2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu, kas ir par 635,2 tūkstošiem tonnu jeb 23,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos septiņos gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkstoši hektāru, kas ir par 12,7 tūkstošiem hektāru jeb 1,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkstoti hektāru jeb 34,9%, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkstoti hektāru jeb 35,0%, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6% 2017. gadā līdz 48,7% 2018. gadā.
Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkstošiem hektāru jeb 36,1% salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).
Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (59% no graudaugu sējumiem) vidējā ražība tikai par 3% pārsniedza graudaugu ražību valstī un sasniedza 30,8 centnerus no viena hektāra, 2017. gadā tā pārsniedza vidējo graudaugu ražību par 32% un bija 50,5 centneri. Šajās platībās 2018. gadā ieguva 61% no visas graudu kopražas.
2018. gadā kopumā iepirkts 1,7 miljoni tonnu graudu – par 634,8 tūkstošiem tonnu jeb 26,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2017. gadu, graudu vidējā iepirkuma cena palielinājusies par 16%, 2018. gadā sasniedzot 168,34 eiro par tonnu, kas ir augstākā iepirkuma cena kopš 2014. gada.
2018. gadā 80,9% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2017. gadā – 86,1%), no kuriem 84,0% bija pārtikas kvalitātes (2017. gadā – 67,3%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 72,8% 2017. gadā līdz 70,0% 2018. gadā.
2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6,2 tūkstošiem hektāru jeb 5,3% pieauga rapša sējumu platības. Vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 27,8 centneriem 2017. gadā līdz 18,6 centneriem 2018. gadā, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par 96,6 tūkstošiem tonnu jeb 29,6%. 2018. gadā ziemas rapša sēju, tāpat kā ziemāju graudaugu sēju, apgrūtināja rudens lietavas, kas ietekmēja ziemas rapša sējplatības samazinājumu par 15,9 tūkstošiem hektāru jeb 17,6%. Arī ziemas rapša sēklu vidējā ražība samazinājās par 11,4 centneriem jeb 36,4%.
Kartupeļu stādījumu platības 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,4 tūkstošiem hektāru jeb 1,7%, bet kartupeļu kopraža palielinājās par 4,6%, pieaugot vidējai ražībai no viena hektāra par 11 centneriem, 2018. gadā sasniedzot 191 centneru.
Ilgstošais sausums nelabvēlīgi ietekmēja arī dārzeņu audzēšanu. Pērn izaudzēja 139,1 tūkstoti tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 18,0 tūkstošiem tonnu jeb 11,5% mazāk nekā 2017. gadā. Lai gan atklātā lauka dārzeņu platības pieauga par 0,2 tūkstošiem hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18,0 tūkstošiem tonnu jeb 12,4%. To vidējā ražība samazinājās no 182 centneriem no viena hektāra 2017. gadā līdz 154 centneriem 2018. gadā. Siltumnīcās, tāpat kā gadu iepriekš, izaudzēja 11,5 tūkstošus tonnu dārzeņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
