Mentālā veselība jaunuzņēmumu un tehnoloģiju jomā ieņem arvien lielāku nozīmi. 18% ASV strādājošo ir mentālās veselības problēmas, kas traucē pilnvērtīgi dzīvot. “Tā turpināties vairs nedrīkst,” uzskata Stjuarts Rodžers, tehnoloģiju portāla "Venture Beat" analītiķis, kurš pats uz savas ādas ir saskāries ar mentālās veselības problēmām, par ko stāstīja ceturtdien notiekošajā tehnoloģiju konferencē "TechChill".
Sākt veidot jaunuzņēmumu var būt ļoti aizraujoši – startapos vada kaislība, uzņēmējs grib mainīt pasauli, atrisināt cilvēku problēmas, vienkārši darīt labas lietas un būt par to aizrautīgam. "Bet tā nav realitāte. Realitātē tehnoloģiju uzņēmumu dibinātāji pašnāvības izdara divreiz biežāk nekā parasts iedzīvotājs, bet desmitreiz vairāk sastopas ar bipolāriem traucējumiem. Tas ir dēļ vairākiem faktoriem, ar ko parastiem cilvēkiem nav ikdienā jāsaskaras," stāsta Rodžers.
Cilvēki domājot, ka strādāšana vairāk ir atslēga uz panākumiem: "Es zinu cilvēkus, kas nedēļā strādā 15-17 stundas katru dienu, septiņas dienas nedēļā, jo viņi ir aizrautīgi par savu projektu". Rodžerss uzskata, ka tā ir atslēga uz sliktu pašsajūtu, nemieru un trauksmi un tā tikai pastiprinās, ja cilvēks visu laiku domā par darbu.
Katra jaunuzņēmēja karjerā pienāk laiks, kad viņš meklē investorus, kas viņiem iedotu naudu. "Ģimene un draugi šo summu atpakaļ varētu neprasīt, bet investori gan to pieprasīs, kas atkal radīs spiedienu par to, ka jāstrādā vairāk, lai varētu to varētu atmaksāt," situāciju raksturo Rodžers. Viņš uzskata, ka par iegūtu naudu visbiežāk jaunuzņēmēji noalgo cilvēkus, tāpēc uzņēmums automātiski kļūst atbildīgs arī par savu darbinieku dzīvi – īri, pārtiku, bērniem, kas atkal rada spiedienu un trauksmes sajūtu jaunuzņēmējā.
Cita veida trauksme ir saistīta ar jaunuzņēmumēju idejām. "Tā ir tava ideja, tāpēc tev būtu jābūt uzņēmuma vadītājam. Tas šķiet loģiski. Bet lielākajai daļai cilvēku, kas rada brīnišķīgas idejas, nevajadzētu būt vadītājiem, jo viņiem nav nepieciešamo rīku, lai vadītu uzņēmumu," situāciju raksturo Rodžers.
Viņš atzīst, ka pats ikdienā strādā tikai 3-4 stundas dienā. "Skatoties uz lietotnes, kas mēra tavu produktivitāti, var redzēt, ka lielākā daļa cilvēku tiešām strādā tikai 3-4 stundas dienā. Pārējā laikā viņi blenž ekrānā vai pavada laiku sociālajos tīklos," skaidro Rodžers. Viņš arī piebilst, ka lielākajai daļai cilvēku ir grūti atzīt patieso darba stundu skaitu, kas arī rada spiedienu uz mentālo veselību.
Rodžers uzskata, ka tieši šie ir faktori, kas lielāko tiesu noved pie lielā pašnāvību skaita tehnoloģiju nozarē, kas pēdējos gados ir saasinājies. "TechChill" konferencē viņš piedāvā arī vairākus risinājumus, lai situācija ar mentālo veselību nekļūst vēl lielāka. "Pirmkārt, paņem pauzi. Atraujies no datora ekrāna un izej pastaigā," ierosina Rodžers. Viņš skaidro, ka pēc pastaigas dabā lielākajai daļai cilvēku idejas ir daudz radošākas, nekā sēžot birojā.
"Kad es saskāros ar mentālās veselības problēmām, izmēģināju meditāciju un tas mainīja manu dzīvi," atzīst Rodžers. Meditācijai esot daudz plusu: tā dod svaigu perspektīvu uz lietām, tik daudz nedomā par pagātni vai nākotni, jo to nevar mainīt. "Meditācija sniedz iespēju pilnībā koncentrēties uz tagadni, kas palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk," uzsver eksperts. Viņš gan piemetina, ka katram cilvēkam veidi, kā sakārtot savu mentālo veselību, var būt savi, bet svarīgi ir par to runāt un tos atrast, lai uzstāšanās laikā nosauktos statistikas datus nepadarītu vēl sliktākus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
