību lauksaimniekiem, par minēto riska faktoru radītajiem zaudējumiem un papildu valsts iesaiste zaudējumu atlīdzību nodrošināšanai nav nepieciešama. Par šīm polisēm ir pieejams Lauku attīstības programmas (LAP) atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.

Pēc ZM rīcībā esošās informācijas, apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji pašlaik piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Taču apdrošināmo riska faktoru sarakstā nav sausuma, jo tas iestājas ļoti reti un mēdz skart plašu teritoriju, apdrošināšanas pakalpojumu piedāvājums tiek sagatavots atbilstoši lauksaimnieku pieprasījumam un lauksaimnieki nav gatavi papildus piemaksāt par polisi, ja konkrētais riska faktors ir iespējams tikai pēc 10-15 gadiem.

Savukārt tie lauksaimnieki, kuri apdrošināšanu uzskata par finansiālu neizdevīgu, lai gan ir paredzēts atbalsts apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai segšanai, var veidot savu finanšu uzkrājumu pašu saimniecībā. No 2018. gada ir mainījusies uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtība, un tas nozīmē, ka UIN vairs netiek piemērots nodokļa maksātāja peļņai, jo UIN piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. UIN ir jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi lauksaimnieki, kas ir UIN maksātāji, var veidot uzkrājumus iespējamiem riska iestāšanās gadījumiem, jo reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots.