Austrumeiropā un Rietumeiropā pārdoto produktu atšķirības saglabāsies, skaidro EP deputāts  (180)

Viņš portālam "Delfi" uzsvēra, ka šī problēma ir raksturīga Centrāleiropai un Austrumeiropai un no šī reģiona valstīm arī nāk lielākais spiediens tās risināšanai. Jaudīgākās diskusijas EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kurā tika vētīta šī Eiropas Komisijas (EK) likumdošanas iniciatīva, bijušas tieši par duālās kvalitātes jautājumu, jo, kā teica Daltons: "Ja to risināsim nepareizi, vai nu tiks sašķelts vienotais tirgus, vai arī tas beigsies ar to, ka zemākas kvalitātes preces būs visā ES tirgū."

Lai gan par duālo produktu kvalitāti runāts jau sen, jautājums Eiropas institūciju līmenī iekustināts tika, kad par to 2017. gadā izteicās EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, sakot, ka uzskata "par nepieņemamu, ka dažās Eiropas valstīs cilvēkiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika nekā citās, lai gan iepakojumi ir identiski". Toreiz viņš norādīja, ka nacionālajām patērētāju tiesību uzraudzības institūcijām jādod "vairāk varas, lai tās izskaustu jelkādu nelegālu praksi".

Taujāts par to, vai pārskatāmā nākotnē būs iespējams pilnībā izskaust duālās pārtikas kvalitātes problēmu, Daltons atbildēja: "Es nelietotu vārdu "izskaust". Nedomāju, ka jebkad būs iespējams pilnībā novērst nedaudz atšķirīgu produktu pārdošanu dažādos tirgos, jo patērētāji dod priekšroku atšķirīgām produktu īpašībām. Tiktāl, cik tas ir atkarīgs no patērētāju informēšanas par atšķirībām, par to norādīšanu uz iepakojuma, lai patērētāji nejustos maldināti, – tas ir izaicinājums."

Duālā kvalitāte par negodīgu komercpraksi kļūst tad, kad vieni un tie paši produkti, kas tiek tirgoti kā vienādi gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā, patiesībā ir ar atšķirīgu sastāvu. Piemēram, ja šokolāde, kas tiek reklamēta kā vienāda gan Vācijā, gan Polijā, patiesībā vienā no valstīm tiek tirgota ar mazāku kakao saturu.

Daltons skaidro, ka ir objektīvi iemesli, kādēļ produktu sastāvs var nebūtiski atšķirties. "Klasisks piemērs ir "Coca-Cola". Ja pirksiet to Lielbritānijā, visticamāk, tās ražošanā būs izmantots cukurniedru cukurs, jo Lielbritānijā ir liela cukurniedru cukura nozare. Ja to nopirksiet Francijā vai Beļģijā, tā būs ar cukurbiešu cukuru, jo šeit ir lielas saimniecības, kurās audzē cukurbietes," skaidro deputāts, "tātad tiek izmantotas izejvielas, kas ir konkrētajam tirgum atbilstošākas. Tad rodas jautājums: vai atšķirīgs cukurs nozīmē atšķirīgu kvalitāti? Un tas ir subjektīvi."

Tā kā šādās situācijās nav iespējams noteikt, kurš no produktiem ir zemākas kvalitātes, jo tas drīzāk atkarīgs no gaumes un citiem subjektīviem kritējiem, nepieciešams precīzi noteikt, uz kādiem gadījumiem tad īsti fokusēsies jaunais regulējums, paskaidroja Daltons: "Manuprāt, problēma rodas tad, kad ir viens un tas pats produkts, kas, piemēram, Vācijā un Latvijā tiek tirgots kā pilnīgi vienāds, bet [Latvijas tirgum – aut.] tiek ražots no izejvielām, kas, piemēram, ir daudz lētākas vai zemākas kvalitātes nekā tā produkta, kas tiek pārdots Vācijā."

Saskaņā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā atbalstīto noteikumu versiju preces var atšķirties tad, ja "pastāv skaidri nosakāmas patērētāju reģionālās preferences". Tāpat tas pieļaujams, ja tiek izmantotas vietējās izcelsmes izejvielas. Taču atšķirībām jābūt norādītām tā, lai patērētājam uzreiz būtu skaidrs, ar ko produkts atšķiras.

