Vidējais jaunuzņēmējs Latvijā – 35 gadus vecs vīrietis  (2)

Pētījumā aplēsts, ka statistiski vidējam jaunuzņēmējam ir bakalaura grāds un viņš ir studējis vai strādājis ārpus Latvijas. Komandas biedrus, ar kuriem kopā realizēt ideju, vidējais jaunuzņēmējs atrod starp draugiem un paziņām.

Saskaņā ar pētījuma datiem kopumā 2018. gada beigās Latvijā bijuši 346 jaunuzņēmumi, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, kā arī 72, kas vecāki pieciem gadiem un kopumā pēdējo piecu gadu laikā jauzņēmumu skaits Latvijā ir pieaudzis. Ik gadu rodas ap 50 jaunuzņēmumu. Kopumā tie Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus, kas ir četras reizes vairāk nekā 2012. gadā.

Aptuveni 45% no startapiem darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozarē: programmēšanā, IKT pakalpojumu sniegšanā, datu apstrādē, mākslīgā intelekta nozarē un strādā ar lielajiem datiem. Turpretim 21% jaunuzņēmumu darbojas apstrādes rūpniecībā, tostarp ražo dronus, veic 3D drukāšanu, ražo viedos materiālus. 14% jaunuzņēmumu strādā profesionālo zinātnisko pakalpojumu nozarē, bet 5% – finanšu un apdrošināšanas sektorā.

Prezentējot pētījumu, EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko informēja, ka plānots pārskatīt esošo Jaunuzņēmumu likumu, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldītāju likumu un Tehnoloģiju pārneses programmu. Tāpat paredzēts grozīt komerclikumu, atvieglojot jaunuzņēmējiem kā darbiniekus motivējošu elementu izmantot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) daļu opcijas.

Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā iemaksājuši vairāk nekā 34 miljonu eiro, liecina pētījumā veiktie aprēķini.

Savukārt kopējais Latvijas jaunuzņēmumiem piesaistītais finansējums laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam lēšams ap 303,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā notikuši 444 finanšu piesaistes darījumi. No tiem 72% ārvalstīs, bet 28% Latvijā.

Pētījumu veica "Gateway Baltic''.