FDP ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022.gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.
Apstiprinot inflācijas prognozi, padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.
"Latvijas darba tirgus turpina uzkarst - bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus," pauda FDP locekle Inna Šteinbuka.
Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi, FDP norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, FM reālo IKP pieauguma tempu 2019.gadam ir palielinājusi no 3% līdz 3,2% jeb par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.
Tomēr Šteinbuka aicina ņemt vērā, ka globālā mērogā ir radušies jauni riski, kā rezultātā samazinājusies ārējā tirdzniecība un ārējais pieprasījums. "Tas varētu novest pie scenārija, ka 2019. gadā reālā IKP augsme nebūs straujāka, bet saglabāsies iepriekš prognozētajā 3% apmērā," piebilda FDP locekle.
Kā norāda FDP, 2018.gadā finanšu un transporta nozaru sniegums ir bijis labāks, nekā gaidīts, uzlabojušies arī konfidences rādītāji un investīciju apjoms, īpaši būvniecības nozarē, ko finansē Eiropas Savienības (ES) fondi. Tomēr papildus algu pieaugumam, ko veicinājis zemais bezdarba līmenis, Latvijā ir pastiprinājušies riski ārējās tirdzniecības un ārējā pieprasījuma jomā, tostarp pastāv risks, ka neizdosies panākt nepieciešamo progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai atbilstoši Eiropas Padomes iestādes "Moneyval" rekomendācijām.
Apstiprinot FM sagatavotās makroekonomiskās prognozes 2020.-2022. gadam, FDP uzsver, ka turpinās labvēlīgi nosacījumi ekonomikas izaugsmei, kas pārsniedz potenciālo augsmi. Padome arī atzīmē, ka valdība savā darbā nepietiekami pielāgo politiku ekonomikas ciklam, lai spēcīgas ekonomikas izaugsmes gados sagatavotos mazāk labvēlīgai attīstības fāzei.
"Līdz šim labvēlīgi apstākļi ārējai tirdzniecībai un straujāka aktivitāte, ieviešot pasākumus ar ES fondu atbalstu, ir nodrošinājuši atbalstu ekonomikas izaugsmei. Papildus tam valdība stimulē ekonomikas attīstību, atlaižot fiskālās politikas grožus," norādīja FDP vadītājs Jānis Platais.
Pēc viņa teiktā, Latvija 2018. un 2019. gada budžeta kontekstā kontrastē ar Lietuvu un Igauniju, kur budžets tiek veidots un izpildīts ar pārpalikumu, kamēr Latvijā ir budžeta deficīts. Tas viss Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, rezultējas arī straujākos ekonomikas izaugsmes rādītājos, kurus īstermiņā pozitīvi ietekmē budžeta bilances pasliktināšanās.
"Budžeta bilanci pasliktina Latvijas lūgums Eiropas Komisijai atļaut atkāpi no budžeta bilances mērķa, lai veiktu veselības aprūpes reformu, kas vēl ir spēkā līdz 2019. gada beigām, un 2017. gadā pieņemtā nodokļu reforma, kas arī samazina nodokļu slogu un palielina neto ienākumus. Šie apstākļi izraisa straujāku izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar pieļaujamo, un neļauj kāpināt izdevumus citām prioritātēm," norādīja Platais.
Padome negatīvi vērtē valdības lēmumu nosegt negatīvo fiskālo telpu 2019. gada budžetā, pārvērtējot izdevumus pensiju un pabalstu izmaksai, ņemot vērā saņēmēju skaitu un vidējo pabalstu apmēru.
"Šādi izdevumi patiešām straujas ekonomikas izaugsmes gados var īstermiņā samazināties, jo bezdarbs var būt mazāks un ir lielāka motivācija strādāt, nevis pieprasīt pabalstus. Turpretī, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, spiediens uz sociālo budžetu pieaugs un valdībai būs jāmeklē citas izdevumu samazināšanas iespējas, lai nosegtu līdzekļu iztrūkumu," atzina Platais.
Padome aicina valdību rūpīgi sekot ekonomiskā cikla attīstībai un pieņemt atbildīgus lēmumus budžetā, lai, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, nevajadzētu vienlaikus samazināt valsts atbalstu iedzīvotājiem un paaugstināt nodokļus tā, kā tas notika iepriekšējās krīzes laikā.
Kā norāda FDP, Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam ir jāpapildina jutīguma analīze, kurā tiktu novērtēti iespējamie riski, ieskaitot bezdarba samazināšanās, kas veicina algu pieaugumu un inflāciju, šķēršļi ārējā tirdzniecībā un zemāks ārējais pieprasījums, Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekme, kā arī riski nepanākt pietiekamu progresu, lai novērstu problēmas banku sektorā.
FM izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, kopš 2016.gada februāra tiek nodotas FDP izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā - izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