Kā informē EP Izpētes dienests, vairākās dalībvalstīs veiktā duālās produktu kvalitātes pētījumā atklājās, ka preces, galvenokārt ēdiens, patiešām ir ar atšķirīgu saturu, garšu vai citām īpašībām.

Tiesa, pieņemšanas gadījumā jaunais regulējums neattieksies tikai uz pārtiku, bet pilnīgi visām precēm, paskaidro Daltons: "Ēdiens ir tas, par ko runājam visvairāk, jo tas ir visvieglāk [sajūtams – aut.]. Tīrīšanas līdzekļi ir vēl viens loks, kur arī ir jautājumi. Arī tur tas ir svarīgi, taču šis regulējums attiecas uz visiem produktiem, lai arī pārtika un tīrīšanas līdzekļi ir tie, pa kuriem dzirdam biežāk."

Par pārrobežu pārkāpumiem, kas skāruši vismaz trīs ES dalībvalstis vai arī divas dalībvalstis ārpus valsts, kurā tirgotājs reģistrēts, var tikt piemērots līdz pat 10 miljonus eiro liels naudassods vai arī sods, kura apmērs lēšams vismaz 4% apmērā no tirgotāja pērnā gada apgrozījuma.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Latvijā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot dažādu produktu iespējamo duālo kvalitāti, konstatējis, ka atšķirības starp vienādiem Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas nekaitīguma, drošuma un marķējuma jomā.

Duālās kvalitātes mazināšana gan ir tikai viens no uzlabojumiem, kas paredzēti līdz ar patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārskatīšanu. Būtiskas pārmaiņas regulējuma izmaiņu gadījumā gaidāmas arī tīmekļvietnēs, kurās preces un pakalpojumi tiek kārtoti pēc reitingiem.

Piemēram, vietnēs, kur iespējams rezervēt naktsmītnes, tās nereti tiek kārtotas pēc saņemtā vērtējuma, un ne vienmēr ir skaidrs, kādēļ kāda konkrēta vieta parādās meklēšanas saraksta augšgalā. "Tas vienkārši ir mēģinājums precizēt noteikumus, panākot, ka tie ir godīgi un patērētājs zina, ka ir konkrēti iemesli, kādēļ kaut kas parādās augstāk, kaut kas zemāk. Un arī uzņēmējiem tas ļautu mazliet labāk saprast, kā tie šajās lapās var nokļūt augstākās pozīcijās," pastāstīja Daltons.

Tāpat tas attieksies arī uz vietnēm, kurās tiek vērtētas preces. Grozījumi regulējumā paredz, ka vietnēm būs jāinformē apmeklētāji par meklēšanas rezultātiem, kas parādās kā pirmie tādēļ, ka par tiem ir samaksāts. Vietnēm arīdzan būs jāinformē, kā tās pārbauda lietotāju sniegto atsauksmju patiesumu.

Janvāra izskaņā noteikumus, kas paredz vietnēm atklāt, pēc kādiem parametriem tiek kārtoti un vērtēti meklēšanas rezultāti, kā arī novērst duālās pārtikas kvalitātes problēmu, apstiprināja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Lai varētu sākt sarunas ar ES Padomi, likumdošanas iniciatīvai jāsaņem "zaļā gaisma" EP plenārsēdē.

Taujāts par to, vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā ES ir būtiskas problēmas, Daltons atbildēja noliedzoši, sakot: "Es neteiktu, ka lietas aizgājušas galīgi šķērsām, es teiktu, ka mums tās vienkārši jāpielāgo 21. gadsimtam, jo īpaši digitālajā nišā, kas arī ir viens no galvenajiem virzieniem."

Ar direktīvas ierosinājumu EK nāca klajā pērn aprīlī – pēc tam, kad tika izvērtēta pašreizējā patērētāju aizsardzības direktīva. Kā norāda EP Izpētes dienests, pēc plaši izskanējušā "Volkswagen" izmešu skandāla spilgti iezīmējās pašreizējā regulējuma trūkumi, kas patērētāju tiesību uzraugiem nedeva gana plašas iespējas sodīt autoražotāju par pārkāpumiem.