"Maksātnespējas pieteikums ir ļoti bīstams instruments, ja to sāk izmantot nepamatoti vai negodprātīgi, tieši tāpēc likumdevējs ir noteicis par to kriminālatbildību. Personas, pret kurām ierosināts kriminālprocess, apzināti maldināja tiesu, sniedzot nepatiesu informāciju. Tiesa ticēja "Eko Osta" apgalvotajam un pieņēma lēmumu par lietas ierosināšanu, kas negatīvi ietekmēja "Skonto Būve" reputāciju gan starp sadarbības partneriem, tai skaitā finanšu institūcijām, gan esošajiem un potenciālajiem klientiem," portālu "Delfi" informēja "Skonto Būve" valdes loceklis Juris Pētersons.
Zemgales rajona tiesa 2018. gada 6. jūlijā noraidīja "Eko Osta" pieteikumu par "Skonto Būve" maksātnespējas pasludināšanu.
Atbilstoši Krimināllikumam par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process (apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums), var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau iepriekš ziņots, ka "Skonto Būve" ir strīds ar "Eko Osta" par veiktajiem darbiem Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi" ietvaros.
Ņemot vērā, ka VVD apstrīd daļu no "Eko Osta" veiktajiem darbiem un nav veicis samaksu par tiem, "Skonto Būve" atbilstoši līgumam ar "Eko Ostu" nav veikusi savstarpējos norēķinus, kas pēc līguma būtu jāveic 5 darba dienu laikā pēc naudas saņemšanas no pasūtītāja.
Šobrīd strīds starp visām iesaistītajām pusēm tiek risināts vairāku tiesvedību ceļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
